Znotiņa: Azartspēļu sektors ir ticis izmantots noziedzīgu līdzekļu legalizācijā

Noziedzīgu līdzekļu legalizācijai ir izmantots arī Latvijas azartspēļu sektors, intervijā aģentūrai LETA atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa, atsaucoties uz padziļinātās izpētes datiem.

"Diemžēl ir skaidrs, ka azartspēļu sektors ir ticis izmantots arī noziedzīgu līdzekļu legalizācijas nolūkā," pauda Znotiņa.

Vienlaikus viņa norādīja, ka esošajā stadijā, kad dienests sazinās ar tiesībsargājošajām iestādēm par padziļinātās izpētes secinājumiem, nevēlas atklāt detaļas. Secinājumi un rezultāti tiks publiskoti vēlāk.

"Es uzreiz gribu uzsvērt, ka sektorā ir ļoti laba uzraudzības institūcija un mēs teicami sadarbojamies ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju. Tomēr sektors ir liels, naudas aprite ir liela, un mēs runājam arī par atsevišķiem spēlētājiem sektorā, kuriem mēs esam pievērsuši ļoti nopietnu uzmanību. Tādēļ šo jautājumu pagaidām es vairāk nekomentēšu, bet šis ir labs pētījums, kas mums ļaus, varbūt, rosināt arī izmaiņas uzraudzībā un noziegumu atklāšanā," teica Znotiņa.

Tajā pašā laikā viņa arī norādīja, ka banku sektors vienmēr būs galvenā platforma, caur kuru tiek mēģināts legalizēt noziedzīgi iegūtu naudu.

"Diemžēl nepatīkamais secinājums ir, ka šo daudzo gadu laikā, kad banku sektors veidojās ar nepareizajiem zariem, arī daudzi citi mazāki atzari ir stiprinājuši savu spēju sniegt noziedzīgus pakalpojumus. Mēs gribam ar to strādāt daudz nopietnāk, nekā darījām līdz šim," uzsvēra FID vadītāja.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne aģentūrai LETA norādīja, ka, ievērojot visus ar klātienes azartspēlēm saistītos riskus - liels skaits skaidras naudas darījumu un neidentificētas personas -, azartspēles jau kopš Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas pieņemšanas ir iekļautas šīs direktīvas subjektu skaitā.

Viņa arī norādīja, ka 2018.gadā, ieviešot pastiprinātās prasības Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas novēršanas likumā, inspekcija veica 31 pārbaudi pie azartspēļu organizētājiem, galvenokārt par iekšējās kontroles sistēmu izstrādi un to faktisku ieviešanu. Kopumā tika izteikti 23 brīdinājumi par nepieciešamību pilnveidot šo sistēmu.

Savukārt pērn inspekcijas amatpersonas organizēja 39 apmācības 229 nozares darbiniekiem, kā arī veica 32 pārbaudes azartspēļu organizētāju birojos un azartspēļu vietās, pieņemot piecus lēmumus par administratīvā soda piemērošanu par pieļautajiem pārkāpumiem. Kopumā par pērn konstatētajiem pārkāpumiem piemērota soda nauda 56 641 eiro apmērā.

Gan 2018.gadā, gan arī 2019.gadā inspekcija sniegusi ziņojumu FID par aizdomīgu darījumu uzraugāmajā nozarē, kas abām iestādēm sadarbojoties, ir par pamatu lietvedības sākšanai, minēja Birne.

Viņa norādīja, ka inspekcijas amatpersonas katru gadu apgūst jaunas zināšanas un prasmes, kā arī tiek radītas jaunas tehniskās iespējas, lai kontrolētu azartspēļu vietās veiktos darījumus.

"Kā jebkurā nozarē, kur iespējama rīcība ar skaidru naudu, pastāv risks, ka kāds no darbiniekiem izrādīsies negodīgs un ne tikai apkrāps savu darba devēju, bet pārkāps arī normatīvus," teica Birne.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka inspekcija un tās uzraudzībā esošie komersanti ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas novēršanas likuma subjekti uz kuriem attiecas "Moneyval" efektivitātes un tehniskās atbilstības novērtējuma procesā konstatēto trūkumu novēršana. Minēto uzdevumu veikšana bija 2019.gada kontroles pasākumu prioritāte.

Birne norādīja, lai stiprinātu inspekcijas kapacitāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomas uzraudzībā, no 2018.gada 1.janvāra tika izveidota papildus amata vieta tieši šo uzdevumu veikšanai. "Kā redzams, minētais ir devis rezultātu, un aizdomīgi darījumi ir konstatēti, analizēti, pārkāpums tiks novērsts, un vainīgās personas tiks sauktas pie atbildības," viņa sacīja.

Tāpat viņa atzīmēja, ka Covid-19 krīzes laikā legālais bizness ir slēgts, bet aktīvo spēlētāju interese neapsīkst - tie patērē nelicencētos operatorus.

"Līdz ar to, protams, nav iespējams sekot darījumu godīgumam un caurspīdīgumam un būt pārliecinātiem, kas tas pats spēlētājs pārskaita naudu atpakaļ uz to pašu kontu, no kura sācis spēlēt. Ir vairākas normas, kas iekļautas Azartspēļu un izložu likumā, un kuru atbilstībai inspekcijai ir iespējams sekot līdz attālināti interaktīvajās azartspēlēs. Protams, ka nelicencētās vietnēs tas nenotiek," skaidroja inspekcijas priekšniece.

Savukārt Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks aģentūrai LETA norādīja, ka, pēc Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas datiem, 2019.gadā bija kopumā pieci noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas gadījumi, par kuriem inspekcija izteikusi brīdinājumus, bet atsevišķos gadījumos uzlikusi naudas sodu. Lēmumi ir arī pārsūdzēti.

Vērzemnieks norādīja, ka Eiropas Komisijas Pārnacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējuma ziņojumā izložu un azartspēļu tirgū noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudu līmenis ir novērtēts kā vidēji augsts.

Vienlaikus atbilstoši papildinātajam Latvijas Nacionālajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumam 2018.gadā kopējais nozarei piemītošais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks samazinājās, jo tika stiprināts interaktīvo izložu un azartspēļu darbības sākšanas uzraudzības mehānisms. Tāpat tika pieņemti attiecīgie licencēšanas noteikumi, tika aizliegta elektroniskās naudas sistēmu izmantošana un noteikts aizliegums izmantot jebkādus maksājumu pakalpojumu sniedzēju kontus (piemēram, "PayPal" sistēma), izņemot klienta privāto bankas kontu. Arī laimests var tikt pārskaitīts tikai uz klienta personīgo bankas kontu, kas ir atvērts kādā no Latvijas bankām.

"Vēršam arī uzmanību, ka izložu un azartspēļu organizētājiem tiek izvirzītas stingras komercdarbības reģistrēšanas prasības - pārbaudīta pamatkapitāla izcelsme, amatpersonu reputācija un nesodāmība, kā arī tiek veikta vēl stingrāka darbības uzraudzība," uzsvēra Vērzemnieks.

Asociācijas prezidents skaidroja, ka azartspēļu rīkotāji ikdienā sadarbojas ar nozares uzraugu - Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju, kā arī seko tās vadlīnijām, izstrādājot iekšējo kontroles sistēmu. Tāpat komersantu atbildīgie darbinieki par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām piedalās regulārās apmācībās, kā arī komersanti nodrošina informācijas pieejamību inspekcijai klātienes un neklātienes pārbaudēs.

Vērzemnieks norādīja, ka inspekcija veic vismaz vienu speciālo pārbaudi gadā katram azartspēļu organizētājam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti