ĪSUMĀ:
- Plāns paredz: pacientam nav jāzina slimnīcu līmeņi, viņu novirzīs ģimenes ārsts vai "ātrie".
- Plānots vērtēt ārstēšanu kvalitāti, galvenie kritēriji – mirstība un atkārtota stacionēšana.
- VM: Slimnīcās var būt speciālisti, bet tad jānodrošina viņu pieejamība.
- Slimnīcu biedrība: Tīkla sakārtošana saasinās speciālistu trūkuma problēmu.
- VM plāns paredz 5 līmeņu slimnīcas – no primārās aprūpes līdz komplicētākiem gadījumiem.
- Pašvaldības vēlas pašas lemt par slimnīcām, jo "mēs zinām, ko cilvēkiem vajag".
- VM: Lai vieglākos gadījumos nemeklētu profesorus, pacientu domāšanas maiņa prasīs piepūli.
- Slimnīcu biedrība šaubās, ka slimnīcu tīkla sakārtošana atrisinās naudas trūkumu.
Latvijas Slimnīcu biedrības ieskatā šīs plāns neatrisina, bet – gluži pretēji – saasina divas nozares akūtākās problēmas: naudas un personāla trūkumu. Savukārt pašvaldību pārstāvji saka: ļaujiet mums pašiem izlemt, kas mūsu iedzīvotājiem ir vai nav vajadzīgs.
Pacientam nebūtu pašam jāskaidro, kādā līmeņa slimnīcā meklēt palīdzību
Pacientam teorētiski nevajadzētu izjust neko no slimnīcu tīkla reformas, saka Veselības ministrijā. Nebūs jāspēj sev noteikt diagnozi, nebūs jāgudro, vai ar konkrēto problēmu jābrauc uz pirmā, otrā, trešā vai kāda cita līmeņa slimnīcu un vai tur ir kāds pazīstams dakteris, ar kuru varētu kaut ko sarunāt.
Atkarībā no tā, vai veselības sarežģījumi ir smagāki vai ne tik smagi, jāvēršas vai nu pie ģimenes ārsta, kuram joprojām būs "vārtu vērēja" funkcija, vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība; attiecīgi vai nu ģimenes ārsts, vai "ātrās palīdzības" brigāde izlems, kur pacientam jānonāk – vai nu iespējams saņemt ārstēšanu turpat pie ģimenes ārsta, vai dienas stacionārā, vai slimnīcā, bet akūtās situācijās – tuvējā neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā.
Pacientam būtu jāspēj tikai paļauties, ka viņš saņems palīdzību bez liekas kavēšanās un ka palīdzība būs kvalitatīva.
Lai kvalitāti paaugstinātu, Veselības ministrija plāno tā saukto slimnīcu līmeņošanu, skaidri definējot, kāda profila palīdzība katrā ārstniecības iestādē pieejama.
Ārstēšanas kvalitātē būtiskākie kritēriji – mirstība un atkārtota stacionēšana
Kvalitāti mēra pēc noteiktiem kritērijiem. Veselības ministrijā skaidroja, ka divi no būtiskākajiem kritērijiem ir atkārtota stacionēšana un mirstība –
ja pacients nomirst vai pēc ārstēšanas tās pašas veselības problēmas dēļ noteiktā laika posmā pie ārsta spiests vērsties atkal, tas neliecina par labu ārstēšanas kvalitāti,
protams, paturot prātā, ka ir situācijas, kad glābt vai uzreiz izārstēt nav iespējams.
Ārstēšanas kvalitāte atkarīga no dažādiem faktoriem, tajā skaitā no ārsta pieredzes un prakses: jo ārstam vairāk pacientu, jo vairāk iemaņu, plašāks skats uz gadījumu dažādību utt., bet, ja pacientu ir maz un tikai paretam, šāda pieredze neveidojas. Ne velti, piemēram, ķirurgiem noteikts gada laikā veicamais minimālais operāciju skaits, – ja to nesasniedz, nav iespējams noturēt kvalifikāciju un atjaunot sertifikātu.
Slimnīcu tīkla sakārtošanas kontekstā no ārstniecības iestāžu puses visbiežāk izskan bažas, ka noteiktās ārstniecības iestādēs vairs nebūšot, piemēram, diennakti dežurējoša ķirurga. Piemēram, šāds uztraukums ir Limbažu slimnīcā, ka ķirurgs būs pieejams tikai pa dienu, bet ne diennakti, kaut gan nepieciešamība var rasties arī naktī un brīvdienās.
VM: Speciālisti slimnīcā var būt arī diennakti, bet tad pacientiem nevar atteikt
Veselības ministrijā norāda, ka nevienā slimnīcā neaizliedz nodrošināt diennakts ķirurģisko palīdzību, bet tas uzliek zināmas saistības, kas var maksāt diezgan dārgi.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka skaidroja, ka tad slimnīcām "jārēķinās – ja mēs diennakti šeit saglabājam ķirurgu, visus pacientus, kas atnāk, un, visticamāk, tad varētu vest arī NMPD brigāde – nepieciešams apskatīt, izvērtēt un pieņemt lēmumu".
"Ja viņi to var izdarīt, tad, lūdzu, uz priekšu, bet, nonākot pacientam neatliekamās palīdzības nodaļā, nevar būt tāda situācija, ka ārsts saka – mums te nav tāda speciālista, mēs nevaram. Jebkurā gadījumā šīs pacients ir jāapskata un pirmā palīdzība viņam ir jāsniedz," norādīja Janka.
Viņa skaidroja, ka, ja slimnīcā ir ķirurgs un valsts par to maksā, "viņam ir jābūt tur uz vietas, jārēķinās, ka pie viņa nāks pacientu plūsma".
"Vēl jāsaprot, ka nevienā vietā viens pats ārsts neko nevar izdarīt. Ir jābūt laboratorijai, ir jābūt izmeklējumiem, ir jābūt elektrokardiogrammai, tam pašam minimumam. Līdz ar to – jā, lai ir Limbažos ķirurgs, lai ir 24/7, bet nu…
Tas uzliek to, ka ne tikai viņš tur ir un mēs par to samaksājam, bet viņam ir arī savi pienākumi," norādīja ministrijas pārstāve.
Ja slimnīca apņemas sniegt diennakts ķirurģisko palīdzību, tas nozīmē, ka vajadzīgi arī laboratoriskie izmeklējumi un diagnostiskā aparatūra, kā arī anesteziologs un palīgpersonāls, jo ķirurgs neoperē viens pats. Turklāt, lai varētu uzskatīt, ka ķirurģiskā palīdzība tiek nodrošināta visu diennakti, ar vienu pašu ķirurgu nepietiek – adekvātā slodzē, nevis vienu diennakts dežūru pēc otras, šis darbs maiņās būtu jādara vismaz četriem ķirurgiem. Tad pakalpojumu varētu uzskatīt par kvalitatīvu, ja šie četri ķirurgi būtu pietiekami noslogoti, lai uzturētu kvalifikāciju, bet arī pietiekami atpūtušies, lai kādu kļūdu nepieļautu pārstrādāšanās dēļ.
Slimnīcu biedrība: Tīkla sakārtošana saasina speciālistu trūkuma problēmu
Un par to ir Latvijas Slimnīcu biedrības iebildumi, ka slimnīcu tīkla sakārtošanas plāns saasina vienu no galvenajām problēmām nozarē – speciālistu trūkumu, jo četri ķirurgi viena ķirurga vietā pašlaik ir kaut kas neiedomājams.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs norādīja, ka "normatīvi, kuri ir izstrādāti, piemēram, viens ārsts uz sešām pacientu gultām, ir daudz, daudz lielāki nekā pašreizējā brīdī. Pašreizējā brīdī viens ārsts, piemēram, terapijas nodaļā apkalpo 20 pacientus".
"Līdz ar to tas noteikti padziļinās personāla trūkuma problēmu. Ne tikai ārstu, bet arī māsu problēmu," vērtēja Slimnīcu biedrības vadītājs.
Slimnīcu biedrība saredz, ka, plānu īstenojot, personāla trūkums būs vairāk jūtams, bet ministrija turpretī prasībā pēc augstākas kvalitātes saredz instrumentu, kas veicinās specializētas palīdzības un līdz ar to arī speciālistu koncentrāciju augstāka līmeņa ārstniecības iestādēs.
Sanita Janka skaidroja, ka, tiklīdz Nacionālais veselības dienests skrupulozi sāks kontrolēt kvalitātes kritēriju ievērošanu, zemāka līmeņa slimnīcas aptvers, ka nevar atļauties nodrošināt kaut vai diennakts ķirurģiju vajadzīgajā līmenī, tāpēc, visticamāk, no šī profila atteiksies. Līdz ar to ķirurgs no šīs iestādes pārcelsies darbā uz augstāka līmeņa iestādi.
Plāns paredz piecu līmeņu slimnīcas
Atbilstoši līdz šim publiskotajām iecerēm, pavisam paredzētas piecu līmeņu slimnīcas, kur pirmais ir pamata līmenis – aprūpe, bet katrs nākamais – arvien augstāks, līdz pat piektajam – universitāšu slimnīcām, kas sniedz palīdzību visspecifiskākajos, viskomplicētākajos gadījumos.
Zemāko līmeņu slimnīcās varētu, piemēram, atveseļoties pēc ārstēšanās augstāka līmeņa slimnīcās.
Saskaņā ar Veselības ministrijas ieceri specifiskāka un sarežģītāka palīdzība nosacīti attālinātos no pacientiem, bet tuvāk un īsākā laikā pieejama paliktu neatliekamā palīdzība, stabilizācija akūtās situācijās un vienkāršāka līmeņa ārstēšana vai aprūpe.
Ja slimnīcu tīklu izdotos veidot šādi, tad varētu plānot un organizēt arī nepieciešamo ārstu un medicīnas māsu ataudzi, kā arī vajadzīgo speciālistu "aizņemšanos" no citām ārstniecības iestādēm.
Sanita Janka skaidroja, ka ir situācijas, kad vajadzību pēc speciālistiem, kuru parasti uz vietas nav, var prognozēt, teiksim, ja kādā novadā paredzēts lielāks sarīkojums un zināms, ka mediķu palīdzība tur būs vajadzīga biežāk nekā parasti. Tad attiecīgos speciālistus varētu aizņemties no lielajām universitāšu klīnikām, piesaistot ar piemaksām. Tāpat varētu rīkoties, ja kādā slimnīcā nepieciešams ārsts, piemēram, saslimis vai devies atvaļinājumā, tad uz laiku viņu varētu aizstāt kolēģis no citas ārstniecības iestādes.
Pašvaldības vēlas izvēli atstāt savās rokās
Pašvaldības ir iesaistījušās slimnīcu tīkla sakārtošanā, bet slimnīcu tīkls ar pašvaldību karti nesakrīt. Tam arī nav jāsakrīt, ir pārliecināta Veselības ministrija, jo slimnīcu tīkla funkcionēšanu tā cer balstīt iestāžu savstarpējā sadarbībā un neatkarīgi no pacienta dzīvesvietas.
Pašvaldību interese turpretī ir nodrošināt konkrētās teritorijas iedzīvotājiem visu, ko vien iespējams, un pēc iespējas tuvāk. Tas arī saprotami, jo sasniedzami veselības aprūpes pakalpojumi (līdzīgi kā izglītība) ir viens no priekšnoteikumiem, kāpēc vispār cilvēki izvēlas kaut kur dzīvot vai pārcelties.
Tāpēc pašvaldības saka – ļaujiet mums pašiem izlemt, mēs esam mūsu cilvēkiem vistuvāk un zinām, ko viņiem vajag, un gribam, lai cilvēki justos droši.
Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, kurš ir arī Balvu novada domes priekšsēdētājs (ievēlēts no Latgales partijas saraksta), reformas plānos saskata zināmas pretrunas.
"Centrālās slimnīcas Rīgā ir pārpildītas un ļoti noslogotas, tajā pašā laikā mēs skatāmies, kā mazināt šīs reģionālās slimnīcas. Mums ir jāsadarbojas, nevis jākonkurē. Protams, ir zinātne, ir medicīnas zinātne, tai ir sava loma, bet nedrīkstam mēs ar katru mazu skrambiņu sūtīt pie zinātniekiem bintēt!" uzsvēra Maksimovs.
Tam, ko saka Sergejs Maksimovs, piebalsoja arī Veselības ministrija – patlaban pacienti patiešām nereti arī ar salīdzinoši vienkāršām veselības problēmām tiecas ārstēties visaugstākā līmeņa slimnīcās, kaut gan palīdzēt varētu zemāka līmeņa slimnīcās.
Ministrija: Pacientu domāšanas maiņa prasīs piepūli
Ministrijas ieskatā ne mazumu piepūles prasīs tieši pacientu domāšanas maiņa – panākt, lai, pārfrāzējot Balvu novada mēru, cilvēki vairs nevēlētos, lai katru pušumu apsaitē medicīnas profesors, jo to varētu izdarīt kaut vai ģimenes ārsts. Taču arī ģimenes ārstu laukos trūkst, tāpēc tas ir vēl viens no Veselības ministrijas darāmajiem darbiem – stiprināt šo institūciju.
Iepriekšējās sarunās starp slimnīcu vadītājiem un Veselības ministriju izkristalizējies, ka neatliekamās palīdzības nodaļas paliks tur, kur tās ir tagad, tās neslēgs, lai avāriju vai traumu gadījumā cietušais nebūtu jāved pāri visai Latvijai, bet viņu varētu stabilizēt un novērtēt tuvākajā neatliekamās palīdzības nodaļā.
Runājot par dzemdību palīdzību, paredzams, ka par to vēl notiks karstas diskusijas, jo tieši tās pieminēja arī Sergejs Maksimovs. Proti, lai dzemdību nodaļas darbu varētu uzskatīt par kvalitatīvu, pastāv kritērijs – ne mazāk kā 500 dzemdību gadā. Tas ir minimālais daudzums, lai uzturētu ārstu un vecmāšu prasmes pietiekamā līmenī.
Zinot, kāda ir demogrāfiskā situācija un cik zems dzimstības līmenis, Sergejs Maksimovs norādīja, ka kritērijs ir pārāk augsts, nepieciešama nodaļa, lai arī tur būtu tikai 100 vai 200 dzemdību gadā, bet pašvaldības negrib, lai bērni dzimst NMPD mašīnā kaut kur ceļā no punkta A uz punktu B, jo tuvumā nav adekvātas dzemdību palīdzības.
Uz to Veselības ministrija iebilst, ka katram ārstam jāspēj pieņemt dzemdības un katrā ārstniecības iestādē jābūt dzemdību palīdzības komplektam, tā ka atsevišķa nodaļa katrā slimnīcā jau atkal būtu lieka greznība un finansējuma dalītāju ieskatā – vienība, kas rada zaudējumus, jo nedarbojas "ar pilniem apgriezieniem".
Vai slimnīcu tīkla sakārtošana atrisinās naudas trūkuma problēmas?
Slimnīcu tīkla optimizācija bija viens no priekšnoteikumiem, lai valdība nozarei šogad piešķirtu papildu finansējumu – ar domu, ka nepilnvērtīgā sistēmā nedrīkst iepludināt papildu naudu.
Taču, kad šo jautājumu par finanšu problēmu atrisinājumu Latvijas Radio uzdeva Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājam Jevgeņijam Kalējam,
viņa atbilde bija – nē, šī reforma šajā ziņā neko nerisina, jo pacientu mazāk tāpēc nekļūs un viena pacienta izmaksas tāpēc nesaruks.
Reformu plāni veselības aprūpes jomā uzrodas un pazūd ar nenoteiktu periodiskumu, bet vai vispār ir kāda iestāde, par kuras darbību jau tagad var teikt – tā darbojas tā, kā vajadzētu?
Veselības ministrijas pārstāve Sanita Janka pauda, ka visa sistēma sākusi strādāt ļoti efektīvi kovida laikā: visi spēki mobilizēti uz visakūtākās problēmas risināšanu. Tiesa, daudzi pacienti tad palika novārtā un vēl tagad nespējam atkopties no kovida laikā izaugušajām pacientu rindām un ielaistajām kaitēm.
Vēl turpinās diskusijas par slimnīcu līmeņošanu. Veselības ministrija sola tuvākajās nedēļās apspriešanai nodot konkrētu slimnīcu tīkla plānu (līdz šim tāda vēl nav bijis, tikai konceptuāls idejas izklāsts), bet 15. augustā plānu paredzēts izskatīt valdībā.
Nav grūti paredzēt, ka tas nenotiks bez pretestības.
