Dienas notikumu apskats

Nedēļu pēc terorakta Mančestrā britu izlūkdienests MI5 sācis iekšējo izmeklēšanu

Dienas notikumu apskats

Merkeles un Trampa izteikumi kāpina spriedzi abos okeāna krastos

Vēlais pavasaris kavē jaunā medus ieguvi

Vēlais pavasaris kavē jaunā medus ieguvi

Bišu attīstība šogad ir aizkavējusies vismaz par mēnesi, arī pirmais pavasara medus šogad tiks izmests vēlāk. Taču ne tikai pavasaris sagādājis galvassāpes, spriež biškopis no Kurzemes Jānis Vainovskis, arī aizvadītā sezona nav pagājusi bez raizēm, jo Latvijā gājušas bojā bišu saimes, kas cietušas no ērcēm un ērču pavadošajām slimībām. Pavasara salnas negatīvi ietekmējušas arī kameņu populāciju.

Šajās maija dienās, kad dabā ir ziedu pārbagātība, bites aktīvi nes nektāru uz stropiem, ir īstais laiks uzrunāt vienu no Kurzemes puses zinošākajiem biškopjiem Jāni Vainovski no Brocēnu novada.

„Gaiši dzeltenie ir rapšu putekšņi, oranžie ir pieneņu, tumši zaļie – ievas, bet pelēcīgie – tie mani pārsteidz. Ja būtu vasaras vidus, tad tās būtu cūku pupas. Pavasarī tādu krāsu redzu pirmo reizi. Ābeles šajā saimē nav, droši vien kādā citā,” stropus rāda Vainovskis un stāsta, no kādiem ziediem bites nes nektāru.

Pavasaris ir vēls, un biškopis Jānis Vainovskis to nodēvē pat par ārkārtas pavasari.

Pirmo pavasara medu bitenieks plāno izmest, visticamāk, tikai nākamnedēļ. Jānis Vainovskis savas saimes no Brocēnu novada ved uz dažādām Latvijas vietām:

„Mēs no šejienes esam mazliet aizveduši. Tikko gandrīz aizvedām uz mellenēm, bet mellenes laikam cietušas no sala un saka, ka nav vērts vest. Šis ir ārkārtas pavasaris, kas ir sagādājis galvassāpes ne tikai mellenēm, bet arī bitēm. Attīstība ir aizkavējusies vismaz par mēnesi, jo citus gadus šajā laikā mēs jau sviežam pūpolu medu. Arī kļavas pavisam nesen beidza ziedēt, neatceros tādu laiku. Arī rapsim maija beigās pirmie ziedi. Tas viss norāda, ka pavasaris ir aizkavējies.''

Kāds būs šis gads, vēl pāragri spriest, taču pavasaris ar tādiem laika apstākļiem, kāds piedzīvots šogad, par labu nenāk, uzskata biškopis:

„Garais pavasaris ietekmē bišu saimes. Ja vēl uzsnieg sniegs uz pūpoliem, kāda vēl ražošana... Jocīgie apstākļi pagarina arī sezonu bišu kaitēklim – ērcēm.”

Aizvadītajā sezonā šis kaitēklis un ērču izraisītās slimības nodarījis postu ne vienai vien bišu saimei, atzīst Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Juris Šteiselis. Lai arī situācija bijusi atšķirīga, pat labiem biškopjiem ziemojušas mazāka izmēra saimes. Labs vai slikts biškopis, laika apstākļi un ziema ietekmē bites.

„Grūti pat pateikt, kura ir sliktā vai labā ziema. Tas saistīts ar iepriekšējo gadu, cik bites ir labi sagatavojušās, cik tās ērces nomocījušas... Laika apstākļi ir katalizators tam, kā bite to ziemu pārlaidīs,” saka Šteiselis.

Runājot par esošo situāciju, pētnieks šajā pavasarī drīzāk pievērš uzmanību kameņu populācijai, nevis bišu problēmām ar ērcēm, kas ir katra biškopja uzdevums – sekot līdz šiem procesiem.

„Kamenes ir cietušas no salnām maija sākumā.

Tā ir neparasta situācija manā pieredzē. Vēl šobrīd, staigājot pa dārzu, kur zied upenes, jāņogas, kuras parasti ir ļoti kameņu apmeklētas, šogad ir ļoti maz. Laikam mātes nosalušas, pieļauju, ka būs iesists liels robs populācijā,” secina pētnieks.

Par dabas kataklizmu to gan nevarot nosaukt, saka pētnieks, taču tādi ir šī pavasara novērojumi. Zināms, ka kamenes palīdz apputeksnēt dažādus augus, arī krūmmellenes, kur tagad darbu darot speciāli ievestās kamenes. Runājot pat biškopjiem, parasti sezonas laikā ir brīdis, kad ienesums ir ļoti labs, tāpēc pašlaik neesot pamats pesimismam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti