Iemesls šim kritumam ir iedzīvotāju vecuma struktūra. Šobrīd vecumu, kad parasti laiž pasaulē bērnus, sasniedza deviņdesmitajos gados dzimušās sievietes, bet tajā laikā arī bija liela dzimstības bedre jeb dzimušo skaita kritums.
Vēl viens iemesls ir arī ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā, jo drošības situācija ietekmē lēmumus par bērnu radīšanu.
Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula LTV pastāstīja, ka "kopējā tendence bija tāda, ka pakāpeniski dzimušo skaits lēnām pieauga, bet tad, sākoties kovidam, dzimušo skaits kritās un tas būtiski kritās 2022. gadā un tagad arī turpina 2023. gadā, bet tas nav tikai Latvijā".
"Līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā, un, ja mēs paskatāmies uz Lietuvas, Igaunijas datiem, 2023. gadā viņiem arī ir kritums, gan ne tik liels, mums tātad ir apmēram 13–14% septiņu mēnešu laikā, Lietuvā ir 11% un Igaunijā ir 8%," stāstīja Zukula.
Arī šis dzimušo skaita kritums atbalsosies nākotnē, jo attiecīgi būs mazāk jaundzimušo, bet lielāka slodze uz darbspējas vecuma iedzīvotājiem, jo likumsakarīgi pieaug vecāku gadu gājumu iedzīvotāju īpatsvars.
Latvijā šogad septiņos mēnešos reģistrēti 8375 jaundzimušie, kas ir par 13,9% jeb 1353 jaundzimušajiem mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.
Šogad septiņos mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 7867 pārsniedza dzimušo skaitu, kamēr pērn attiecīgajā periodā mirušo skaits par 8441 pārsniedza dzimušo skaitu.
Šogad 1. augustā Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,882 miljoni.
2022. gadā Latvijā bija zemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Latvijā pagājušajā gadā tika reģistrēti 15 954 jaundzimušie, kas ir par 8,4% jeb 1466 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021. gadā.
