Dienas notikumu apskats

Lems par valdības pilnvaru paplašināšanu skolēnu skaita noteikšanā

Dienas notikumu apskats

''Brexit'' sarunās nav panākts pietiekams progress uzskata Eiropas parlaments

Piemaksas valsts pārvaldes darbiniekiem pērn - 81 miljons eiro

Piemaksas valsts pārvaldes darbiniekiem pērn - 81 miljons eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pērn valsts pārvaldē darbinieki piemaksās saņēmuši 81 miljonu eiro, revīzijā par pagājušā gada valsts budžeta izpildi secinājusi Valsts kontrole. Kopš 2014.gada kopējā summa piemaksām valsts pārvaldē pieaugusi par 24 miljoniem. Turklāt pastāv lielas atšķirības darbinieku atlīdzībā starp ministrijām.

2014.gadā valsts pārvaldē darbinieki piemaksās saņēma 57 miljonus eiro, bet pagājušajā gadā šī summa pieaugusi līdz 81 miljonam eiro.

Revidenti norādīja uz skaidri redzamām atšķirībām starp “turīgākām” un “mazāk turīgām” ministrijām. Piemēram, Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta atlīdzības izdevumi 2016.gadā uz vienu darbinieku vidēji bija 29,9 tūkstoši eiro, Finanšu ministrijas centrālā aprāta – 28,5 tūkstoši eiro, savukārt Tieslietu ministrijas – 19,7 tūkstoši eiro un Izglītības un zinātnes ministrijas  - 19,3 tūkstoši eiro. No revīzijas izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem 73% mēnešalga tiek noteikta 90 – 100% apmērā no maksimāli pieļaujamās.

Savukārt atalgojuma mainīgās daļas - piemaksu, prēmiju, naudas balvu, pabalstu - īpatsvars kopējā atalgojumā lielākajā daļā no izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem ir no 31% līdz 50%. Analizējot datus, redzamas būtiskas atšķirības ministrijās atalgojuma mainīgās daļas apjomā uz vienu darbinieku gadā. Piemēram, piemaksas par aizvietošanu vienam darbiniekam gadā ir no 451 eiro Ārlietu ministrijā līdz 1734 eiro Veselības ministrijā. Piemaksas par darbu ārpus darba laika un citas speciālās piemaksas - no 0 eiro VARAM līdz 3136 eiro Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt atvaļinājuma pabalsti - no 0 eiro Satiksmes ministrijā līdz 705 eiro Finanšu ministrijā.

Atšķirīgi piemaksu veidi

Salīdzinot dažādu piemaksu veidus ministrijās, revidenti konstatējuši, ka to skaits sasniedz pat 11 vienā ministrijā.

Jau iepriekš Valsts kontrole ir norādījusi uz piemaksu, prēmiju un naudas balvu piešķiršanas pamatojuma trūkumu, kā arī uz formāli veiktu darba rezultātu novērtēšanu. Revidenti ir konstatējuši, ka

atsevišķās iestādēs piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti saņem līdz pat 94% darbinieku un tā tiek maksāta 10 - 12 mēnešus gadā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa
00:00 / 00:46
Lejuplādēt
“Salīdzinot dažādos piemaksu veidus, kas tiek izmantoti, lai paceltu kopējo atlīdzību, redzam, ka to skaits sasniedz pat 11 dažādas piemaksas vai bonusus vienā ministrijā. Mēs arī redzējām, ka bieži vien piemaksu, prēmiju un naudas balvu piešķirtas process ir ļoti formāls – praktiski tikai par to, ka cilvēks ir atnācis un veicis tos darba pienākumus, kas viņam jādara. Redzam arī to, ka ir institūcijas, kur piemaksas par personisko darba ieguldījumu un kvalitāti saņem praktiski gandrīz visi darbinieki un tiek maksāts praktiski visa gada garumā,” norādīja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Tāpat Valsts kontrole norāda uz nepilnībām amatu klasificēšanā, piemēram, attiecībā uz vieglāk salīdzināmajiem atbalsta funkciju nodrošinošajiem vadītāju amatiem ar līdzīgiem darba uzdevumiem. Valsts kontrole norāda, ka līdzvērtīgo amatu pamatotai klasificēšanai dažādās amatu saimēs amatu katalogā būtu nepieciešami papildu kritēriji, pēc kuriem precīzāk raksturot konkrētā amata pienākumu saturu. Neesot šādiem kritērijiem, pastāvot risks, ka amati tiek klasificēti citās saimēs ar mērķi piemērot augstāku iespējamo mēnešalgas apmēru, kā rezultātā atlīdzības noteikšanā netiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi.

Ministrijas: VK sabiezina krāsas

Komentējot Valsts kontroles pārmetumus, Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība) gan skaidro – tāpat kā Ārlietu ministrijai, arī Aizsardzības ministrijai ir atašeji ārvalstīs, kuru uzturēšana maksā dārgi. Savukārt no pēdējo gadu aizsardzības budžeta palielinājuma atalgojuma ziņā ieguvēji esot karavīri, nevis ierēdņi.

Bergmanis arī kritizē Valsts kontroles pieeju, analizējot atlīdzību ministrijās: “Galvenais jau man liekas, ka nav korekti, ka mēs saskaitām cilvēku skaitu, kas strādā ministrijā, izdalām ar summu un iegūstam rezultātu. Man liekas, tomēr ir svarīgi izvērtēt, kādi ir šo cilvēku pienākumi un funkcijas.”

Tikmēr Zemkopības ministrijā skaidro, ka lielākas piemaksas tā var atļauties, jo krīze laikā samazināja darbinieku skaitu. Tagad ministrijā strādājot mazāk cilvēku, kas vairāk saņem. Tomēr tur noraida, ka piemaksas nav pamatotas.

“Mēs pēc ilgām vadības diskusijām vienojāmies, ka ir ļoti būtiski, lai cilvēku izvērtētu, ir svarīgi ļaut departamentu direktoriem, kuri ir vistuvāk referentiem, iedodam zināmu naudas summiņu, kuru viņi kopā ar nodaļu vadītājiem katru cilvēku tiešām ļoti stingri vērtējam katrā mēnesī. Tādēļ cilvēki arī jūtas ļoti personīgi novērtēti savā darbā, un nekādu pārkāpumu – normatīvo aktu nav,” saka Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua

Līdzīgi norāda Finanšu ministrijā, kur arī ir dāsnas un regulāras piemaksas norāda, taču nevarot runāt par būtiskām nepilnībām. “Valsts kontrole bišķiņ sabiezina krāsas un saliek vienā bļodā bumbierus ar kartupeļiem un vēl pārlej ar vaniļas mērci. Visas tās piemaksas, par kurām Valsts kontrole runā un pārmet Finanšu ministrijai, saliek visas kopā. Likumdošanā ir skaidri noteiktas. Piemēram, ja cilvēks dodas dekrēta atvaļinājumā, skaidrs, ka viņa pienākumi kādam ir jāpilda. Un, kas saistīts ar kvalitāti, tad visas šī kvalitātes piemaksas ir aptuveni puse,” skaidro Finanšu ministrijas preses pārstāvis Aleksis Jarockis.

Ministrijā gan atzīst, ka vajadzības gadījumā kritērijus var padarīt vēl skrupulozākus.  Turklāt šīs iespējas jau vērtē arī darba grupa Valsts kancelejā.

Plāno pakāpeniskas pārmaiņas

Atlīdzības kopējās summas dalīšanu uz katru darbinieku kritizē arī Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Savukārt Valsts kontroles secinājumiem par atšķirībām ministriju darbinieku algās viņš piekrīt: “Visu valsts pārvaldes [darbinieku] atlīdzība ir 16 mēnešalgu grupās, kur katrai ir noteikti griesti. Ja mēs skatāmies šādā griezumā, daudz objektīvāk varam salīdzināt puslīdz vienāda darba veicējus savā starpā. Ja mēs veicam šādu salīdzinājumu, mēs redzam arī, šī atšķirība pastāv.”

Citskovskis stāsta, ka līdz rudens beigām Valsts kanceleja plāno iesniegt valdībā ziņojumu par atlīdzību valsts pārvaldē, kurā būs vairāki ieteikumi algu izlīdzināšanai.

Savukārt runājot par piemaksām jeb algas mainīgo daļu, Citskovskis norāda, ka tā ir jāsaglabā darbinieku motivēšanai, tomēr kārtību varētu uzlabot: “Šobrīd ir virkne piemaksu – par aizvietošanu, darba kvalitāti, par personīgo ieguldījumu. Viens no virzieniem, ko mēs rosināsim diskutēt –

iespējams mazināt šo piemaksu skaitu, lai nodarbinātais valsts pārvaldē strādātu uz rezultātu.

Ir rezultāts, ir šī mainīgā daļa, jūs viņu saņemat. Nav rezultāts – jūs viņu nesaņemat.”

Valsts kancelejas direktors Citskovskis gan uzsver, ka pārmaiņas valsts pārvaldes darbinieku atlīdzības kārtībā būs pakāpeniskas vairāku gadu laikā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Kā norāda Valsts kontrole, pērn valsts pārvaldē algās kopumā izmaksāti 665 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti