Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” biedrības “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš stāstīja, ka iepriekš esot solīts 10-20 eiro cenu kāpums, taču tā vietā tie ir 70 – 600 eiro mēnesī. Viņš pauda, ka regulējums, kura dēļ notika šāds cenu kāpums, stājies spēkā līdz ar šī gada valsts budžetu.
“Par šo pozīciju tika plaši un gari diskutēts darba grupās. Nojautas par to, ka rēķinu pieaugums būs ļoti būtisks, bija. Bet Ekonomikas ministrija turpināja virzīt šo metodiku un aprēķina formulas uz [Ministru] kabinetu, un tas tika apstiprināts,” skaidroja Lazdiņš.
Regulējums, kas stājās šā gada 1.janvārī un ietekmēja elektrības jaudas maksājumus, Saeimā pieņemts 2016.gada nogalē. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) bija dots laiks, lai sagatavotu metodiku un apstiprinātu obligātā iepirkuma komponentes, skaidroja SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis.
“Jāatzīst, ka šajā situācijā Regulatoram nav bijis daudz manevra iespēju. Mums bija jāapstiprina tas, kas ir ierakstīts likumā, un jāsadala obligātās iepirkuma komponentes maksājums divās daļās. Proti, viena daļa fiksētā veidā, otrā daļa – mainīgā, kas pieskaņota patēriņam,” skaidroja Irklis.
Turklāt jau kopš pērnā gada septembra ir pieejams speciāls kalkulators, kur bija iespējams redzēt rēķina izmaiņas, kas sagaidītas šogad, norādīja SPRK vadītājs.
Tāpat lauksaimnieki, kuriem nepieciešamība pēc lielākām elektrības jaudām ir sezonāla, sašutuši arī par to, ka no šī gada sākuma vairs nav iespējams uz laiku atslēgt lielākas jaudas. AS "Sadales tīkls" Korporatīvo klientu apkalpošanas daļas vadītājs Imants Krūmiņš gan uzsvēra, ka
aizvien pastāv iespēja uz pusgadu bez maksas atslēgt liekās jaudas, bet pēc tam par maksu tās pieslēgt.
“Pagājušajā gadā, ieviešot "Sadales tīkla" tarifus, mēs noteicām pārejas periodu. Ņēmām vērā, ka ne visi klienti varēs ātri orientēties un izdarīt savas izmaiņas. Sapratām, ka jāiedod pārejas periods – viens gads – ar mērķi, lai klienti saprastu, cik viņiem vajag un kad,” skaidroja Krūmiņš.
Tikmēr enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš vērtē, ka konkrētajām mērķgrupām, piemēram, lauksaimniekiem, bijis pacietīgi jāskaidro gaidāmās izmaiņas un to, kādus risinājumus iespējams atrast. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks gan pauda, ka komunikācija par izmaiņām bijusi jau kopš 2016.gada.
Vienlaikus ministrijā lēš, ka pēc diviem gadiem gaidāms elektrības jaudu cenu sarukums: “Pagājušajā gadā attiecībā uz jaudas maksājumiem ievērojama izmaiņa bija, ka tika atpirktas saistības no AS “Latvenergo”.
Un jaudas komponente šādā apmērā saglabāsies tikai divus gadus, ņemot vērā šo transakciju, un tad tā ievērojami samazināsies visās pieslēgumu grupās.”
Iepriekš "Zemnieku saeima" paziņoja, ka elektrības cenu dēļ martā gaidāmajā kongresā varētu prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) demisiju. “Valdībai jābūt ļoti fleksiblai, lai šādas kļūdas ļoti īsos termiņos novērstu. Ja tas tiks izdarīts, protams, mēs nekādas prasības neizvirzīsim,” piebilda “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs.
