Anastasija Cvirko, būdama Valsts policijas amatpersona, kuras amata pienākumos ietilpa atklāt un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, pagājušā gada 20. maijā neziņoja par sava dzīvesbiedra Valērija Lazareva uzbrukumu kādam jaunietim, kuram ap pleciem bija aplikts Ukrainas karogs. Tāpat viņa vēlāk neatklāja policistiem likumpārkāpumu izdarījušā vīrieša atrašanās vietu un sniedza apzināti nepatiesu informāciju likumsargiem, kuri bija ieradušies aizturēt uzbrucēju, norādīts apsūdzībā.
Pirmdien, 10. oktobrī, Rīgas rajona tiesā Jūrmalā uz atklāto sēdi klātienē ieradās vien tiesnese, viņas sekretāre un žurnālisti, bet pārējie bija pieslēgušies attālināti. Tiesa atzina Cvirko par vainīgu un sodīja ar 15 minimālajām mēnešalgām jeb 9300 eiro, kas jāiemaksā Valsts kasē mēneša laikā.
"Drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana – un papildu drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai – atstāt negrozītu. Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams. Procesa dalībnieki 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu; pilno spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas," paziņoja tiesnese Ingrīda Bite.
Pēc sēdes tiesnese no komentāriem atturējās. Tikmēr Cvirko advokāte Helēna Purviņa jau paziņojusi, ka spriedumu pārsūdzēs.
Cvirko advokāte Helēna Purviņa Latvijas Radio informēja, ka spriedumu pārsūdzēs.
"Ja mēs pat nerunājam par vainīgu vai nevainīgumu, uzskatu, ka sods ir neadekvāts. Kaut gan sodu hierarhijā naudas sods tiek uzskatīts par visvieglāko soda veidu, bet naudas sodu drīkst piemērot tikai strādājošām personām. Jā, viņa nav strādājoša, un ne tiesa, ne prokurors, pirms lūgt šādu sodu piemērot un piespriest, nav pārliecinājušies, vai personai ir ienākumi un kādi tie ir. Līdz ar šāda soda piemērošanu personai, kurai nav darba, automātiski tiek saprasts, ka pa taisno tiek sūtīta uz cietumu, jo naudas sods ir jāsamaksā 30 dienu laikā," sacīja advokāte.
KONTEKSTS:
2022. gada maijā Rīgā notika pasākums "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā, pēc Valsts policijas aplēsēm, bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Vēlāk tika atklāts, ka pēc pasākuma kāds vīrietis uzbrucis jaunietim, kam uz pleciem bija Ukrainas karogs.
Vīrietis tika aizturēts, bet vēlāk viņu atbrīvoja. Varmākam piemēroja 200 piespiedu darba stundas. Viņš samaksāja visu prasīto morālo kompensāciju, bet cietušā advokāts uzsvēra, ka tikai reāls cietumsods mainīs izpratni par šādiem noziegumiem, un prokurores lēmumu pārsūdzēja. Vēlāk attiecīgais prokurora priekšraksts par sodu – 200 stundām sabiedriski derīgā darbā – tika atcelts un kriminālprocess atjaunots.
Turklāt vīrieša dzīvesbiedre bija policiste, kura incidenta laikā bija klāt, bet neko nedarīja. Turklāt viņa neziņoja par sava dzīvesbiedra uzbrukumu un vēlāk policistiem neatklāja arī vīrieša atrašanās vietu, kā arī sniedza apzināti nepatiesu informāciju.
Policiste no dienesta tika atvaļināta, un Iekšējās drošības birojs (IDB) sāka kriminālprocesu iespējamu policistes bezdarbību.
