Juridiski ir iespējama "nenormāli samocīta konstrukcija", kā nomainīt koalīcijas partnerus, premjeram pieprasot atsevišķu ministru demisiju, taču Ikstens atzina, ka tas praktiski īsti nav iespējams un parādītu, ka ""Jaunā Vienotība" ir nejēdzīgs spēks".
Runājot par piemērotāko laiku koalīcijas maiņai, Ikstens atsaucās uz pašu politiķu teikto par NATO samitu Viļņā 11.–12. jūlijā, proti, līdz tam neko nevajadzētu darīt, "jo īpaši tāpēc, ka tad amerikāņiem būs jātaisnojas, kādas ziepes te ir sataisītas un kāpēc ar [ASV sankciju sarakstā iekļauto Aivaru] Lembergu te kaut kas ir noticis [ievēlēts Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs]".
Tāpat nezināmais ir, cik ļoti esošais prezidents Egils Levits, kura pilnvaras beidzas 8. jūlijā, jūtas apvainots no "Jaunās Vienotības" puses par to, kā izvērtušās prezidenta vēlēšanas. Jāatgādina, ka sākotnēji "Jaunā Vienotība" solīja atbalstu Levitam, taču viņš negaidīti atteicās kandidēt uz otro termiņu, un "Jaunā Vienotība" pēc tam nevilcinājās ar sava kandidāta – Rinkēviča – izvirzīšanu.
"Savā ziņā drošāk to [mainīt valdību] būtu darīt pēc 8. jūlija, bet tās jau ir politiķu zināšanas, ko viņi saredz, kādi ir patiesie akmeņi, uz kuriem var uzdurties," vērtēja Ikstens.
Atbildot uz jautājumu, cik ticama ir versija, ka pats valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") neiebilstu valdības sabrukšanai, Ikstens atgādināja, ka "tas ir stāsts par to, ka Kariņš jūtas saguris", kas ir arī saprotams, jo viņš šajā amatā ir jau piecus gadus un viņam "iekritis vēsturiski sarežģīts brīdis – gan kovids, gan karš Ukrainā".
"Tas nav viņa [Kariņa] formāts. Viņa formāts ir skaistas runas teikt Eiropas Parlamentā un jūsmot par [bijušos Vācijas kancleri Angelu] Merkeli, tāpēc nebūtu dīvaini, ka viņš būtu gatavs to izmantot," teica Ikstens, norādot uz medijos nopludināto informāciju, ka nākamās valdības vadītājs varētu būt Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), bet Kariņš ieņemtu ārlietu ministra posteni.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Guntars Kokorevičs diskusijā apšaubīja "Jaunās Vienotības" argumentu, ka ar paplašinātu koalīciju būs vieglāk pieņemt lēmumus. "Četri vai pieci partneri ir vēl lielāks kolhozs un nekas nebūs vieglāk," pauda Kokorevičs. Tāpat ir riskanti nomainīt divus koalīcijas partnerus ar diviem citiem, ar kuriem Saeimā būs mazāk balsu (tikai 52) nekā šobrīd. "Šie argumenti neiztur kritiku," secināja Kokorevičs.
Ikstens vēl akcentēja, ka Rinkēvičs tika ievēlēts ar 52 Saeimas deputātu balsīm, no kurām divas pieder ar Lembergu tiešā veidā saistītās partijas "Latvijai un Ventspilij" pārstāvjiem.
"Jebkāda stāstīšana, ka mēs ar personāžiem nesadarbosimies, bet ar partijām – jā ... tiešām vajag zināmu cieņu izrādīt sabiedrībai, nevis mēģināt muļķības karināt,"
kritisks bija Ikstens.
Politologs arī apšaubīja, ka nākamais prezidents būs pilnībā politiski neitrāls: "Ir diezgan nereāli sagaidīt, ka dabūsim fantastiski neitrālu Valsts prezidentu." Ja Rinkēvičs tiks ievēlēts arī uz otro pilnvaru termiņu, viņam pēc tā būs 58 gadi, un tas, pēc Ikstena domām, "vēl nav brīdis, kad Rinkēvičs būs gatavs nodoties memuāru rakstīšanai". Tad Rinkēvičam būs nepieciešams politiskais atbalsts tālākas karjeras meklējumos, un tas "nāks no savas partijas".
"Nedomāju, ka Rinkēvičs [starp sevi un "Jauno Vienotību] Ķīnas mūri uzbūvēs," piebilda Ikstens.
Savukārt bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova norādīja, ka tieši
premjera nosaukšana ir brīdis, kad Valsts prezidents var parādīt, ka "viņam ir sava galva un vairs nav partijas disciplīnas",
vai viņš stāv pāri partijām un skatās uz to no valsts un savu vērtību viedokļa.
KONTEKSTS:
31. maijā Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" – balsīm.
Šobrīd notiek sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu, kā to vēlas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), taču abi koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – to neatbalsta.
