Viņa arī pauda, – ir ironiski, ka Nacionālās drošības koncepcijas projekts runā par apdraudējumu drošībai, draudiem sabiedrības šķelšanai, un tajā pašā laikā ielikts punkts par atteikšanos no medijiem krievu valodā, kas ir pretrunā ar šīs koncepcijas garu, jo tieši cilvēki, kuri patērē medijus krieviski, ir pakļauti Krievijas propagandas riskiem.
Turklāt priekšlikums par krievvalodīgo mediju nefinansēšanu no budžeta nav saskaņots ar mediju nozares pārstāvjiem, kuriem ir diezgan liela vienprātība, ka ir svarīgi uzrunāt auditoriju krievu valodā.
Sloga atzina, ka, protams, ideālā pasaulē visi Latvijas iedzīvotāji patērētu medijus latviski, tomēr realitāte ir tāda, ka šobrīd sabiedriskie mediji krievu valodā uzrunā būtisku sabiedrības daļu. Ja tos 2026.gadā slēgs, nav pamata domāt, ka visi mainīs savus paradumus un vienā dienā ieslēgs medijus latviski, "tas ir pretēji visiem mediju lietošanas paradumiem", tad ir jābūt plānam, kā pārliecināt šos cilvēkus lietot medijus latviski, kā padarīt tos saistošus, kas savukārt atkal prasa finansējumu un darbu.
KONTEKSTS:
Latvijas jaunās nacionālās drošības koncepcijas projektā norādīts, ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos.
Pret to iebilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), aicinot no koncepcijas izņemt rindkopu, ka saturs krievu valodā pieļaujams tikai komercmedijos.
Arī jaunā kultūras ministre Agnese Logina "(Progresīvie") iepriekš intervijā Latvijas Radio pauda nostāju, ka medijiem ir jāturpina radīt saturu krievu valodā.
Šī aktualizētā koncepcija vēl būs jāapstiprina Saeimai.
