To paredz otrdien, 7. martā, valdības atbalstītās izmaiņas Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumos, paziņojumā medijiem informēja Tieslietu ministrija.
Būtiskākās izmaiņas, stājoties spēkā grozījumiem, paredz, ka:
- reģistrējot būvi, datus par būvi Valsts zemes dienests iegūs no būvniecības informācijas sistēmas;
- I grupas būves (mazēkas, ka arī ārpus pilsētu un ciemu teritorijām saimniecības nedzīvojamas ēkas vai atsevišķi rūpnieciski izgatavota vienstāvu ēka līdz 60 kvadrātmetriem) vai II grupas (lielākas privātās) palīgēkas uzmērīs tikai no ārpuses;
- telpu grupu apvienošanas vai sadalīšanas procesā nebūs nepieciešama apsekošana;
- Inženierbūvju (piemēram ceļi, tilti) reģistrācija tikai no dokumentiem;
- nodrošinās aktuālus datus par būvi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Plānotās izmaiņas, tuvojoties aktīvai būvniecības sezonai, paātrinās būvju reģistrācijas procesu, atslogojot klientus, un arī efektivizēs Valsts zemes dienesta speciālistu darbu, kas ļaus atbrīvojušos iestādes resursus novirzīt klientu pasūtījumu izpildei, norādīja Tieslietu ministrija.
Paredzētās izmaiņas vienlaikus samazinās klientiem gan pakalpojuma izmaksas, gan saņemšanas termiņu.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka "izmaiņas ļaus būvniecības dokumentus sakārtot ievērojami lētāk nekā līdz šim, piemēram, par ceļa reģistrēšanu būs jāmaksā vienāda maksa par jebkuru ceļu – 89 eiro, kamēr līdz šim šī summa bija vairāki simti eiro atkarībā no ceļa garuma un platuma".
Valsts zemes dienests šobrīd saskaras ar palielinātu interesi pēc būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma. Par galveno iemeslu tam kalpo likumdevēja prasība, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība ir uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra.
Lai rastu risinājumus, Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests ir izstrādājuši rīcības plānu, kas paredz vienkāršu būvju reģistrāciju bez kadastrālās uzmērīšanas, efektivizēt uzmērīšanas procesu un metodoloģiju, palielināt uzmērīšanas speciālistu skaitu.
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdienā” skaidroja, ka kadastrālā uzmērīšana vajadzīga, lai, piemēram, veidotu telpu plānus, saglabātu datus reģistros un izmantotu citiem projektiem, tos izmanto arī kadastrālajā vērtēšanā.
Pašlaik dienests ir ļoti noslogots, atkarībā no reģiona rindas pēc uzmērīšanas var sasniegt par gadu, atzina dienesta vadītāja. Viņa skaidroja, ka ir lietas, kas ir jādara tieši dienestam, bet ir lietas, “ko mēs darām, kur nav pievienotā vērtība, un mēs varam uzticēties privātajā sektorā radītajiem datiem un tos reģistrēt”.
Piemēram, ja īpašnieks izbūvē ceļu un izdara izpildmērījumus, līdz šim Valsts zemes dienests pēc tam tos pārmērīja, taču “nav pamata neuzticēties ģeodēzista veiktajam mērījumam”, un turpmāk dienests šos datus vienkārši reģistrēs savā sistēmā.
