Ukrainiete Irina Juračkina jau gandrīz divus gadus nav bijusi Harkivā, jo viņas dzimtā pilsēta atrodas tieši pie frontes līnijas. Viņa joprojām ik pa brīdim no paziņām saņem video par kara šausmām Ukrainā.  

"Ziniet, es ļoti esmu iemīlējusi Latviju, godīgi, no visas sirds. Tā kļuvusi par otro dzimteni. Mēs visi strādājam – atbraucu aprīlī un burtiski pēc divām nedēļām sāku strādāt. Saprotams, ka ne savā profesijā, bet es esmu iekārtojusies darbā par pavāra palīgu," sacīja Irina.

Ukrainā Irina strādāja par frizieri, bet Latvijā nav tik vienkārši iegūt darbu savā arodā. 

"Esmu nokārtojusi A1 līmeni latviešu valodā, bet frizierim ir ļoti svarīga komunikācija, un ar manām prasmēm ir par maz. Cēsis ir ļoti latviska pilsēta, un es nevaru sazināties nepieciešamajā līmenī," atzina Irina.

Viņa uzsver, ka daudzi viņai pazīstami ukraiņi ieradušies Latvijā un vēl daļa grasās ierasties.  

Vidzemes pašvaldības pauž gatavību uzņemt vēl vairāk Ukrainas bēgļu. 

"Savās telpās brīvi mēs varam vēl uzņemt ap 100 bēgļu. Ja vajag vairāk, tad mums ir jādomā un jāpiesaista papildus resursi," sacīja Cēsu novada izpilddirektore vietniece Baiba Eglīte.

"Viss jau droši vien ir atkarīgs no resursiem un no tā, kā valsts nāktu palīgā. Protams, pašvaldības resursi uz vietas būs ierobežoti. Viss ir atkarīgs no potenciālā bēgļu skaita. Šos 100 cilvēkus mēs spētu apkalpot, bet, ja to būtu vairāk, tad rastos problēmas," atzina Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš.

Kopumā Smiltenes pašvaldībā dzīvo 98 reģistrēti Ukrainas bēgļi, Cēsu novadā – pāri 200, bet Valmieras novadā – 350. Savukārt Valmieras novads varētu uzņemt vēl 150 bēgļu.

Lielākā daļa bēgļu ir cilvēki darbspējīgā vecumā un ir atraduši darbu.

"Kad sākās karš, no Ukrainas brauca daudz izglītotu cilvēku. Mums šobrīd skolā strādā gan pasniedzēji, gan vienkāršie darba veicēji, gan pavāri, cilvēki strādā Valmieras novada lielākajā uzņēmumā "Stikla šķiedra"," pastāstīja Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Sandis Svarinskis.

"Tirdzniecība strādā. Tie kungi, kas šeit ir apmetušies, ir celtniecībā un dažādos pakalpojumu uzņēmumos. Lielākoties visi ukraiņi pašvaldībā strādā. Nestrādā tie, kam varbūt veselības stāvoklis neļauj strādāt, kuri ir invalīdi vai ar īpašām vajadzībām, pensionāri," turpināja Smiltenes novada koordinatore darbā ar Ukrainas iedzīvotājiem Aurika Zīvere.

2023. gadā Latvijā caur ārējo robežu ieceļojuši vairāk nekā 98 000 Ukrainas pilsoņu. Lielākā daļa Latviju šķērsojusi tranzītā. Cik Latvijā dzīvo Ukrainas bēgļu, šobrīd precīzi nevar neviens pateikt. Aplēses liecina – no 33 līdz 46 tūkstošiem.