Panorāma

Rīgā un Cēsīs svinēs Latvijas armijas 100. gadadienu

Panorāma

Panorāma

VK: nodokļu atlaides dāļātas bezmērķīgi

Valsts kontrole: Nodokļu atlaidēm trūkst skaidru mērķu; sistēma būtu jāpārskata

Ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro. Valsts kontrole revīzijā secināja, ka daudziem atvieglojumiem nav skaidru mērķi, nevar novērtēt, vai tie devuši kādu labumu, tāpēc sistēma būtu jāpārskata, atsakoties no nevajadzīgiem atvieglojumiem un mērķtiecīgāk sniedzot nepieciešamo atbalstu.  

Visapjomīgākie nodokļu atvieglojumi ir piemēroti uzņēmumu ienākumu nodoklim, pievienotās vērtības nodoklim un iedzīvotāju ienākumu nodoklim.

Revidenti aicina pārskatīt nodokļu atlaižu piešķiršanas sistēmuZane Mače

    Katram nodokļu atvieglojumam jābūt pamatotam un jēgpilnam, uzsver Valsts kontrole.

    Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka līdz šim nav sistēmiski novērtēts, kuri nodokļu atvieglojumu veidi patiesi ir nepieciešami un kādas problēmas tie ir atrisinājuši.

    Valsts kontroles padomes locekle Zita Zariņa Latvijas Radio skaidroja, ka  absolūti lielākajai daļai, lai neteiktu visiem mūsu apskatītajiem atvieglojumiem mērķis normatīvajos aktos nav noteikts”. 

    Mērķi, protams, var izsecināt, bet tad iespējamas interpretācijas, turklāt nevienam atvieglojumam nav sākotnējais situācijas novērtējums, nav teikts, kādu problēmu grib atrisināt ar šo nodokļu atlaidi, un nav arī kritēriju, kā izmērīt, vai ir sasniegts iecerētais un atlaide palīdzēja risināt problēmu, skaidroja Zariņa.

    Trūkstot informācijai par nodokļu atvieglojumu ietekmi, nevar pieņemt pamatotus lēmumus par nodokļu atvieglojumu izmaiņām, lai Latvijas sabiedrība saņemtu tai nepieciešamos atbalsta veidus.

    “Būtībā nodokļu atvieglojumus, atlaides un atbrīvojumus var uzskatīt par valsts budžeta izdevumu neredzamo daļu. Lēmumiem par to, kam, cik lielu un kāpēc piešķirt vienu vai citu atvieglojumu, jābūt labi pamatotiem, lai valsts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu jēgpilns un tiešām risinātu aktuālas problēmas.

    Pārskatot atvieglojumu sistēmu pēc būtības, atsakoties no nevajadzīgajiem atvieglojumiem un mērķtiecīgi saglabājot vajadzīgos, valdībai būs vieglāk strādāt, neceļot nodokļus,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

    Latvijā darbojas vairāk nekā 200 dažādu nodokļu atvieglojumu, kuriem vēsturiski vai nekvalitatīvas politikas plānošanas rezultātā nav noteikti skaidri mērķi.

    Nav arī kritēriju, pēc kuriem novērtēt, vai atvieglojums ir devis kādu labumu. Gadījumos, kad tiek ieviesti jauni nodokļu atvieglojumi vai pārskatīti esošie, nav iespējams salīdzināt konkrētu atvieglojumu ietekmi.

    Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā minimuma ieviešanai vajadzēja panākt, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ik mēnesi uz rokas paliek vairāk naudas. Diemžēl jāsecina pretējais – iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem nodoklī samaksāja vairāk, nekā vajadzēja, tātad uz rokas naudas vairāk nekļuva, bet pārmaksāto naudu iespējams atgūt tikai nākamajā gadā pēc ieņēmumu deklarācijas iesniegšanas.

    Nodokļu atvieglojumu sistēmas trūkums ir arī iestāžu vājā savstarpējā sadarbība. Tā rezultātā vienu un to pašu problēmu katra no savas puses risina dažādu nozaru ministrijas, bet to rīcība nav saskaņota, secināja Valsts kontrole.

    Piemēram, darba vietu radīšanai personām ar invaliditāti ir pieejams atbalsts gan nodokļu politikā, gan labklājības politikā – uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide un finansiāls atbalsts no Eiropas Savienības fondiem un valsts budžeta. Taču ne Labklājības ministrija, ne Finanšu ministrija savas darbības šādam kopīgam atbalstam nekoordinē, un pati Labklājības ministrija atzīst, ka trūkst vienota atbalsta uzņēmējiem, kas darba vidē integrē personas ar invaliditāti.

    Viens no šķēršļiem sistēmiskam nodokļu atvieglojumu izvērtējumam ir datu trūkums.

    Ne Finanšu ministrijai, ne nozaru ministrijām nav noteikts pienākums apkopot vispusīgu informāciju par atvieglojumiem, un tām nav bijusi arī vēlēšanās to darīt.

    Vienīgi Zemkopības ministrija pēc savas iniciatīvas regulāri apkopo datus par nozarē sniegto valsts atbalstu, izmantojot arī Finanšu ministrijas sagatavoto informāciju par nodokļu atvieglojumiem.

    Vērtējot nodokļu atvieglojumus, būtu nepieciešama skaidrība par to, cik efektīvi tie tiek administrēti, taču valsts līmenī to nevar novērtēt, jo iestādes neuzkrāj informāciju arī par nodokļu atvieglojumu administrēšanas izmaksām.

    Piemēram, revidenti aplēsuši, ka katra iedzīvotāja gada deklarācijas apstrāde Valsts ieņēmumu dienestam izmaksā līdz 50 eiro arī tad, ja no valsts budžeta atmaksājamā summa ir vien daži eiro.

    Revīzijas rezultātā sniegti divi ieteikumi, kuru rezultātā tiks uzlabota nodokļu atvieglojumu ieviešana, lai nodrošinātu, ka nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā iedzīvotāju un komersantu rīcībā palikušie līdzekļi palīdz sasniegt valsts mērķus un prioritātes un tiks izvērtēta nodokļu atvieglojumu mērķu sasniegšana, lai sākotnējās situācijas izvērtējumā identificētās problēmas novērstu un nodokļu atvieglojumi darbotos pilnvērtīgi.

    Revidenti iesaka Finanšu ministrijai sistēmu pārskatīt, atsakoties no nevajadzīgiem atvieglojumiem.

    Ekonomisti atzīst: nodokļu atvieglojumi jāpārskata

    Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka šis ziņojums skaudri parāda, cik daudz nodokļu atlaižu ir un cik bieži tās nemaz nesasniedz mērķi vai pat dublē citus valsts piedāvātos pakalpojumus. Strautiņš norādīja, ka nodokļu atlaides nereti pārklājas ar citiem atbalsta pasākumiem.

    Lasot ziņojumu esot skaidrs, ka zaudējums jeb neiegūtā nauda valsts budžetam ir lielāka par atvieglojumu iespējamo ieguvumu, sacīja Strautiņš. Viņš ir pārliecināts, ka revidentu ziņojums ir labs pamudinājums situāciju rūpīgi pārskatīt.

    "Ziņojums ir pamatots, problēma ir labi zināma," Valsts kontroles secinājumiem piekrīt arī Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste.

    "Nodokļu atlaides ir veidojušās ļoti ilgā laika periodā un zināma revīzija tur noteikti prasās.

    Tie mērķi jau pieņemšanas brīdī ir minēti, jautājums, cik tie ir kvantitatīvi izvērtēti, cik tie ir bijuši balstīti uz emocijām un cik kādā brīdī kādas lobija intereses ir spēlējušas lielāku vai mazāku lomu," sprieda Rutkaste.

    FM: būtu lietderīgi noteikt terminētus nodokļa atvieglojumus

    Finanšu ministrija, reaģējot uz Valsts kontroles revīziju, paziņojumā medijiem uzsvēra, ka nozīmīga daļa no nodokļu politikas ir arī nodokļu atvieglojumi, kas ir pretimnākšana dažādu grupu iedzīvotājiem, bet vienlaikus ir valsts nesaņemtie ienākumi.

    Nodokļu atvieglojumus piemēro, vadoties pēc kritērija, ka nodokļu maksātājs vai to grupa atbilst likumā noteiktai pazīmei. Tas var būt, piemēram, ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids vai reģions.

    Finanšu ministrija ir izvērtējusi Latvijas nodokļu atvieglojumu sistēmu, tās apmērus, mērķi un ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem. Regulāra nodokļu atvieglojumu efektivitātes izvērtēšana ir nepieciešama, jo jāpārliecinās, vai tie sasniedz izvirzīto mērķi, nerada konkurences kropļojumus, būtiskas papildizmaksas un administratīvo slogu, norāda ministrija.

    Pēdējo gadu laikā bija jūtama tendence kopējam atvieglojumu apmēram pieaugt, bet 2017. gadā apmērs ir samazinājies par 5% un arī īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un kopējiem nodokļu ieņēmumiem ir nedaudz samazinājies. To galvenokārt ietekmēja nodokļu atvieglojumu izmantošanas intensitāte un nodokļu politikas izmaiņas.

    2017. gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2 547,7 miljoni eiro. Tas ir gandrīz puse jeb 45% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 9,49% no IKP.

    Nodokļu atvieglojumus nosacīti var iedalīt pēc to mērķa. Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa tiek piešķirti sociāla rakstura atvieglojumiem. Tie veido 68% no visiem nodokļu atvieglojumiem pēc to apmēra.

    Otri lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa jeb 15,7% no visiem nodokļu atvieglojumiem pēc to apmēra tiek piešķirti investīciju veicināšanai. Savukārt dabas resursu aizsardzībai – 8,2% un lauksaimniecībai - 2,6%.

    Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra 2017. gadā bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi. IIN atvieglojumu apmērs 2017. gadā veidoja 855,4 miljonus eiro, kas ir aptuveni puse no kopējiem IIN ieņēmumiem 2017. gadā. Procentuāli lielāko daļu no tiem 2017. gadā veidoja neapliekamais minimums pensionāriem – 38,7%, neapliekamie ienākumi – 25,3%, neapliekamais minimums – 13,5% un atvieglojumi par apgādībā esošām personām – 14,9%. Pēdējo gadu laikā ir vērojams arī straujš IIN atmaksu pieaugums, kas skaidrojams ar diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu no 2016. gada.

    Savukārt kopējais PVN atvieglojumu apmērs 2017. gadā veidoja 842,7 miljonus eiro, kas ir 38,5% no kopējiem PVN ieņēmumiem. Šajā summā ietilpst ar PVN neapliekamo preču un pakalpojumu apmērs (753,4 miljoni eiro) un ar PVN samazinātām likmēm apliekamo preču un pakalpojumu apmērs (89,3 miljoni eiro).

    Finanšu ministrijā uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš piemērotajiem nodokļu atvieglojumiem, kuru īpatsvars pārsniedz attiecīgā nodokļa ieņēmumus, piemēram, dabas resursu nodokļa atbrīvojumiem, kas gandrīz astoņas reizes pārsniedz kopējos šī nodokļa ieņēmumus.

    Tāpat uzmanība jāpievērš piemērotajiem nodokļu atvieglojumiem, kuru apjoms būtiski palielinās, piemēram, akcīzes nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem.

    Turpmāk būtu lietderīgi noteikt terminētus nodokļa atvieglojumus, kā arī nodokļu atvieglojumu kopējo ierobežojumu attiecībā pret IKP. Tāpat, ieviešot jaunus atvieglojumus, būtu nepieciešams noteikt to mērķi un rezultatīvos rādītājus, kā arī izvērtēt un atteikties no mazāk efektīviem nodokļu atvieglojumiem.

    Ministrijā skaidrus mērķus un rezultatīvos rādītājus sola nākamās nodokļu reformas kontekstā, bet uzsver, un tam piekrīt arī Latvijas Bankas eksperts – likumprojektam, no finanšu ekspertu kabinetiem nonākot Saeimā, ar to mēdz notikt iespaidīgas un bieži vien emocijās, ne aprēķinos balstītas pārvērtības.

      

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti