Lielākā daļa padomju laikos celto patvertņu Jēkabpilī ir privatizētas. Viena pamatīga un salīdzinoši nesen, astoņdesmito gadu otrajā pusē pabeigtā bumbu patvertne pie pansionāta gan pieder pašvaldībai. Patvertni labi pārzina pansionāta saimniecības daļas vadītāja Terēze Grīviņa, kura te bijusi gan laikos, kad svarīgi vīri no Rīgas viesojoties ieturēja maltītes, gan laikos, kad šajā vietā turēja kartupeļus.
"Te bija tā kā Ministru kabinets domāts. Te bija [iecerēta vieta] ministru sekretāriem, palīgiem. Bet izmantots netika neviens. Ierīkot nepaspēja. Viņi ciemos te bija, braukāja," zināja sacīt Grīviņa.
Savukārt Jēkabpils novada deputāts un civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts (Latvijas Reģionu apvienība/"Vienotība") norādīja: "Šī patvertne tika būvēta valdības vīriem tādam scenārijam, ja Rīgai rodas kāds uzbrukums, tad viņi uz austrumiem atkāpjas. Šobrīd skaidrs, ka tas scenārijs ir pretējs – agresorvalsts atrodas austrumos."
Militāra uzbrukuma gadījumā civilās aizsardzības sistēma Latvijā nav līdz galam gatava, šonedēļ sprieda Saeimā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) prezentēja, kā trūkst un kas jādara, tostarp veidojot patvertnes. Risinājumi ir dažādi. Var pielāgot, piemēram, jau esošas pazemes stāvvietas, sporta zāles. Bet būs jābūvē arī jaunas.
VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts norādīja, ka vajag tādas patvertnes, "kuras pasargās no sprādzieniem, triecienviļņiem vai šķembām, vai kara rakstura uzbrukumiem, tai skaitā no radiācijas piesārņojuma."
Būvējot jaunus daudzdzīvokļu namus, biroja namus, lielveikalus varētu iekļaut prasību pagrabstāvā iecerēt patvertni.
Nakurts norādīja – tad, ja šāda prasība būs, tad būs jāveic aplēses par būvniecības izmaksām.
Pagaidām konkrētu aprēķinu nav. Kaimiņvalstu pieredze liecina, kas kopējās būves izmaksas tas var palielināt no 10% līdz 50%. Bet trūkst finansējuma ne tikai patvertņu būvniecībai, bet arī materiālajiem līdzekļiem, kas krīzēs nepieciešami izdzīvošanai, lēš Jēkabpilī, kur gultas nācās meklēt šī gada sākumā, kad applūda gar upi dzīvojošo mājas. Ir arī citas mācības.
"Tad, krīzes situācijā, mēs redzējām, ka bija iedzīvotāju kategorijas, kas līdz pašam galam nebija gatavi pamest savas mājas. Tad, kad bija gatavi pamest, viņus bija sarežģīti glābt," norādīja Luksts.
Jēkabpilī šogad 150 pašvaldības darbinieki apmācīti, kā rīkoties, ja jāpamet savas mājas vai jāmudina pamest mājas citus iedzīvotājus. Nākamgad iecerēts seminārus turpināt arī citās pašvaldībās.
