Drošības līmenis pašvaldībās ir atšķirīgs, kā arī grūti izmērāms lielums. Tas ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita un blīvuma, infrastruktūras un daudziem citiem apstākļiem. Daļu iedzīvotāju no pārkāpumu izdarīšanas attur likumsargu klātesamība vien. Tāpēc tajās teritorijās, kur ir redzama pašvaldības policija, sabiedriskā kārtība ir uzlabojusies, vērtēja Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.
"Kas cilvēkiem ir ļoti svarīgi? Tas, ka viņi redz policistu uz ielas. Vairākkārtējas aptaujas liecina par to, ka cilvēki uzreiz jūtas drošāk," zināja stāstīt Lūkass.
Ja ir pašvaldības policija, arī Valsts policijas darba apjoms mazinās, jo to, ko dara kārtības policisti, pilntiesīgi var uzņemties pašvaldības policija. Tur, kur nav vietējās patruļas, īsti arī nav neviena, kas soda personas par pašvaldības saistošo noteikumu neievērošanu, jo kopš 2020. gada vidus Valsts policijai vairs nav tāda pienākuma.
Tomēr daudzviet joprojām nav pašvaldības policijas un tā arī netiks izveidota, kamēr valsts tam nedos naudu. Jāpiemin, ka topošais pašvaldības likums paredz, ka no 2024. gada pašvaldībām būs jānodrošina sava policija.
"Ja uzdod kaut kādu obligātu uzdevumu, tad uzdevējam būtu jādomā, kādi izpildītājam – šajā gadījumā pašvaldībām – ir resursi. Jā, uzdodiet obligāti, bet dodiet arī līdzekļus, lai to varētu veikt. Tā iedzīvotāju vēlme pēc sabiedriskās kārtības bija lielāka, nekā Valsts policija to var nodrošināt. Tāpēc pašvaldības pieņēma lēmumu veidot pašvaldības policijas," skaidroja Bauskas pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība).
Bauskas novadā no jaunā gada ir izveidota apvienota pašvaldības policija. Jāpiebilst, ka daudzviet valstī kopš novadu reformas vietvaras ir sarosījušās un izveidojušas apvienotu pašvaldības policiju. Bauskas pilsētā ir izvietoti vairāki desmiti videokameru, kur pašvaldības policijas Operatīvās vadības centrā dežurants uzrauga notiekošo.
Nereti videoierakstus izmanto arī Valsts policija, bet par kameru uzstādīšanu un uzturēšanu maksā pašvaldība. Un šāda situācija ir daudzviet valstī.
"Mēs būtu tikai priecīgi, ja arī Valsts policija piedalītos kopējā videonovērošanas sistēmas uzturēšanā un attīstībā. Mums tā būtu ideālā situācija," pauda Rīgas pašvaldības policijas vadītājs Lūkass.
Bet līdz ideāliem vēl tālu.
Arī vienoti ideāli, kādam vajadzētu būt pašvaldības policistam, atšķiras.
Kamēr vienā vietā vietējā patruļa seko līdzi nenopļautiem mauriņiem, ķer nereģistrētus mājdzīvniekus un kontrolē, vai ceļmalās nemētājas lieki atkritumi, tikmēr citviet pašvaldības policisti ķer dzērājšoferus, risina konfliktus un reizēm, dodoties uz izsaukumiem, mēdz pielietot iemaņas tuvcīņā.
Nav noteikti vienoti standarti tam, kādam būtu jābūt pašvaldības policistam, atskaitot to, ka viņš nedrīkst būt iepriekš sodīts un jābūt vismaz ar vidusskolas diplomu kabatā.
Tāpat būtu jānosaka pašvaldības policistiem vienāds pienākumu apjoms vai vismaz darba laiks, jo zināms, ka daudzviet valstī likumsargi nestrādā diennakts režīmā.
Valsts kontrole pirms vairāk nekā trim gadiem secināja, ka sabiedriskās kārtības nodrošinātājiem pašvaldībās risināmo jautājumu loks daudzviet Latvijā ir līdzīgs. Tomēr, kā Latvijas Radio noskaidroja, krietni atšķiras finansējuma apjoms, ko ik gadu vietvaras paredz, veidojot budžetu. Kamēr vienā pašvaldībā tiek tērēti vairāki desmiti tūkstoši eiro, citur tie ir vairāki simti tūkstoši eiro. Un kā jau vairākkārt secināts – ja būs nauda, būs arī drošība.
Jāteic, ka vietvarām nav iebildumu pret pašvaldības policiju un tās pat vēlētos, lai vietējā patruļa daudzskaitlīgā sastāvā kārtību novadā nodrošinātu.
"Ja, piemēram, mēs uzturēsim daudzskaitlīgu pašvaldības policiju, tad vajag padomāt, kur mēs ņemsim resursus? Kur mēs samazināsim kaut ko un novirzīsim līdzekļus tieši uz sabiedrisko kārtību," komentēja Ludzas novada priekšsēdētājs Edgars Mekšs (Zaļo un Zemnieku savienība).
Tomēr, kā secināms, visas problēmas neatrisina tikai pašvaldības policijas štata vietu izveide. Un arī šo vietu aizpilde ne reizi vien sagādā galvassāpes atbildīgajām personām. Piemēram, Rīgā tikai katrs trešais pretendents ir derīgs dienestam. Tur ik gadu ir aptuveni 12% strādājošo iztrūkums.
Savukārt Dienvidkurzemes novadā, kur ir četri policijas iecirkņi, uz vienu vakanto vietu ir divi pretendenti. Novadā pat atzina, ka izdevies pārvilināt pašvaldības policistus no Liepājas.
Labu speciālistu pārvilināšana ir ierasta prakse. Tomēr bieži ir situācijas, kad labi pašvaldības policisti pāriet strādāt uz Valsts policiju tieši izdienas pensijas dēļ – pašvaldības policistiem šādas sociālās garantijas nav.
