Vērtējot apņemšanos no 2026. gada sabiedriskajos medijos nodrošināt saturu tikai valsts valodā, Ziemele norādīja, ka sabiedrisko mediju satura slēgšana krievu valodā tiek uzskatīta par vienu no nacionālās drošības stiprināšanas veidiem.
"Es šo lēmumu saprotu un redzu tam pamatojumu, bet ir ļoti daudzas lietas saputrotas kopā, un mēs skatāmies samērā plakani uz šiem jautājumiem," akcentēja Ziemele.
Viņa atgādināja par 2019. gadā Satversmes tiesas spriedumiem saistībā ar izglītības reformu, kuros tiesa "precīzi pateica, kas ir minoritāte Latvijā, kas notiek, ja kāda kopiena ir pašpietiekama, kas notiek ar tām etniskajām grupām, kas arvien cieš no padomju okupācijas laika rusifikācijas, piemēram, ukraiņiem un baltkrieviem".
"Mēs nedrīkstam vispār teikt "krieviski runājošie" vai "minoritāte". Šis termins ir Krievijas Federācijas naratīva termins, kuru mēs paši turpinām lietot, un tas ir bīstami.
Ja mēs turpināsim tādā veidā šo terminu lietot... Protams, Eiropa arī to lieto, jo Krievijas Federācija 25 gadus to ir propagandējusi. Mums ir jāsaprot, par ko runājam, kas ir patiesās Latvijas vajadzības. Tas, ka 25 gadus mēs neesam izveidojuši vienotu demokrātiskās sarunas telpu vienotā valsts valodā, ir realitāte, un tā ir lielā bīstamība Latvijā," uzsvēra Ziemele.
"Kā lai no šīs realitātes tiekam vaļā? Politiķiem ir šāds piedāvājums, bet ar to nepietiks, tāpēc ir [nepieciešama] tālāka izglītības reforma," pauda Ziemele.
Tiesnese arī aicināja godīgi paskatīties uz to, kas realitātē notiek, piemēram, izejot uz ielas Latvijā un paklausoties, kādā valodā cilvēki runā.
"Cik valsts ir latviska? Ja atbilde uz šo jautājumu ir, ka valsts nav tik latviska, kā gribētos, tad kaut kas ir jādara," rezumēja Ziemele.
KONTEKSTS:
Saeima pagājušajā nedēļā atbalstīja Latvijas jauno nacionālās drošības koncepciju, kur cita starpā paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos.
Pret to iebilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), aicinot no koncepcijas izņemt rindkopu, ka saturs krievu valodā pieļaujams tikai komercmedijos. Pret ieceri no 2026. gada aizliegt sabiedriskajos medijos saturu krievu valodā iebilst arī sabiedriskie mediji Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, kā arī Baltijas Mediju izcilības centrs.
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") atzina, ka par koncepcijā paredzēto aizliegumu sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada radīt saturu krievu valodā vēl ir jādiskutē. Arī jaunā kultūras ministre Agnese Logina "(Progresīvie") iepriekš intervijā Latvijas Radio pauda nostāju, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāturpina radīt saturu krievu valodā.
