Valdība 26. septembra sēdē nolēma turpmāko triju gadu laikā sabiedriskajiem medijiem piešķirt papildu finansējumu – attiecīgi prioritāro pasākumu ietvaros 5,2 miljonus eiro 2024. gadā, 10 miljonus eiro 2025. gadā un 15 miljonus eiro 2026. gadā, informēja SEPLP. Papildus tam, lai izveidotu vienotu sabiedrisko mediju, no valsts budžeta rezervēti 8,5 miljoni eiro 2025. gadā un 6,9 miljoni eiro 2026. gadā. Vēl 9,2 miljoni šajā resorā 2024. gadam rezervēti jau pērn.
SEPLP gatavojas tuvākajā laikā no jauna iesniegt Saeimā grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz izveidot vienotu sabiedrisko mediju uzņēmumu 2025. gada janvārī.
Likuma grozījumi ir jāpieņem līdz šā gada beigām, lai 2024. gadā varētu notikt apvienošanās sagatavošana atbilstoši SEPLP izstrādātajam plānam.
SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis uzsvēra – lai arī sākotnēji izvirzītie mērķi par principiālu sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņu un ievērojami lielāku budžetu līdz šim politiskā līmenī nav atbalstīti, par to ir jāturpina diskutēt.
Latvijas sabiedrisko mediju budžets (% no IKP)
- 2023.gadā (prognoze) – 0,09%
- 2022.gadā – 0,10%
- 2021.gadā – 0,11%
- 2020.gadā – 0,10%
- 2019.gadā – 0,09%
Eiropas vidējais līmenis 2021. gadā – 0,16% no IKP.
Avots: SEPLP, Eiropas raidorganizāciju apvienības dati
"Šobrīd svarīgākais ir tas, ka līdz ar valdības lēmumu sabiedrisko mediju finansējums no 2024. līdz 2026. gadam sasniegs apjomu, kas ir līdzvērtīgs 0,12 procentiem no katra gada prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) – pretstatā 0,09 procentiem šobrīd. Tas atbilst Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas dotajam uzdevumam, kā arī Sabiedrisko mediju pārvaldības likumā minētajam par virzību uz Eiropas vidējā finansējuma līmeņa sasniegšanu piecos gados.
Līdz ar to SEPLP uzskata, ka ir nodrošināts minimālais nepieciešamais budžeta apjoms, lai virzītos uz priekšu ar vienota sabiedrisko mediju uzņēmuma izveidošanu," klāstīja Siksnis.
SEPLP norādīja, ka par savu nostāju ir informējusi sabiedrisko mediju valdes, tikusies ar Latvijas Radio darbiniekiem un ieplānojusi tikšanos ar Latvijas Televīzijas darbiniekiem. Trīs darba grupas turpinās darbu pie jau definētajiem uzdevumiem pārvaldības, sabiedriskā pasūtījuma un finanšu vadības pārmaiņu jautājumos, bet vienotas atalgojuma politikas izstrādei top pētījums. SEPLP gatavos konsultantu pakalpojuma iepirkumu juridiskajam un grāmatvedības apvienošanas procesam un rīkos valdes konkursu.
KONTEKSTS:
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. Sabiedrisko mediju uzraugs – SEPLP – 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi, taču vēlāk koalīcija vienojās nesteigties ar mediju apvienošanu un nevirzīt tālāk nepieciešamos likuma grozījumus.
Pirms lēmuma par apvienošanu politiķi vēlējušies sagaidīt redzējumu par turpmāko finansēšanu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeli izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu, vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu līdz vismaz 0,12% no IKP.
