"Vidzemes Televīzija" velobraucējiem pievienojās Priekuļu novada Vaives dzirnavās, kad līdz galamērķim atlikuši pēdējie 15 kilometri. Šī bija pēdējā no četrām atpūtas vietām garajā 110 kilometru kopības braucienā, simboliski savienojot abus brīvības monumentus Rīgā un Raunā. Ja pērn velobraucienā piedalījās ap 80 dalībnieku, tad šogad braucēju skaits teju divkāršojies. Velobrauciens Rīga-Rauna nav sacensības, bet gan kopības brauciens par godu Latvijai.
"Man šķiet, gan šis datums, gan abi pieminekļi, gan ideja kopumā ir ļoti atbilstoša tam, lai mēģinātu savienot maksimāli daudz cilvēkus kopā. Audzināt kopības sajūtu, ko varbūt kādreiz mums izdosies arī valsts mērogā," sprieda velobrauciena idejas autore Justīne Buliņa.
Daudzi velosipēdisti šādu attālumu veica pirmo reizi, taču visi ar vienotu mērķi, braucienu veltot Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai.
Tik garā distancē neiztikt arī bez ķibelēm un, pēc organizatoru teiktā, pirmās tehniskās problēmas radās vēl Rīgas tuvumā ar trīs caurām riepām. Neraugoties uz to, mērķis tika sasniegts. Lai arī ar nogurumu, bet visiem kopā un ar smaidu sejā.
"Normāli viss. Laiks mūs lutināja, viss kārtībā. (..) Man liekas, ka grūtākais bija sākt braukt, jo tas laiks Rīgā bija tāds, kā bija. Bija jāpierunā sevi, ka viss būs forši," atzina brauciena dalībnieks Artūrs no Rīgas.
Brauciena dalībniece Sabīne no Ķekavas atklāja: "Mani pierunāja. Labprātīgi nepieteiktos. Tāda diezgan liela distance iesācējam." Tikmēr Normunds no Ķekavas atzina: "Brauciena laikā sajūtas fantastiskas. Kopības sajūta - tas jau bija tas galvenais."
Jūrmalnieks Zigurds teica: "Kalni vienmēr ir grūti. Grūti uzbraukt, nogurums beigās. Neesmu šogad daudz braucis, tā kā šis sanāca kā pirmais izbrauciens."
Bet rīdziniece Inese norādīja, ka brauciens kopumā bijis ļoti labs.
"Nebiju cerējusi, ka nobraukšu līdz galam, bet ir labi. Aukstums bija, kas nedaudz traucēja, bet kopumā ir super. Tās sajūtas nav izstāstāmas. Tas katram pašam ir jāpiedzīvo."
Abus brīvības pieminekļus Rīgā un Raunā vieno arī vēsture. Abu monumentu skices 1929.gadā tika iekļautas konkursā, izvēloties Rīgas Brīvības pieminekli. Tolaik Kārļa Zemdega veidotā pieminekļa skice konkursā ieguva trešo vietu, bet savu mājvietu rada Raunā kā veltījums Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai.
