Jāatgādina, ka valdība jau 20. jūnijā atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei, tādējādi rezervējot neatliekamo un prioritāro pasākumu finansējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.
Veselības ministrijā (VM) skaidroja, ka veselības nozare globālo izaicinājumu rezultātā šobrīd saskaras ar akūtu nepieciešamību papildu finansējuma piesaistei, lai savlaicīgi un atbilstoši Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklim nodrošinātu pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.
Līdz ar ceturtdienas lēmumu veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošanai 2023. gadā papildus iedalīti 57 036 910 eiro:
- 15,4 miljoni eiro kompensējamām zālēm un materiāliem;
- 7,6 miljoni eiro primārai ambulatorai veselības aprūpei, tajā skaitā 5,5 miljoni eiro primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un 2,1 miljoni eiro bērnu zobārstniecībai;
- 16,1 miljoni eiro ambulatorajiem izmeklējumiem, speciālistu konsultācijām un dienas stacionāra pakalpojumiem;
- 17,7 miljoni eiro slimnīcu darbības nodrošināšanai, tajā skaitā 15,3 miljoni plānveida pakalpojumiem stacionāros un 2,4 miljoni ēdināšanas izdevumu segšanai.
VM norādīja, ka sākotnēji pārdalīti 57 miljoni eiro no citu nozaru ministrijām, savukārt līdz šā gada decembra beigām būs pieejams atlikušais finansējums, kas pakāpeniski, vērtējot budžeta izpildes rādītājus, tiks segts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un citām valsts budžeta programmām.
Tāpat ministrija turpinās strādāt pie veselības aprūpes sistēmas efektīvas pārvaldības, vienlaikus vērtējot un plānojot nozares vajadzībām atbilstošu papildu finansējuma apmēru arī 2024., 2025., 2026. gadam un turpmāk.
KONTEKSTS:
Valdība atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarei 2023. gadā. Nozares ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotā saraksta" deleģēta) norādījusi, ka papildu finansējumu pirmais saņems ambulatorais sektors.
Tikmēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka pēc 140 miljonu atrašanas ministriju un valsts iestāžu budžetos valstī ir palikušas tikai rezerves neparedzētām situācijām.
Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība norādījusi, ka Latvijas veselības nozares budžets arī pēc 140 miljonu eiro finansējuma piešķiršanas atpaliek no Pasaules Veselības organizācijas rekomendētā minimālā finansējuma līmeņa veselības aprūpei – 12% no valsts budžeta izmaksām.
Veselības ministrija aplēsa – lai otrajā pusgadā varētu pacientiem nodrošināt laboratoriskos izmeklējumus, ārstēšanu un rehabilitāciju, papildus nepieciešami 163 miljoni eiro – tas būtu tikai visakūtāko, visdegošāko vajadzību apmierināšanai, lai uz gada beigām neveidotos slimnieku sastrēgumi un nepagarinātos jau esošās rindas.
