Šodien jālaista kartupeļi – tā nolēmis Aloīzs, kas iekopis dārziņu kooperatīvā "Daina" Rēzeknes nomalē. Viņš uzsver: ūdens jātaupa. Kooperatīvā izveidota ūdens apgādes sistēma, taču, piemēram, kaimiņam ar to nepietiek, viņš sev vēl izracis dziļurbumu. Tas bijis dārgi un sarežģīti. Turpat netālu ir arī aka, to Aloīzs pats raka pirms 40 gadiem.
"Mēs te rakām kādreiz. Bet tās saimnieks – ādere iet tur – ņēma un pārvietoja to stabiņu," pastāstīja Aloīzs. Līdz ar to akā, lai gan tā ir dziļa, ūdens nav daudz.
Sausums šobrīd vēl pieciešams tikai tāpēc, ka ziemā bija daudz sniega. Tā spriež lauku mājās "Cukursāta", kur pagaidām iztiek ar akas un dīķa ūdeni. Bet pieredzēts arī tāds sausums, kad pēc ūdens bijis jādodas uz pilsētu, pumpējot to no brīvkrāniem. Tad arī tur apsvērta ideja par dziļurbuma rakšanu.
"Cilvēks iegulda tūkstošus, lai izveidotu dziļurbumu un sakārtotu filtru sistēmu, tas ir dārgi, un vēl kaut kam ir jāmaksā par ūdeni? Tautas valodā tas ir tāds rekets no valsts puses," pauda lauku mājas saimnieks Staņislavs Viļums.
Zinātāji viņam stāstījuši, ka, izrokot dziļurbums, jāliek skaitītājs un regulāri jāmaksā dabas resursu nodoklis. Valsts vides dienestā (VVD) mierina, ka nodoklis jāmaksā tikai tad, ja izmantotais ūdens apjoms pārsniedz 10 kubikmetrus diennaktī. Pie viņiem jāvēršas, lai saņemtu licenci, rokot vismaz 20 metrus dziļu urbumu.
"Vai šajā vietā neatrodas piesārņota vai potenciāli piesārņota teritorija, piemēram, degvielas uzpildes stacija, atkritumu poligons. Ja tādās vietās tiktu ierīkots urbums, rodas gruntsūdeņu piesārņojuma risks, un pašam lietotājam nāktos pēc tam izmanot tādu piesārņotu ūdeni," skaidroja VVD Piesārņojuma un dabas resursu departamenta direktore Inga Plociņa.
Vides dienests gan ir tikai viena no iestādēm, pie kurām jāvēršas. Darbi jāsaskaņo ar Veselības inspekciju, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru, būvvaldi.
Kas tieši nepieciešams, atkarīgs no urbuma dziļuma. Komersants, kas veic dziļurbumus, vērtē, ka saskaņošanas izmaksas palielinās, taču pieprasījums ir nemainīgs. Sarežģītākais posms – būvvalde.
"Visiem mazajiem urbējiem jābūt būvkomersantiem, jābūt štata vienībā inženierim, kuram ir sertifikāts ūdens apgādē un kanalizācijā, un tā tālāk. Un jautājums plešas plašumā. Tā šobrīd ir tā lielākā sāpe," pastāstīja SIA "ATVV-AKA" hidroģeologs Raimonds Egliņš.
Grodu aku racēji gan uzsver, ka svarīgi, lai aka būtu pareizi izrakta un uzturēta. "Akas ir jāmazgā un jātīra. Ja tas nav darīts, tad arī var būt sūdzības par ūdens trūkumu. Jāizvēlas arī pareizā vietā to izveidot," sacīja "Groduakas.lv" pārstāvis Dzintars Štrauss.
Tomēr siltu ziemu un sausu vasaru dēļ gruntsūdeņu Latvijā kopumā gan varētu kļūt mazāk, uzskata Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Andis Kalvāns.
"Droši var sagaidīt, ka tādi sausuma periodi, kādi ir tagad, būs un ietekmēs to ūdens resursu. Ir jārok dziļāk," sacīja pētnieks, piebilstot, ka pazemes ūdeņu gan nevajadzētu trūkt.
