Par to Kariņš paziņoja trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu.
ĪSUMĀ:
- Kariņš piedāvā koalīcijas partneriem – NA un AS – rokādi valdībā.
- Ārlietu ministriju piedāvā uzticēt NA, Ekonomikas ministriju – AS, bet VARAM – JV.
- Saeimā Nacionālās drošības komisija pārietu "Jaunās Vienotības" atbildībā.
- Kariņš arī piedāvā NA un AS vienoties par 5 darbiem līdz gada beigām:
- sakārtot veselības pakalpojumu tīklu,
- vienoties par skolu tīklu,
- rast risinājumu darbaspēka trūkuma problēmai,
- pieņemt lēmumus par kapitāla tirgus attīstību,
- veidojot budžetu, vienoties par kopīgām valdības, nevis ministriju prioritātēm.
- Sarunas ar NA un AS premjeram paredzētas ceturtdien.
- Ja partneri nepiekrīt, Kariņš sāks sarunas par valdības veidošanu ar ZZS un "Progresīvajiem".
Kariņa otrās valdības sastāvs:
Premjers Krišjānis Kariņš (JV)
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV)
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV)
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV)
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV)
Labklājības ministre Evika Siliņa (JV)
Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS)
Zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS)
Veselības ministre Līga Meņģelsone (AS deleģētā)
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA)
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA)
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA)
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA)
Kariņš medijiem pauda, ka ierosinājis paplašināt koalīciju, piesaistot arī ZZS un "Progresīvos", lai iegūtu valdības darbā jaunu dinamiku un atrisinātu svarīgus jautājumus, taču koalīcijas partneri nevēlējas mainīt esošo sadarbības modeli.
Kariņš skaidroja, ka tagad viņam ir divas iespējas – turpināt strādāt ar esošo valdību, mēģinot panākt jaunu dinamiku, vai arī nomainīt koalīcijas partnerus un veidot valdību ar ZZS un "Progresīvajiem".
"Abi varianti iespējami, matemātiski sanāktu abos variantos balsis Saeimā," sacīja Kariņš.
Viņš piedāvā pašreizējiem koalīcijas partneriem memorandu, kurā apņemtos īstenot piecas lietas: līdz gada beigām sakārtot veselības pakalpojumu tīklu, vienoties izglītības kvalitātes nolūkos, kāds būtu skolu tīkls, rast risinājumu darbaspēka trūkuma problēmai, pieņemt skaidrus lēmumus par kapitāla tirgus attīstību, iesaistot lielus valsts uzņēmumus, kā arī, veidojot budžetu, atteikties no atsevišķām ministriju prioritātēm un vienoties par valdības kopīgām prioritātēm, kuras būtu aizsardzība, drošība, veselība un izglītība.
Kariņš piedāvā pašlaik vakanto ārlietu ministra amatu, kurš iepriekš bija "Jaunās Vienotības" pārziņā, uzticēt Nacionālās apvienības pārstāvim, pašreizējam Saeimas Ārlietu komisijas vadītājam Rihardam Kolam.
Savukārt Nacionālās apvienības pārziņā esošo Ekonomikas ministriju viņš piedāvā uzticēt "Apvienotā saraksta" pārstāvim, bet "Apvienotā saraksta" vadīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) savā pārziņā pārņemtu "Jaunā Vienotība".
Kariņš arī rosināja, ka Saeimā Nacionālās drošības komisija pāriet "Jaunās Vienotības" atbildībā.
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Koalīcijas partneri šobrīd ir pārdomu un pārrunu posmā, un ceturtdien paredzēta tikšanās ar viņiem. Un tālāk ir tikai divas iespējas – ja abi partneri saka "jā", notiks ministru maiņa un šī valdība strādās, norādīja Kariņš.
"Ja viens otrs nepiekrīt, es sākšu procesu veidot pavisam citu valdību ar "Progresīvajiem" un ZZS ," sacīja Kariņš.
Viņš pauda, ka šāda valdība arī nebūtu ideāls variants, "samērā šaurs ar balsīm" Saeimā, bet, ja notiktu valdības maiņa, būtu "dinamisms, būtu jaunas vēsmas".
"Esmu gatavs abiem variantiem," sacīja premjers.
Kariņa pausto prezidents Edgars Rinkēvičs pieņēma zināšanai un norādīja, ka rezultātu gaida augusta vidū vai otrā pusē.
Par valdības iespējamām izmaiņām ceturtdien, 10. augustā, plkst.15.30 portālā LSM.lv būs skatāma "Kas notiek Latvijā?" diskusija.
KONTEKSTS:
Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunā Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" — balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām Kariņš sāka sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem". Līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – iebilda koalīcijas paplašināšanai un boikotēja sarunas.
Tikmēr "Jaunā Vienotība" sarunās ar ZZS un "Progresīvajiem" atrada kompromisus jautājumos par reformām izglītībā, Stambulas konvenciju, valsts uzņēmumu akciju tirgošanu biržā un citos jautājumos. Tieši šo jautājumu raitākai risināšanai Kariņš vēlējās paplašināt koalīciju.
Pēc ilgākas "Jaunās Vienotības" un tās līdera Kariņa klusēšanas par iespējamām izmaiņām valdībā Kariņš paziņoja, ka plāno par koalīcijas nākotni tikt skaidrībā līdz augusta vidum, kad jāsāk strādāt pie 2024. gada valsts budžeta projekta.
