Panorāma

Pērn Latvijā sodīti četri spiegi

Panorāma

Panorāma

Latvijā ieviesīs obligāto valsts aizsardzības dienestu

Obligātais aizsardzības dienests Latvijā būs. Pirmais iesaukums – jūlijā brīvprātīgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī veidos obligāto aizsardzības dienestu, kam pirmais iesaukums būs brīvprātīgs – 1. jūlijā. To paredz Saeimā trešdien, 5. aprīlī, galīgajā lasījumā pieņemtais Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likums un ar to saistītie grozījumi citos likumos.

Obligātais aizsardzības dienests Latvijā būs. Pirmais iesaukums – jūlijā brīvprātīgi
00:00 / 04:09
Lejuplādēt

Aizsardzības dienesta izveidi atbalstīja 68 deputāti, bet pret bija 11 parlamentārieši. 

VAD likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības.

VAD noteikti divi dienesta veidi – militārais un alternatīvais jeb civilais dienests. 

Pirmā iesaukuma sākums paredzēts šā gada 1. jūlijā, tas būs brīvprātīgs. Pašlaik jauniešiem palikušas vien dažas nedēļas brīvprātīgi pieteikties VAD – tas paveicams līdz 15. maijam.

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki šajā laikā centīsies informēt par dienesta ieviešanu, apmācību, brīvprātīgo karavīru ieguvumiem, pieteikšanos, sadzīves apstākļiem un citiem nozīmīgiem aspektiem.

Lai pieteiktos brīvprātīgajam iesaukumam, pilsoņi var zvanīt uz tālruni 67072793, rakstīt uz e-pastu [email protected] vai doties uz Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centru Krustabaznīcas ielā 9, Rīgā, informēja ministrijā.

Aizsardzības ministrija informēja, ka pirmais iesaukums būs brīvprātīgs, bet no 2024. gada 1. janvāra dienests noteikts kā obligāts. No nākamā gada sāksies nejaušās atlases princips. Par izvairīšanos no militārā dienesta paredzēta pat kriminālatbildība.

Savukārt likuma pārejas noteikumi nosaka, ka līdz 2027. gadam VAD neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Pēc tam gan arī ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi būtu pakļauti iesaukšanai dienestā.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

UZZINI:

Kurš ir pakļauts aizsardzības dienestam?

Iesaukšanai VAD ir pakļauti vīrieši, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra.

Proti, aizsardzības dienestam prioritāri ir pakļauti pilsoņi – vīrieši – viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Ja pilsonis pēc 18 gadu sasniegšanas turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē, ne augstāko izglītību, tad viņš ir pakļauts dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Kopumā VAD ir pakļauti vīrieši līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis pamats par dienesta atlikšanu.

Tas nozīmē, ka dienestam līdz 27 gadu vecumam pakļauti var būt arī vīrieši, kas līdz tam pabeiguši augstākās izglītības studijas vai tās turpina, jo likums vienlaikus nosaka, ka darba devējs vai izglītības iestāde atbrīvo no darba amata pienākumu pildīšanas vai studijām iesaucamo pārbaužu veikšanai pirms VAD uzsākšanas Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā laikā vai militārā dienesta pildītāju un alternatīvā dienesta veicēju VAD izpildes laikā.

Aizsardzības ministrijas pārstāvis Roberts Skraučs portālam LSM.lv skaidroja, ka, lai arī šādi gadījumi varētu notikt, prioritāri dienestam paredzēts pakļaut pilsoņus ar mazāk sociālajām saistībām, proti, vīriešus viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. 

Dienestam var pieteikties arī brīvprātīgi – vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam. Uz brīvprātīgajiem attiecas tādi paši noteikumi kā uz pārējiem iesaucamajiem.

Pilsoņus, kas studēs augstāko izglītību vai to jau būs ieguvuši, varētu pakļaut dienestam gadījumos, kad atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nebūs iespējams nokomplektēt pilnu iesaukuma sastāvu ar brīvprātīgajiem dienesta dalībniekiem un prioritāri iesaucamajiem, skaidroja Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Aizsardzības ministrija skaidroja, ka arī otrajā iesaukumā sākotnēji Latvijas pilsoņi tiks aicināti iestāties brīvprātīgi, taču nepieciešamības gadījumā trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem iesauks, nosūtot lēmumu par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā uz elektronisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi, vai izsniegs personīgi.

Kurš nav pakļauts aizsardzības dienestam?

Noteiktas arī vairākas grupas, kuru pilsoņi nav pakļauti VAD. No dienesta uzskaites noņem un dienestam nav pakļauts:

  • pilsonis, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām (veselības stāvokļa prasības noteiks Ministru kabinets); 
  • pilsonis, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, vai otrs vecāks ir iesaukts valsts aizsardzības dienestā, kā arī pilsonis, kurš ar bāriņtiesas lēmumu ir vienīgais aizbildnis vai audžuģimenē ir vienīgais aprūpētājs;  
  • pilsonis, kuram saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto vai vecākiem, ja viņš ir vienīgais aprūpētājs;  
  • pilsonis, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība), ja viņš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai ir pildījis ārvalstīs valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu), izņemot gadījumu, ja viņš valsts aizsardzības dienestam piesakās brīvprātīgi; 
  • Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolvents; 
  • pilsonis, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā 11 mēnešus; 
  • Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējušas ne mazāk kā divus gadus; 
  • pilsonis, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; 
  • pilsonis, kurš par smagu vai sevišķi smagu noziegumu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata; 
  • pilsonis, ja viņš ir bērna, kuram noteikta invaliditāte, vecāks, aizbildnis vai audžuvecāks. 

Kādā veidā pilda militāro dienestu?

VAD militāro dienestu pilda vienā no šādiem veidiem:

  • 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā;
  • piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā 7 kolektīvās apmācības dienas katru gadu;
  • piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu militārās izglītības iestādē un Nacionālo bruņoto spēku vienībā, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.

Iespēja militāro dienestu pildīt piecus gadus Zemessardzē vai piecu gadu laikā, apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, noteikta no 2024. gada 1. janvāra. 

Veidu, kādā pilsonis pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, nosaka, ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku noteiktās prioritātes un Nacionālo bruņoto spēku noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošinājumu.

Militāro dienestu pilsonis pilda VAD karavīra statusā. Uzsākot dienestu, pilsonis dod karavīra zvērestu. Karavīriem piešķir arī militārā dienesta pakāpes.

Nacionālie bruņotie spēki var lūgt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu par VAD karavīra atbilstību nacionālās drošības interesēm, izvērtējot karavīra iecelšanu Nacionālo bruņoto spēku vienības amatā. 

Ministru kabinets nosaka valsts aizsardzības militārā dienesta laikā apgūstamo teorētisko un praktisko zināšanu un prasmju kopumu.

Militārā dienesta izpilde sākas ar dienu, kad pilsonis saskaņā ar lēmumu par iesaukšanu dienestā ir ieradies dienesta vietā un iekļauts konkrētās Nacionālo bruņoto spēku vienības personālsastāva sarakstā. Dienesta vietas komandieris uzskaita militārā dienesta izpildes laiku, kā arī 10 dienu laikā informē aizsardzības ministru par valsts aizsardzības militārā dienesta apmācības sākumu. 

Kā notiks atvaļināšana no militārā dienesta?

Dienesta vietas komandieris VAD karavīru, beidzoties dienesta termiņam, atvaļina rezervē. Kārtību, kādā VAD karavīru atvaļina rezervē, nosaka aizsardzības ministrs.

VAD karavīrs atvaļināms rezervē pirms militārā dienesta termiņa beigām:

  • ja viņš militārā dienesta laikā veselības stāvokļa dēļ atzīts par valsts aizsardzības dienestam nederīgu;
  • ja viņš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta;
  • viņš ir aizdomās turētā vai apsūdzētā statusā un viņam ir piemērots drošības līdzeklis mājas arests vai apcietinājums;
  • ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par viņa dienesta izpildes neatbilstību nacionālās drošības interesēm;  
  • ja pilsonis ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
  • ja iestājies gadījums, kad pilsoņa aizgādībā nonāk bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, vai otrs vecāks ir iesaukts valsts aizsardzības dienestā, kā arī pilsonis, kurš ar bāriņtiesas lēmumu ir kļuvis par vienīgo aizbildni vai vienīgo aprūpētāju audžuģimenē; 
  • ja radusies situācija, kad pilsonim saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto vai vecākiem, ja viņš ir vienīgais aprūpētājs. 

VAD karavīru atvaļina no dienesta pirms termiņa beigām, ja karavīrs zaudē Latvijas pilsonību.

Kādā veidā pilda alternatīvo dienestu?

Likums paredz, ka VAD pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to var aizstāt ar alternatīvo jeb civilo dienestu. 

Cilvēkiem, kuri šādu iemeslu dēļ atteiksies pildīt militāros uzdevumus, tas būs jāpamato speciālai komisijai.

Alternatīvo dienestu pilda 11 mēnešus Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs. Aizsardzības ministrijas padotībā esošās iestādes: Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze, Jaunsardzes centrs, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Latvijas Kara muzejs, Valsts aizsardzības un loģistikas iepirkumu centrs, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv", Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola. 

Savukārt pilsonis, kurš apgūst ārsta, ārsta palīga vai māsas profesiju, studējot ārstniecības programmā, var izvēlēties 11 mēnešu dienestu Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā neatkarīgi no Nacionālo bruņoto spēku noteiktajām prioritātēm. Ņemot vērā studējošo profesionālās zināšanas un prasmes, viņus var iecelt ar attiecīgo jomu saistītos amatos.

Nosakot alternatīvā dienesta pildīšanas vietu, ņem vērā alternatīvā dienesta veicēja personiskās īpašības, izglītību un deklarēto dzīvesvietu. Alternatīvais dienests sākas ar dienu, kad alternatīvā dienesta veicējs ir ieradies noteiktajā dienesta pildīšanas vietā. 

Alternatīvā dienesta veicējam dienesta vietu nosaka tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa deklarētā dzīvesvieta vai kur viņam tiek nodrošināta dzīvojamā telpa. Ja tas nav iespējams, viņam alternatīvā dienesta vietu nosaka administratīvajā teritorijā, no kuras ir iespējams katru dienu atgriezties viņa deklarētajā dzīvesvietā. 

Dzīvesvietas mainīšana nav pamats alternatīvā dienesta veicēja dienesta vietas noteikšanai citā alternatīvā dienesta pildīšanas vietā. Iestāde apstiprina amatus, kurus var ieņemt alternatīvā dienesta veicējs, un nosaka to, vai amata ieņemšanai ir nepieciešama alternatīvā dienesta veicēja atbilstības nacionālās drošības interesēm pārbaude. Ja iecelšanai amatā nepieciešama alternatīvā dienesta veicēja atbilstības nacionālās drošības interesēm pārbaude, iestāde to lūdz Militārās izlūkošanas un drošības dienestam.

Alternatīvā dienesta laiku uzskaita iestāde, kurā tiek pildīts alternatīvais dienests. Iestāde kontrolē alternatīvā dienesta izpildi. Kārtību, kādā tiek uzskaitīts alternatīvā dienesta laiks, nosaka aizsardzības ministrs. 

Alternatīvā dienesta veicējs pilda dienestu 40 stundas nedēļā. Alternatīvā dienesta laikā neieskaita laiku, kad dienesta veicējs neattaisnoti nav pildījis dienesta pienākumus.

Alternatīvā dienesta veicējam jāpilda alternatīvais dienests saskaņā ar normatīvo aktu un iestādes, kurā tiek pildīts alternatīvais dienests, prasībām. Alternatīvā dienesta laikā dienesta veicējam jāievēro iestādes, kurā tiek pildīts alternatīvais dienests, iekšējās kārtības noteikumus, darba drošības un aizsardzības prasības. Noteikts, ka alternatīvā dienesta veicējam saudzīgi jāizturas pret valsts mantu.

Savukārt iestādei, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda dienestu, ir pienākums apmācīt dienesta veicēju, ja viņam noteikto dienesta pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla apmācība, kā arī nodrošināt alternatīvā dienesta veicējam drošību un veselības aizsardzību, pildot dienestu, atbilstoši darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Iestāde nodrošina alternatīvā dienesta veicēju ar dienesta izpildei nepieciešamo darba apģērbu un aprīkojumu.

Kā notiks atvaļināšana no alternatīvā dienesta?

Likums nosaka, ka arī alternatīvā dienesta veicēju, beidzoties VAD termiņam, Aizsardzības ministrija atvaļina Nacionālo bruņoto spēku rezervē un ieskaita rezervistos. Kārtību, kādā alternatīvā dienesta veicējus atvaļina rezervē, nosaka aizsardzības ministrs. 

Alternatīvā dienesta veicējs atvaļināms no alternatīvā dienesta rezervē pirms šā dienesta termiņa beigām, ja: 

  • viņš dienesta pildīšanas laikā veselības stāvokļa dēļ atzīts par valsts aizsardzības dienestam nederīgu; 
  • viņš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta; 
  • viņš ir aizdomās turētā vai apsūdzētā statusā un viņam ir piemērots drošības līdzeklis mājas arests vai apcietinājums; 
  • ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par viņa dienesta izpildes neatbilstību nacionālās drošības interesēm; 
  • ja pilsonis ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
  • ja iestājies gadījums, kad pilsoņa aizgādībā nonāk bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, vai otrs vecāks ir iesaukts valsts aizsardzības dienestā, kā arī pilsonis, kurš ar bāriņtiesas lēmumu ir kļuvis par vienīgo aizbildni vai vienīgo aprūpētāju audžuģimenē; 
  • ja radusies situācija, kad pilsonim saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto vai vecākiem, ja viņš ir vienīgais aprūpētājs. 

Dienesta veicēju atvaļina pirms alternatīvā dienesta termiņa beigām, ja viņš ir zaudējis Latvijas pilsonību.

Kā komplektēs iesaukumu?

Likums nosaka, ka aizsardzības ministrs izdod pavēli par iesaukumu VAD militārajā dienestā, nosakot tajā iesaukuma laiku un iesaucamo skaitu katram militārā dienesta veidam. Iesaucamo skaitu nosaka, ņemot vērā Valsts aizsardzības koncepcijā, Valsts aizsardzības operatīvajā plānā un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā noteiktās vadlīnijas un prioritātes valsts aizsardzības uzdevumu pildīšanai. 

Pavēle par iesaukšanu tiks publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms plānotā iesaukuma. 

Komplektējot VAD militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā iekļauj pilsoņus, kuri dienestam ir pieteikušies brīvprātīgi.

Pilsoņiem, kuri pieteikušies militārajam dienestam brīvprātīgi, var piedāvāt izvēlēties militārā dienesta izpildes veidu.
Lai nokomplektētu trūkstošo iesaukuma daļu, iesaukšana militārajā dienestā notiek, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa attiecībā uz tiem iesaucamajiem, kas dienestam nav pieteikušies brīvprātīgi. Atlasi rīko, lai pildītu 11 mēnešu dienestu Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes vienībā.

Atlasi rīkos proporcionāli valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā. Atlases norises nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets. 

Ja iesaukumam pakļauti visi attiecīgajā gadā dienestam pakļautie pilsoņi, atlasi pēc nejaušības principa nerīko. 

Savukārt pilsoni, kas nav atlasīts iesaukšanai VAD, viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas pēc 18 gadu vecuma, vai viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas, neabsolvējot izglītības iestādi līdz 24 gadu vecumam, noņem no valsts aizsardzības dienesta uzskaites un ieskaita Nacionālo bruņoto spēku rezervē kā rezervistu. 

Paredzēts, ka Aizsardzības ministrija izveido un uztur valsts informācijas sistēmu, kurā veic valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu, to pilsoņu, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam, un valsts aizsardzības dienestā iesaukto pilsoņu reģistrāciju un uzskaiti. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Aizsardzības ministrija veic valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu un to pilsoņu, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam, reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu. 

Noteikts, ka Ministru kabinets izveido VAD iesaukšanas kontroles komisiju. Kontroles komisijas locekļi uz šīs komisijas darbības laiku tiek atbrīvoti no pienākumu pildīšanas pamatdarba vietā, saglabājot atlīdzību. Paredzēts, ka vismaz pusi no kontroles komisijas sastāva veidos personas, kuras nav nodarbinātas Nacionālajos bruņotajos spēkos, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs. Kontroles komisija kontrolēs un pārskatīs Aizsardzības ministrijas pieņemtos lēmumus, kā arī pieņems lēmumus par iesaukšanu alternatīvajā dienestā. Kontroles komisijas darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

Iesaucamo atbilstību VAD izvērtēs un noteiks Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Aizsardzības ministrija pēc tam, kad ir izvērtēta iesaucamā atbilstība VAD, pieņem lēmumu vai nu iesaukt iesaucamo militārajā dienestā, norādot dienesta pildīšanas vietu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai, vai atlikt VAD, norādot iemeslu un termiņu, uz kādu tas tiek atlikts, vai neiesaukt VAD un noņemt no uzskaites, ja iesaucamais neatbilst VAD noteiktajām prasībām. 

Savukārt, ja ir saņemts iesaucamā pieteikums alternatīvā dienesta pildīšanai, Aizsardzības ministrija to nosūta kontroles komisijai lēmuma pieņemšanai. Kontroles komisija, pieņemot lēmumu par iesaukšanu alternatīvajā dienestā, norāda alternatīvā dienesta pildīšanas vietu. Ja kontroles komisija iesaucamā pieteikumu alternatīvā dienesta pildīšanai ir noraidījusi, lēmumu attiecībā uz iesaucamo pieņem Aizsardzības ministrija.

Iesaucamais var apstrīdēt Aizsardzības ministrijas lēmumu attiecībā uz iesaukšanu dienestu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu kontroles komisijai.

Kontroles komisijas lēmumu iesaucamais var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Kontroles komisijas lēmumu par atteikumu aizstāt valsts aizsardzības militāro dienestu ar alternatīvo dienestu iesaucamais var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Aizsardzības ministrija militārajā vai alternatīvajā dienestā iesaukto pilsoni par iesaukšanu informē ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms datuma, kad viņam jāierodas dienesta vietā. 

Dienestā iesaukto pilsoni Aizsardzības ministrija informēs savlaicīgi, pret parakstu izsniedzot viņam lēmumu par iesaukšanu VAD vai nosūtot to uz oficiālo elektronisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi.

Vai dienesta veidu drīkstēs mainīt?

Karavīram pēc sešiem mēnešiem VAD militārajā dienestā ir tiesības noslēgt profesionālā dienesta līgumu, ievērojot Militārā dienesta likuma nosacījumus un kārtību pieņemšanai profesionālajā dienestā.

Likums nosaka, – ja Zemessardzes dienestā VAD karavīrs bez attaisnojoša iemesla nepilda militāro dienestu – neapgūst dienesta gadam paredzēto apmācības programmu, viņu pārceļ 11 mēnešus ilga militārā dienesta izpildei Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Šādā gadījumā Zemessardzes dienestā pavadītais laiks netiek ņemts vērā valsts aizsardzības militārā dienesta izpildē Nacionālo bruņoto spēku vienībā. 

Ja VAD karavīrs bez attaisnojoša iemesla nepilda – neapgūst dienesta gadam paredzēto apmācības programmu – valsts aizsardzības militāro dienestu augstskolu un koledžu studentiem paredzētās rezerves virsnieka programmas ietvaros militārās izglītības iestādē un Nacionālo bruņoto spēku vienībā, viņu pārceļ 11 mēnešus ilga militārā dienesta izpildei Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Augstskolu un koledžu studentiem paredzētās rezerves virsnieka programmas apguvē pavadītais laiks netiek ņemts vērā valsts aizsardzības militārā dienesta izpildē Nacionālo bruņoto spēku vienībā. 

Karavīru, kurš pēc sešiem mēnešiem valsts aizsardzības militārajā dienestā ir noslēdzis profesionālā dienesta līgumu un ir nodienējis profesionālajā dienestā mazāk par 11 mēnešiem, jo ar viņu noslēgtais profesionālā dienesta līgums ir izbeigts pirms termiņa disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās, pārceļ 11 mēnešus ilga valsts aizsardzības militārā dienesta turpināšanai Nacionālo bruņoto spēku vienībā, ja valsts aizsardzības militārajā dienestā un profesionālajā dienestā kopumā nodienētais laiks ir mazāks par 11 mēnešiem. Profesionālajā dienestā nodienēto laiku ieskaita 11 mēnešus ilgā valsts aizsardzības militārā dienesta laikā. 

Laiks, kad VAD karavīrs atradies patvaļīgā prombūtnē, nav ieskaitāms militārā dienesta laikā, nosaka likums. Paredzēts, ka par izvairīšanos no militārā dienesta izpildes personu sauks pie kriminālatbildības. 

Kādos gadījumos atliek aizsardzības dienestu?

Noteikti arī gadījumi, kad dienestu atliek. VAD atliek

  • Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja tā dien minētajās iestādēs un nav nepārtraukti nodienējusi divus gadus, kā arī valsts drošības iestāžu amatpersonām, kuras dien minētajās iestādēs; 
  • pilsonim, kuram valsts aizsardzības dienestu nepieciešams atlikt veselības stāvokļa dēļ; 
  • pilsonim, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto; 
  • pilsonim, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, izņemot par smagu vai sevišķi smagu noziegumu noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā;
  • pilsonim, kurš dien profesionālajā dienestā un nepārtraukti nav nodienējis 11 mēnešus. 

VAD var atlikt arī pilsonim, kurš svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam.

Piemēram, pilsonis vēlas atlikt dienestu, jo ir iegūta stipendija augstskolā vai pilsonis ir valsts izlases dalībnieks kādā sporta veidā, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, pilsonim ir svarīgi ģimenes apstākļi un citi iemesli.

Aizsardzības ministrija kontrolē, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ iesaucamajam tika atlikts VAD. Ja atlikšanas pamats zudis, pilsoni iesauc valsts aizsardzības militārajā dienestā vai alternatīvajā dienestā.

Kas pienākas par dienēšanu?

Par darbošanos Valsts aizsardzības dienestā maksās 300 eiro lielu kompensāciju mēnesī. 

VAD karavīram un alternatīvā dienesta veicējam būs tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju. Valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi, ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju paaugstinātā apmērā. Ministru kabinets noteiks kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību.

Brīvprātīgie valsts aizsardzības dienesta karavīri 11 mēnešu dienesta noslēgumā, neatkarīgi no izvēles turpināt karjeru NBS vai atvaļināties rezervē, saņems papildu kompensāciju 1100 eiro apmērā.

Tāpat noteiktas VAD karavīru un alternatīvā dienesta veicēju tiesības uz emocionālo un fizisko drošību valsts aizsardzības dienesta izpildes laikā.

Vienlaikus noteikts, ka VAD karavīram, kas pilda 11 mēnešu dienestu Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes vienībā, un alternatīvā dienesta veicējam, bērna uzturēšanai dienesta laikā piešķir pabalstu. Pabalsta apmērs ir atkarīgs no aprūpē esošo bērnu skaita, un tā apmēru un izmaksas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Savukārt tiem, kas VAD pieteikušies brīvprātīgi un to pabeiguši, būs pieejamas valsts apmaksātas studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos valsts augstskolās un koledžās, ja studējošie atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas noteikumiem.

Militārais dienests

Likums nosaka, ka VAD karavīrs militārā dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā. Katrs VAD karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru. 

VAD karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs, nosaka likums.

VAD karavīru militārā dienesta laikā nodrošina ar telpu dzīvošanai kazarmā. Pildot militārā dienesta pienākumus lauka apstākļos, VAD karavīram nodrošina izmitināšanu atbilstoši dienesta uzdevumu izpildes apstākļiem. 

Tāpat VAD karavīram ir tiesības uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā valsts aizsardzības dienesta karavīriem paredzēto apmaksāto veselības aprūpi.

Paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā Aizsardzības ministrija VAD karavīram sedz dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas izmaksas, ja valsts aizsardzības dienesta karavīrs atvaļināts no dienesta sakarā ar veselības stāvokļa neatbilstību militārajam dienestam un ja tam par iemeslu bijusi trauma, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimība, kuras cēlonis saistīts ar valsts aizsardzības militāro dienestu, kā arī attiecīgo izmaksu apmēru. 

Alternatīvais dienests

Iestāde, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda alternatīvo dienestu, var nodrošināt viņu ar dzīvojamo telpu.

Aizsardzības ministrija apdrošina alternatīvā dienesta veicēju veselību. Veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru.

Iesaucamo atbildība un sodi par izvairīšanos no dienesta

Likums nosaka, ka VAD iesaucamajam ir pienākums: 

  • iepazīties ar saņemtajiem Aizsardzības ministrijas paziņojumiem; 
  • ierasties uz pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā vietā un laikā; 
  • ierasties Aizsardzības ministrijas lēmumā par iesaukšanu militārajā dienestā vai kontroles komisijas lēmumā par iesaukšanu alternatīvajā dienestā norādītajā laikā un vietā. 

Par attaisnojošu neierašanās iemeslu uz pārbaudēm un valsts aizsardzības dienesta izpildi tiks atzīti objektīvi apstākļi, taču konkrēti piemēri šiem gadījumiem likumā nav minēti. Tomēr katrs iesaucamais, VAD karavīrs un alternatīvā dienesta veicējs ir atbildīgs par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana no valsts vai citi no viņa atkarīgie apstākļi neradītu šķēršļus dienesta izpildei.

Iesaucamajam par neierašanos uz viņam noteiktajām pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē norādītajā vietā un laikā bez attaisnojoša iemesla piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 naudas soda vienībām, proti, līdz 350 eiro.

Militārais dienests 

Laiks, kad VAD karavīrs bez attaisnojoša iemesla nepildīja dienestu, nav ieskaitāms valsts aizsardzības militārā dienesta laikā.

Paredzēts, ka par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes personu sauks pie kriminālatbildības.

Par prettiesisku rīcību valsts aizsardzības dienesta karavīru sauc pie disciplinārās, administratīvās vai kriminālatbildības un no viņa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedzen atlīdzību par nodarīto mantisko zaudējumu.

Alternatīvais dienests

Alternatīvā dienesta veicējs ir atbildīgs par tiešajiem zaudējumiem, kas viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ nodarīti iestādei, kurā viņš pilda alternatīvo dienestu, nosaka likums. Par alternatīvā dienesta nepienācīgu veikšanu un iestādes iekšējo darba kārtības noteikumu pārkāpšanu alternatīvā dienesta veicējam var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu, norādot apstākļus, kas liecina par pārkāpuma izdarīšanu. Piezīmi vai rājienu iestādes vadītājs izsaka ne vēlāk kā mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas. 

Pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas iestāde rakstveidā iepazīstina alternatīvā dienesta veicēju ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pēc tam pieprasa no viņa rakstveida paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu, nosaka likums. 

Savukārt alternatīvā dienesta veicējam ir tiesības prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu mēneša laikā no piezīmes vai rājiena izteikšanas dienas, iesniedzot sūdzību Aizsardzības ministrijai. Aizsardzības ministrijas lēmumu alternatīvā dienesta veicējs var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, nosaka likums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti