Viņa skaidroja, ka vēl spētu pieņemt budžeta deficītu, ja tas būtu, pēc viņas vārdiem, 1,01%, taču nespētu, ja tas sasniegtu 2% vai 3%. Latvija nedrīkst tērēt vairāk, nekā ir nopelnījusi, teica Straujuma. Attiecībā uz aizsardzību, viņa sacīja, ka Latvija nevar gaidīt, ka citas valstis rūpēsies par Latvijas aizsardzību un pati neieguldīt vairāk līdzekļu.
Straujuma pauda, ka, neievērojot šos divus nosacījumus, viņa nespētu piekrist valsts budžeta saturam. Tiesa, viņa neprecizēja, kādas sekas varētu būt viņas nepiekrišanai.
Kopumā, viņa atgādināja, ir četras prioritātes – ārējā un iekšējā drošība, veselība un izglītība, kam piekrīt visas koalīcijas partijas. Pēc tam, kad būšot sadalīti līdzekļi prioritātēm, valdība lūkos, kādiem mērķiem vēl ir piešķirama budžeta nauda. Straujuma gan neizslēdza varbūtību, ka pēc 30. septembra, kad budžetam jābūt pieņemtam valdībā, un tas nonāks Saeimā, deputāti varētu likt to izmainīt. „Budžets ir valdības pārbaudījums. Valdības reizēm krīt budžeta dēļ,” atzina Straujuma.
Viņa norādīja, ka lielākās diskusijas par valdības darbu parasti notiek tieši parlamentā, nevis valdībā. „Ministri ir vienoti, taču, kad mēs aizejam uz partijām un frakcijām, tad sākas šī [nepabeidz teikumu]… Es pirmdien dzirdēju no visām trim koalīcijas partijām gatavību turpināt konstruktīvu darbu. (..) Ir daudzas lietas, kas tūlīt valdībai ir jādara. Mēs [valdības partijas] esam apņēmušies ievērot savas vienošanās,” pauda Straujuma.
Valdības vadītāja atzina, ka šonedēļ valdība un Finanšu ministrija varētu diskutēt, kam līdzekļi būtu jāsamazina. Taču Straujuma atteicās no plašākiem skaidrojumiem, stāstot, kam līdzekļi, salīdzinājumā ar šo gadu, varētu sarukt. „Es pašlaik negribu sākt [runāt par to]. Šis projekts ir absolūts melnraksts, kas rīt [ceturtdien] tiks diskutēts starp partijām. Pašlaik šis saraksts, ko izstrādājusi FM, ir pietiekami plašs,” teica Straujuma.
Ziņots, ka valdība otrdien sāka darbu pie nākamā gada budžeta izstrādes, apstiprinot prognozes nākamajam gadam - budžeta deficīts nākamgad tāpat kā šogad plānots 1% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), inflācija – 2%, bet IKP pieaugums – 3%.
Latvijas IKP izaugsme atbilstoši prognozēm 2015. gadā būs 2,1%, 2016. gadā - 3%, bet 2017. un 2018. gadā Latvijas ekonomikas izaugsmes temps paātrināsies līdz 3,6% gadā.
