ĪSUMĀ:
- Sabiedriskie mediji nav saņēmuši apstiprinājumu par energoresursu un inflācijas radītā sadārdzinājuma kompensēšanu.
- Šis faktors varētu ietekmēt radītā oriģinālā satura apjomu.
- Bez papildu finansējuma LTV satura budžets būs par 11% mazāks nekā 2022. gadā.
- Tādējādi LTV nāktos samazināt izklaides un neatkarīgo producentu raidījumus.
- Latvijas Radio, lai noturētu oriģinālo saturu līdzšinējā apjomā, šobrīd plāno būtiski mazākus kapitālieguldījumus.
- Pieņemot likumu par sabiedriskajiem medijiem, Saeima solīja 5 gadu laikā sasniegt Eiropas vidējam līmenim līdzvērtīgu finansējumu.
Pildot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, SEPLP pērnā gada 29. decembrī apstiprinājusi sabiedriskā pasūtījuma plānus 2023. gadam LTV un Latvijas Radio. Vienlaikus SEPLP norādīja, ka sabiedriskā pasūtījuma plāni šim gadam tika apstiprināti neparastā un neskaidrā situācijā par sabiedrisko mediju budžetu, un nepietiekama finansējuma dēļ var nākties būtiski samazināt oriģinālā satura apjomu.
Sabiedriskā pasūtījuma plānu apstiprināšanas brīdī vēl nav pieņemts 2023. gada valsts budžets, un 2023. gada valsts dotācija sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem tiek plānota saskaņā ar valsts pagaidu budžetu 2023. gadam. SEPLP sagatavotie un iesniegtie priekšlikumi prioritārajiem pasākumiem 2023.–2025. gadam vēl nav pēc būtības izskatīti Finanšu ministrijā un Ministru kabinetā, norādīja padomē.
"Sabiedriskie mediji nav saņēmuši apstiprinājumu, ka tiem jebkādā apjomā 2023. gadā tiks kompensēts energoresursu un inflācijas radītais sadārdzinājums. Tikmēr, lai atspoguļotu karu Ukrainā, Latvijas Radio un LTV iegulda papildu darbu un resursus, kā arī ģeopolitiskās situācijas dēļ ir neatliekami jārisina ar kritiskās infrastruktūras un sabiedrisko mediju darbības nepārtrauktību saistītie jautājumi, kas paredz apjomīgus ieguldījumus. Satura samazināšana vai nepietiekams sabiedrisko mediju tehnoloģiskais nodrošinājums var apdraudēt visas Latvijas informatīvās telpas drošību," atzīmēja SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Ņemot vērā visus minētos apstākļus, SEPLP paredz, ka sabiedriskā pasūtījuma plāni būs jāgroza šī gada pavasarī pēc valsts budžeta pieņemšanas, un atkarībā no finansējuma pieejamības sabiedriskajiem medijiem tas var nozīmēt arī būtisku satura ražošanas samazinājumu. Lai arī sabiedriskie mediji īsteno taupības pasākumus, samazinot energoresursu patēriņu, tas tomēr nespēj nosegt kopējo inflācijas pieaugumu, kas skar gan infrastruktūras uzturēšanu, gan satura ražošanas izmaksas, atzīmēja padomē.
SEPLP norādīja – ja 2023.gadā netiks piešķirts papildu finansējums, kas to kompensē, tad LTV satura budžets būs par 11% mazāks nekā 2022. gadā, kas nozīmē, ka tiks samazināts oriģinālā satura apjoms gan lineārajos kanālos, gan digitālajā vidē. Savukārt Latvijas Radio, lai noturētu oriģinālo saturu līdzšinējā apjomā, šobrīd plāno būtiski mazākus kapitālieguldījumus.
Papildu finansējums sabiedriskajiem medijiem nepieciešams arī darbinieku atalgojuma pieaugumam, kā arī vairākiem gadiem ilgi nerisinātiem tehnoloģiskiem jautājumiem un kritiskās infrastruktūras nodrošināšanai, kuras nepieciešamību īpaši aktualizējis karš Ukrainā.
LTV nāktos samazināt izklaides un neatkarīgo producentu raidījumus
Oriģinālā satura samazināšanas gadījumā LTV nāktos atteikties no raidījumiem, kas neveido “LTV raidījumu mugurkaulu”. Proti, ziņu saturs netiktu skarts, tomēr būtu nepieciešami samazinājumi gan izklaides, gan neatkarīgo producentu raidījumos.
LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede norādīja: “Mums ir apraides atļaujā obligātais priekšnosacījums raidīšana 24/7 līmenī. Protams, ka mēs tad rēķināmies ar lielāku atkārtojumu īpatsvaru mūsu programmās. Tur manevra iespēju patiesībā arī vairāk nav.
Latvijas Radio samazinātu infrastruktūras projektu attīstību
Tikmēr Latvijas Radio naudu esošā satura turpināšanai atradusi ar infrastruktūras attīstības projektu samazināšanu.
Latvijas Radio valdes loceklis finanšu pārvaldības jautājumos Ģirts Helmanis norādīja: “Radio ir nepieciešams samazināt kapitālieguldījumus un samazinājums ir būtisks. Ja mēs par pērno gadu varam runāt par teju 9% no valsts budžeta dotācijas, kas tika novirzīti kapitālieguldījumiem, tad faktiski 2023. gadam tie būtu nedaudz virs 3%.”
Viens no zemākajiem finansēšanas līmeņiem Eiropā
Pēc 2020. gada datiem, Latvijā ir viens no zemākajiem sabiedrisko mediju finansēšanas līmeņiem Eiropā – gan attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, gan iedzīvotāju skaitu.
Šo tendenci mainīt aicina 2020. gadā Saeimā apstiprinātais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, kurā teikts, ka piecu gadu laikā jāsasniedz Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgs apjoms. Tāpat ar aicinājumu nodrošināt adekvātu finansējumu sabiedriskajiem medijiem pērnā gada decembrī pie Latvijas premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) vērsusies Eiropas Raidorganizāciju apvienība.
Tikmēr finansējuma pieaugums šajā gadā plānots gan Lietuvas, gan Igaunijas sabiedriskajiem medijiem.
Sabiedriskā pasūtījuma plāni
Sabiedriskā pasūtījuma plāni 2023. gadam tika apstiprināti saskaņā ar jaunām Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijām 2023.–2025. gadam un uzdevumiem plāna sagatavošanai 2023. gadam, kā arī uzklausot SEPLP sabiedriski konsultatīvā foruma pārstāvju ieteikumus.
Kopumā vadlīnijās noteikti 33 uzdevumi sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ņemot vērā vadlīnijās definētos stratēģiskos mērķus un uzdevumus, sabiedriskā labuma mērķus un uzdevumus, sabiedriskā pasūtījuma konceptuālo un tiesisko pamatu, kā arī SEPLP veikto situācijas raksturojumu, ārējo un iekšējo faktoru analīzi.
Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem noteiktā kārtībā un termiņos bija jāiesniedz plāns šo uzdevumu īstenošanai, un likums nosaka – SEPLP plāns nākamajam gadam jāapstiprina līdz 31. decembrim.
Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu sabiedriskais pasūtījums ir sabiedrības demokrātiskajām, sociālajām un kultūras vajadzībām un interesēm atbilstošs plašs un daudzveidīgs informatīva, analītiska, izglītojoša, izklaidējoša, iesaistoša un kultūras satura un pakalpojumu kopums. Tas aptver visas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības satura veidošanā, vadībā, izplatīšanā, pieejamības nodrošināšanā, arhivēšanā, kā arī tehnoloģiju nodrošināšanā un infrastruktūras uzturēšanā.
Ar sabiedrisko pasūtījumu tiek īstenots sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vispārējais mērķis un vidēja termiņa darbības stratēģija, kā arī sabiedriskā pasūtījuma gada plāns. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vidēja termiņa darbības stratēģija un sabiedriskā pasūtījuma gada plāns tiek veidots saskaņā ar likumā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem.
Redakcionālās neatkarības nodrošināšanai konkrēti sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumi un programmu plāni paši par sevi nav uzskatāmi par atsevišķu sabiedriskā pasūtījuma priekšmetu.
KONTEKSTS:
Līdz 2022. gada decembra vidum ieilgstot valdības veidošanai, 2023. gads Latvijā sācies ar tehnisko jeb pagaidu valsts budžetu, atzina Finanšu ministrijā, norādot, ka priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem izvirzīs jaunā valdība. Jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") prognozēja, ka valsts 2023. gada budžetu varētu pieņemt marta sākumā.
Fiskālā telpa jeb finansējums jaunām prioritātēm nākamā gada valsts budžetā ir 215,1 miljons eiro. Savukārt 2024. gadā fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām prognozēm ir 444,2 miljoni eiro, bet 2025. gadā – 408 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijā.
