Deputāti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentiem paziņojumā uzsvēra to būtisko nozīmi, kāda ir dažādām atbalsta formām – militārajai, finansiālajai un politiskajai, lai Ukraina spētu pilnībā atgūt savas teritorijas. Politiķi norāda, ka atbalstam ir jābūt nepārtrauktam, pietiekamam, savlaicīgam un tālredzīgam.

BA Prezidijs mudina citu valstu parlamentu deputātus nenovērtēt par zemu ilgtermiņa ietekmi uz stabilitāti Eiropā, uz starptautisko sistēmu darbību un uz visu augstu savu brīvību vērtējošu nāciju attīstību, ja Ukrainai netiks sniegts samērīgs atbalsts atbilstoši šī brīža situācijas nopietnībai.

Parlamentārieši atkārtoti apliecināja Baltijas valstu nepārprotamo atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropā un eiroatlantiskajā telpā.

Tāpat deputāti aicināja starptautisko sabiedrību aktīvāk īstenot sankciju politiku pret Krieviju un meklēt likumīgus veidus, lai iesaldētos Krievijas līdzekļus varētu izmantot Ukrainas atjaunošanai.

Parlamentārieši arī atgādina, ka pirms desmit gadiem ir pieļautas kļūdas, – nereaģējot, kad Krievija rupji pārkāpa starptautiskās tiesības un okupēja Krimu, agresoram radās nesodāmības sajūta, kas ir novedusi līdz pilna mēroga karam Ukrainā, jau gandrīz divu gadu garumā radot milzīgu iznīcību un ciešanas cilvēkiem.

Baltijas valstu parlamentu deputāti pulcējas Rīgā, lai pārspriestu dažādus jautājumus par reģiona aizsardzību, drošību un sadarbību Baltijas Asamblejas Drošības un aizsardzības, kā arī Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komiteju kopīgā sēdē. Deputāti arī gatavos ieteikumus valstu valdībām. 

Sēdē plānots spriest par kritiskās infrastruktūras aizsardzības līmeni energoapgādes inženiertīkliem, transporta tīkliem, informācijas un sakaru sistēmām, kā arī par zemūdens infrastruktūras aizsardzību reģionā. 

"Baltijas valstīm daudzos jautājumos ir cieša sadarbība, bet katra valsts iekšēji atbildīga par savu kritisko infrastruktūru. Un Latvijā ir izstrādāti plāni, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras nepārtrauktību. Šie plāni nestāv uz plaukta – tādos vingrinājumos kā "Namejs" šie plāni tiek noslīpēti," intervijā raidījumā "Labrīt" norādīja aizsardzības ministra padomnieks Imants Lieģis.

Parlamentāriešu Baltijas Asambleja norit ar piebildi, ka hibrīdkara apstākļos drošības jautājums īpaši cieši savijas ar norisēm ekonomikā, uzsvēra Baltijas Asamblejas Drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Uģis Rotbergs no "Jaunās Vienotības": 

"Tādā šaurākā nozīmē mēs skatāmies uz kritiskās infrastruktūras kopējiem aizsardzības plāniem, piemēram, "Rail Baltica" vai informatīvās sistēmas, komunikāciju sistēmas, enerģētika. Mums ir divas sesijas – viena par kritisko infrastruktūru un otra par ietekmi uz ekonomiku."

Ierasti Baltijas valstu parlamentu deputāti sniegs arī konkrētus ieteikumus valstu valdībām.

"Neapšaubāmi, ka mums būs rekomendācijas un mēs arī skatāmies, kā iepriekšējās rekomendācijas ir vai nav pildītas. Tā ka tā ir tāda, sacīsim, ceļamaize valdībām no parlamentāriešiem," pauda Rotbergs.

Parlamentārieši iepazīsies ar aktuālo informāciju par pārrobežu transporta savienojumu darbību un trūkumiem, kā arī pārskatu par Trīs jūru iniciatīvu transporta savienojamības uzlabošanai. 

Tāpat paredzēts spriest par jautājumiem, kas saistīti ar enerģētikas stratēģiju un energodrošību Baltijas valstīs.

"Saistībā ar energodrošību kā viena no prioritātēm jāliek saskaņota Baltijas valstu enerģētikas stratēģija, ko un kā darām ar bāzes jaudām, pārvadiem. Protams, ka fundamentāls jautājums starp trīs Baltijas valstīm ir, kā veicināt nekavēšanos ar "Rail Baltica". Kā mēs runājām, projekts jau ir klasificējams nevis kā komercsociāls projekts, bet jāpārvērš ar drošības objektu ar komerciālām izmantošanas iespējām," skaidroja Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta".