Latvijas reģionos mūža ilgums visvairāk pagarinājies Latgalē – par 2,5 gadiem, kam seko Zemgale ar pieaugumu par 2,1 gadu, Kurzeme un Rīga ar 1 gadu, Pierīga ar 0,9 gadiem un Vidzeme ar 0,3 gadiem.
2022. gadā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums bija 74,4 gadi: vīriešiem – 69,4 gadi, bet sievietēm – 79,3 gadi.
Visgarākais paredzamais mūža ilgums ir Pierīgā dzīvojošiem vīriešiem (71,3 gadi) un sievietēm (80,4 gadi), visīsākais Latgalē – vīriešiem 67,1 gads un sievietēm 77,2 gadi. Ilgāks paredzamais mūžs raksturīgs reģionos ar lielāku gados jaunu iedzīvotāju skaitu un zemāku mirstību.
Vairāk nekā puse jaundzimušo piedzima Rīgā un Pierīgā
2022. gadā Latvijā piedzima 15 954 bērnu – par 1 466 jeb 8,4% mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā. Visvairāk bērnu piedzima Rīgā (30,1% no kopējā dzimušo skaita) un Pierīgā (24,2%).
Augstākie dzimstības rādītāji 2022. gadā bija Pierīgas un Vidzemes reģionā – 46 dzimušie uz 1 000 sieviešu reproduktīvajā vecumā (15 līdz 49 gadi), zemākie dzimstības rādītāji – Rīgā (35 dzimušie uz 1 000 sieviešu).
Summārā dzimstības koeficienta pieaugums tikai Vidzemē
Paaudžu maiņu raksturojošais rādītājs – summārais dzimstības koeficients – Latvijā 2022. gadā bija 1,47, kas ir tālu no vēlamā bērnu skaita (2,1–2,2) normālai paaudžu nomaiņai. Pēdējo reizi summārā dzimstības koeficienta vērtība 2,2 Latvijā bija 1986.–1987. gadā, kad piedzima 42 tūkstoši bērnu gadā, kas bija lielākais dzimušo skaits kopš 1946. gada. Eiropas Savienībā 2021. gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,53 (robežās no 1,13 Maltā līdz 1,84 Francijā).
Latvijas reģionos pēdējā gada laikā novērota summārā dzimstības koeficienta krišanās, visvairāk tas samazinājās Pierīgā – par 0,19, bet pieauga tikai Vidzemes reģionā (par 0,05).
