Dienas ziņas

Velingtonas zoodārzs Jaunzēlandē uzņem divus sniega leopardus

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Tiesu sistēmas darbiniekiem veidos Tieslietu akadēmiju

Tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju «Tieslietu akadēmija» darbu sāks 2025. gadā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pēc aptuveni pusotra gada darbu sāks Tieslietu akadēmija, bet jau trešdien, 12. aprīlī, atklāja tās projektu. Plānots, ka mācību centrā apmācīs nozares profesionāļus. Tā būs ne tikai tālākizglītības iestāde, bet varētu apmācīt arī tiesneša amata kandidātus, ko nereti ir grūti atrast.  

ĪSUMĀ:

  • Tieslietu ministrijā atklāj Tieslietu akadēmijas projektu, tā darbu sāks 2025. gadā.
  • Tas būs mācību centrs tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un izmeklētāju kvalifikācijas pilnveidei.  
  • Augstākās tiesas priekšsēdētājs: Vajadzētu apmācīt tos, kuri plāno kandidēt uz tiesneša amatu.
  • Ģenerālprokurors: Beidzot ir sapratne, ka arī prokuroriem vajag tālākizglītības centru.
  • Satversmes tiesas priekšsēdētājs: Tā ir izcila investīcija Latvijas drošībā.

Tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju «Tieslietu akadēmija» darbu sāks 2025. gadā
00:00 / 02:29
Lejuplādēt

Projektu Tieslietu ministrijā atklāja ar svinīgām un cerību pilnām uzrunām. Projekts paredz izveidot vienotu tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un izmeklētāju kvalifikācijas pilnveides mācību centru jeb Tieslietu akadēmiju.

Plānots, ka akadēmija sāks darbu 2025. gadā. Tās uzdevums būs nodrošināt tiesu sistēmas profesionāļu zināšanu un prasmju pilnveidi.

Līdz Tieslietu akadēmija varēs sākt darbu, vēl jāizstrādā mācību programmas un jāsagatavo, kā arī jāapstiprina ar Tieslietu akadēmijas dibināšanu saistītie normatīvie akti.

Tikai gudra un izglītota tiesu vara var būt patiesi neatkarīga  – šādi vārdi no nozarē iesaistītajiem izskanēja ne reizi vien. Lai arī patlaban sperti vien pirmie soļi akadēmijas izveides virzienā, cerības uz to ir lielas. 

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere no "Jaunās Vienotības" pauda, ka jurists gluži kā mediķis ir jāsaista ar mūžizglītību. Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka "runa nav tikai par tālākizglītību, ambīcijas ir lielākas".

"Ambīcijas ir tādas, ka vajadzētu apmācīt arī tos cilvēkus, kuri plāno kandidēt uz tiesneša amatu. Kā rāda Tieslietu padomes pieredze, ir grūti atrast pietiekami sagatavotus kandidātus," sacīja Strupišs. Viņš cer, ka akadēmija uzlabos tiesu efektivitāti.

Par šī brīža jurista kvalifikācijas kvalitāti izteicās arī iekšlietu ministrs Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta", kurš, tāpat kā citi nozares pārstāvji, paredz, ka akadēmija būs profesionāļu diskusiju centrs.

"Neesmu pārliecināts, vai juristu kvalifikācija, kuru var iegūt dažādās mācību iestādēs, ir vienādi kvalitatīva. Tas arī noteikti ir svarīgs jautājums, par kuru var diskutēt Tieslietu akadēmijā," sacīja Kučinskis.

Beidzot Latvija ir sapratusi, ka arī prokuroriem ir nepieciešams tālākizglītības centrs, norādīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

"Ko mēs no tā gaidām? Lai projektā iesaistītās personas kvalitatīvi paveiktu savu darbu, lai ļoti drīz mēs tiešām varētu šajā akadēmijā apmainīties ar zināšanām un šādā veidā celt kvalitāti katram un pašam sev," sacīja Stukāns.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš tikmēr akcentēja, ka akadēmija ir izcila investīcija Latvijas drošībā.

"Tā ir izcila investīcija, lai Latvijā tiesiskums būtu nodrošināts augstā līmenī. Tā ir izcila investīcija tajā, lai tiesiskā vide arī biznesam būtu stabila, paredzama un tas sekmētu arī Latvijas tautsaimniecības attīstību," uzsvēra Laviņš.

Lai arī mācības, seminārus tiesnešiem, prokuroriem un advokātiem patlaban piedāvā Tiesnešu mācību centrs, iesaistītie saka – akadēmiju arī vajag.

"Mums ir tiesnešu apmācība, ko ļoti labi veic Tiesnešu mācību centrs, bet šī mācību centra statuss kā sabiedriskas organizācijas statuss, – tas radīja savus ierobežojumus. Budžeta ierobežojumus, nespēju plānot šī centra darbu, jo viss notiek caur iepirkumiem, kas nav prognozējami bieži vien. Bet tiesnešiem un tiesām vajag stabilitāti. Un tikai stabilitāte var nodrošināt neatkarību," norādīja Strupišs.

Latvijas Televīzijā jau vēstīja, ka sliktie juristu kvalifikācijas eksāmena rezultāti atspoguļo plašākas problēmas nozarē.

"Mēs šobrīd stiprinām juridisko izglītību, lai ikviens, kurš ir ieguvis juridisko izglītību un kvalifikāciju, vispār varētu būt tiesnesis. Tās prasības ir ļoti, ļoti augstas, lai vispār nonāktu šādā kvalificētā amatā. Un arī, kad tu nonāc, tev ir jāturpina mācīties tiesiskās attiecības, arī privāttiesības kļūst arvien sarežģītākas un sarežģītākas. Tas, ko iemācās universitātes solā, ne vienmēr pēc desmit gadiem tiesneša amatā ir pietiekoši. Līdz ar to mēs iesim laikam līdzi," pauda tieslietu ministre.

KONTEKSTS:

Tieslietu akadēmija ir Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plāna projekts, kam atvēlēti 7,5 miljoni eiro.  Par tās izveidi valdība vienojās pērn augustā, tā būs tiesu varas amatpersonu un darbinieku kvalifikācijas un prasmju attīstīšanas centrs amata pienākumu izpildes laikā, tā nebūs augstākā izglītības institūcija un tajā neiegūs kvalifikāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti