Ar jaudas maksājuma ieviešanu uzņēmums “Sadales tīkls” vēlējās panākt daudz efektīvāku elektrības pieslēgumu izmantošanu. Pirmie neapmierinātību pauda sezonālie lietotāji, īpaši zemnieki, kuru kaltes aprīkotas ar lielas jaudas pieslēgumiem. Tolaik piedāvātās iespējas – bez maksas atteikties un tad pieslēgt jaudas uz pusgadu - viņus neapmierināja. Tā vietā tika prasīts vismaz deviņus mēnešus ilgs periods. Ja problēma netiktu atrisināta, zemnieki draudēja ar demisijas pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (“Vienotība”).
Tagad “Sadales tīkls” ar regulatoru atradis kompromisu – jaudas bez maksas uz deviņiem mēnešiem varēs samazināt, bet vēlāk pieslēgt atpakaļ patērētāji, kuru ievadstrāva sākas no 100 ampēriem.
Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Kooperatīva “Latraps” valdes loceklis un biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzīst – lielajām kaltēm piedāvājums ir izdevīgs, bet teju puse zemnieku, kuru īpašumā ir mazākas kaltes ar pieslēguma jaudu zem 100 ampēriem, izmaiņas nejutīs. Tādas ir apmēram 400 saimniecības.
“Vienu punktu izpildot, tas ir tas pats, kas aiziet pie mediķiem, ja ir jāveic ārstniecības kurss ar antibiotikām un tad pasaka – nu labi, pilnu devu nelietosim, bet tikai trešdaļu,” salīdzina Lazdiņš.
“Problēma nav atrisināta, tā joprojām paliek, un tā ir sāpīga. Tie ir ikmēneša maksājumi, kas lauksaimniekiem būs jāveic, un tie ir nepamatoti,” uzsver Lazdiņš.
Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā gan skaidro – šis ir kompromisa variants, jo zemākas jaudas pieslēgumu ierīkošanu līdzfinansē “Sadales tīkls”. Tas nozīmē, ka, nesaņemot maksu par jaudu, izmaksas nāktos segt pārējiem patērētājiem.
“Mēs vērtējām arī, lai šis risinājums neattiektos uz pārlieku daudziem lietotājiem, tad attiecīgi pieaugtu izmaksas, kas jākompensē pārējiem lietotājiem,” skaidro SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Kā vienu no iespējām regulators zemniekiem piedāvā iespēju robežās kalšu pieslēgumus veidot kā mājsaimniecību pieslēgumus, kam ir zemāki tarifi. Tikmēr zemnieki atzīst – kaut kaltes varētu modernizēt, padarot tās energoefektīvākas, ne visi to var atļauties. Kā reaģēt uz pieslēguma noteikumiem, to “Zemnieku saeima” spriedīs nākamajā valdes sēdē.
KONTEKSTS:
"Zemnieku saeima" februāra vidū pavēstīja, ka martā gaidāmajā kongresā elektrības cenu dēļ varētu prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) demisiju. Regulējuma izmaiņas, kas ietekmēja elektroenerģijas jaudu maksājumus, par ko sašutumu pauda lauksaimnieku organizācija “Zemnieku saeima”, pieņemtas jau 2016.gada beigās. Savukārt zemniekiem būtiskā iespēja uz laiku samazināt nepieciešamās jaudas bija tikai "Sadales tīklu" noteiktais pagaidu risinājums.
Pēc tam Ekonomikas ministrija nāca klajā ar piedāvājumu risināt problēmu, ļaujot elastīgi uz laiku samazināt elektroenerģijas pieslēguma jaudu un nepieciešamības gadījumā pie noteiktiem nosacījumiem to atjaunot.
