Ar izmaiņām Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā paredzēts noteikt, ka mediju programmās un raidījumos, publiskās lietošanas telpās, preses izdevumos priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un priekšvēlēšanu aģitācija notiek valsts valodā. Paredzēts, ka izņēmums būtu informācijas izklāsts politisko partiju un to apvienību tīmekļa lapās.
"Tātad paši kandidāti savās "Facebook" lapās vai tiekoties ar iedzīvotājiem, var runāt kaut vai seno ķeltu valodā, rakstīt ziņu lentās kaut vai hieroglifiem, kamēr tas neskar šo oficiālo limitēto kampaņas sadaļu," Saeimas debatēs uzsvēra Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars.
Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli var saturēt vai priekšvēlēšanu aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Te gan būs jāievēro nosacījums, ka valsts valodas lietojums nedz skaniski, nedz vizuāli nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.
Likumprojekta autori norādījuši, ka izmaiņas plašākā kontekstā turpina stiprināt valsts valodas pozīcijas un klātbūtni visās valsts un sabiedrības jomās. Ar šiem grozījumiem arī deputāti tiecas novērst pretrunu ar Satversmē noteikto, jo pašlaik faktiski tiekot uzturēta paralēla valoda saziņai ar sabiedrību tik valstiski fundamentālā procesā kā vēlēšanu tiesību īstenošanā.
Viens no būtiskākajiem argumentiem šo grozījumu virzībai ir fakts, ka jau dažus gadus Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem būtiski pieaudzis finansējums no valsts budžeta. Tāpēc esot neētiski šos līdzekļus izmantot aģitācijai valodā, kas nav valsts valoda.
Uz to galveno uzsvaru lika arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Edmunds Jurēvics ("Jaunā Vienotība"): "Likumprojekta būtība ir stiprināt valsts valodu arī aģitācijā. Līdz šim par to nav bijuši lieli ierobežojumi. Pēc būtības visstingrākie ierobežojumi tiks attiecināti uz to, lai aizliegtu aģitēt krievu valodā, izmantojot no valsts budžeta piešķirtos līdzekļus. Tiks ierobežotas arī citas aģitācijas formas. Protams, tas neattiecas uz individuālu deputātu kandidātu komunikāciju ar vēlētājiem.
Vienkārši sakot – stiprināt valsts valodas lomu aģitācijai tajā formā, kas ir par naudu."
Saistībā ar likumprojektu šobrīd ir daudz neskaidrību, kas tika izceltas arī no parlamenta tribīnes. Piemēram, kas šādu regulējumu kontrolēs, uz kādiem aģitācijas veidiem izmaiņas attiecināt.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja: "Ir ļoti daudz iebildumu, tostarp par vārda brīvību, tostarp par Satversmē garantētām tiesībām izteikties. Mums komisijā bija ļoti garas un plašas diskusijas. Es pieļauju, ka tās vēl turpināsies."
Ieskatoties šīs ieceres vēsturē, jāatgādina, ka Nacionālā apvienība gan 12., gan 13. Saeimas laikā centās panākt līdzīgu ideju, lai apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija notiktu tikai latviešu valodā. Pirms trīs gadiem par šo ideju koalīcijā bija dažādi viedokļi, jo "Attīstībai/Par" uzskatīja, ka šāda ideja ierobežo daļas vēlētāju iespējas uzzināt par kandidātu teikto.
Vairāki opozīcijas deputāti gan aicināja aģitācijas nosacījumus neveidot tik stingrus, jo tādējādi var atbaidīt daļu vēlētāju, īpaši Latgalē.
"Mums vajag rūpīgi pārdomāt, lai, pieņemot šos likuma grozījumus, paši nesasietu sev rokas. Šie ir cilvēki ar Latvijas pasēm, kuri var iet uz vēlēšanām. Ja mēs situāciju nenovērtēsim pietiekami nopietni, viņus uzrunās citi," sacīja Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības.
"Tam 70 gadus vecajam vīram vai sievai, kuri dzīvojuši krieviskā vidē, viņi labāk sapratīs krievu valodā. Tāpēc nevar teikt, ka, ja kāds atbildēs krievu valodā, tad būs cietums," pauda Ainārs Šlesers no "Latvija pirmajā vietā".
Šobrīd šo likuma grozījumu virzība ir krietni ticamāka – tos pieteikušas un atbalsta gan visas koalīcijā ietilpstošās frakcijas, gan Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Pirmā lasījuma balsojumā izmaiņas atbalstīja arī frakcija "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā". Pret balsoja vien "Stabilitātei!" deputāti.
Uz otro lasījumu priekšlikumus likumprojektā gatavos mēnesi. Tomēr, kā norādīja deputāts Edmunds Jurēvics, likumprojekta būtību ar tiem nemainīs, bet pieļaujami tehniski un juridiski precizējumi.
Jauno plānoto regulējumu kā loģisku vērtēja politologs, aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis. Viņš arī stāstīja, ka pēdējās vēlēšanās stipri samazinājies aģitācijas apjoms krievu valodā. Pašlaik komunikācija ar krievvalodīgajiem esot stipri fragmentēta. Viņaprāt, izmaiņas būtiski neietekmēs vēlētāju līdzdalību.
