FM: Pērn pirmo reizi kopš 1998.gada valdības budžetā pārpalikums; konsolidētajā budžetā - deficīts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 3 mēnešiem.

Latvijas valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016.gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, informēja Finanšu ministrija (FM). Savukārt konsolidētajā budžetā, kurā ietilpst arī pašvaldību un atvasināto publisko personu budžeti, ir aptuveni 100 miljonu deficīts.

EKS sistēmu Latvijas budžeta novērtēšanai piemēro tikai kopš krīzes laika, aptuveni pēdējos piecus gadus, bet Finanšu ministrija (FM) salīdzināja arī iepriekšējas aplēses un secināja, ka pērn pirmo reizi kopš 1998.gada valdības budžetā bija pārpalikums.

Precīzu pārpalikumu ciparu FM gan nevar nosaukt, jo pagaidām ir tikai novērtējums, kas vēl tiks precizēts un skaitļi būs zināmi aprīlī, portālam lsm.lv atzina ministrijas pārstāvis Aleksis Jarocskis.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais pārpalikumu vērtē divējādi – uzteicama valdības taupība, taču pārmetama kavēšanās ar fondu apguvi.

“Protams ir žēl, ka daudz kas nav noticies, jo ES fondu naudas netērējās un attiecīgi mūsu līdzfinansējums netērējās. Šeit nenotiek ekonomikas veicināšanas pasākumi,” atzīst Platais.

Vienlaikus viņš uzsver, ka, neraugoties uz pozitīvo situāciju valdības budžetā, kopējā valsts konsolidētajā budžetā aizvien bijis deficīts. Ja tuvākajos gados valdība neveidos budžetu ar pārpalikumu, no kā segt krīzes gados uzaudzēto valsts ārējo parādu, pienākot jauniem satricinājumiem, Latvija var būt vairāk ievainojama.

Valdība dzīvoja taupīgi

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks, nekā ekonomiskās izaugsmes tempi.

2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 miljoni eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 miljoni eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam.

Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 miljoniem eiro.

FM uzskata, ka pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devusi ēnu ekonomikas apkarošana. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās.

Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Nenodokļu ieņēmumi bija 563 miljoni eiro, un tas ir par 63,9 miljoniem eiro jeb 12,8% vairāk nekā 2015. gadā. Valsts pamatbudžeta ne-nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 113,3% apmērā. Ievērojamu plāna pārpildi nodrošināja neplānoti ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas, ko budžetā ieskaita zvērināti tiesu izpildītāji, kopumā 46,8 miljonu eiro apmērā, skaidro FM.

Pārpalikumu vispārējās valdības budžetā nodrošināja arī visu Eiropas Savienības (ES) fondu izdevumu koriģēšana atbilstoši saņemtajam finansējumam no Eiropas Komisijas (EK).

Tātad 2016. gadā ES fondu izdevumi (bez valsts līdzfinansējuma) kopbudžetā bija ievērojami augstāki nekā saņemtais finansējums no EK, un saskaņā ar EKS metodoloģiju tiek veikta pozitīva ieņēmumu korekcija 147,2 miljonu eiro apmērā.

Konsolidētajā budžetā deficīts

Atbilstoši Valsts kases operatīvajiem datiem 2016. gadā konsolidētajā kopbudžetā veidojies deficīts 101,7 miljoni eiro. Vienlaikus ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi salīdzinājumā ar 2015. gadu samazinājās par 254,9 miljoniem eiro jeb 25,4%, ņemot vērā sagaidāmo lielāku investīciju plūsmu turpmākos gados.

Kopbudžeta izdevumi pērn bija 9 171,6 miljoni eiro – salīdzinot ar 2015. gadu, tie samazinājušies par 23,2 miljoniem eiro jeb 0,3%. 2016.gadā mazāki bija kapitālie izdevumi, samazinoties par 256,4 miljoniem eiro jeb 27,9%.

Kapitālajos izdevumus kopā izdoti 663,5 miljoni eiro un kritums saistīts arī ar ES fondu projektu ciklu plānošanas periodu pārejas posmā. Tāpat 2016. gadā būtiski zemāki nekā iepriekš bijuši izdevumi procentu maksājumiem par valsts parāda apkalpošanu, kas galvenokārt saistāms ar Valsts kases veiksmīgajām darbībām valsts parāda apkalpošanā, uzņemto saistību pārfinansēšanā.

Izdevumi procentu maksājumiem bija 308,6 miljoni eiro un gada laikā samazinājās par 127 miljoni eiro jeb 29,2%.

Turpretī līdzīgi kā iepriekšējos gados izdevumu pieaugums pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, bijis vērojams sociālo pabalstu izdevumos un kārtējos izdevumos, kas auguši attiecīgi par 114,4 un 129,9 miljoni eiro jeb 4,4% un 4,1%.

Izdevumu sociālajiem pabalstiem kāpums saistāms ar atalgojuma līmeņa un pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu valstī, savukārt kārtējie izdevumi pieauguši, jo pieauguši izdevumi sabiedriskajā sektorā strādājošo atlīdzībai.

Valsts pamatbudžetā 2016. gadā ieņēmumi bija 5 161,4 miljoni eiro, salīdzinot ar 2015. gadu pieaugot par 68,8 miljoniem eiro jeb 1,4%. Ieņēmumu pieaugums saistāms ar augstākiem nodokļu ieņēmumiem.

Izdevumi bija 5 400,8 miljoni eiro, un, salīdzinot ar 2015. gadu, tie samazinājās par 78,6 miljoniem eiro jeb 1,4%. Par 31,6 miljoniem eiro mazāki nekā budžetā plānots bija izdevumi precēm un pakalpojumiem. Lielā mērā to iespaidoja mazāki nekā plānots izdevumi Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmās, veidojot ietaupījumus 2016. gadā. Par 33 miljoniem eiro mazākas nekā budžetā plānots bija iemaksas ES budžetā un maksājumi starptautiskajai sadarbībai, kas galvenokārt skaidrojams ar ES budžeta grozījumiem, kas dalībvalstīm noteica mazākas iemaksas 2016. gadā. Tāpat par 11,9 miljoniem eiro mazāki izdevumi bija pamatkapitāla veidošanai.

Valsts speciālajā budžetā ieņēmumi bija 2 338,1 miljons eiro, un, salīdzinot ar 2015. gadu, tie auga par 43,9 miljoniem eiro jeb 1,9%. Ieņēmumu pieaugums bijis zemākā līmenī kā izdevumu pieaugums. Izdevumi 2016. gadā bija 2 290,8 miljoniem eiro, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, tie auga par 87,7 miljoniem eiro jeb 4%.

Sociālo pabalstu izdevumi pērn bija 2 267,3 miljoni eiro, salīdzinot ar 2015. gadu augot par 87,9 miljoniem eiro jeb 4%. Pērn speciālajā budžetā veidojies mazāks pārpalikums kā 2015. gadā. Salīdzinot ar 2015. gada pārpalikuma apmēru (91,1 miljons eiro), tas samazinājies par 43,8 miljoniem eiro un 2016. gadā bija 47,3 miljoni eiro. Būtiskākais kāpums speciālajā budžetā bijis izdevumiem bezdarbnieka, slimības un citiem pabalstiem, kas auguši par 61 miljonu eiro jeb 15,7%, kamēr pensiju izdevumu pieaugums bija 26,9 miljoni eiro jeb 1,5%.

Pašvaldību budžetos pārpalikums

Līdzīgi kā valsts pamatbudžetā arī pašvaldību budžetos vērojama situācija, kad kāpuši ieņēmumi, bet samazinājušies izdevumi. Tomēr atšķirībā no 2015. gada, kad pašvaldību budžetā bija 25,5 miljonu eiro deficīts, 2016. gadā veidojies pārpalikums 56,9 miljonu eiro apmērā. Ieņēmumu apjoms 2016.gadā bija 2 205 miljoni eiro, salīdzinot ar 2015. gadu, tie auguši par 62,4 miljoniem eiro jeb 2,9%. Izceļams būtiskais nodokļu ieņēmumu kāpums par 106,1 miljonu eiro jeb 7,8 %, kas ļāvis pašvaldībām vairāk līdzekļu novirzīt pamatfunkciju veikšanai.

Ieņēmumi no nodokļiem 2016.gadā bija 1 490 miljoni eiro. Pašvaldību kopējie izdevumi 2016.gadā bija 2 148,1 miljoni eiro, salīdzinot ar 2015. gadu tie samazinājušies par 19,9 miljoni eiro jeb 0,9%. Izdevumu samazinājumu ietekmēja zemāki kā 2015. gadā kapitālie izdevumi. 2016. gadā tie bija 310,5 miljoni eiro, salīdzinot ar 2015. gadu, samazinoties par 84,3 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2015.gadā pašvaldību kopējie izdevumi ES fondu projektu īstenošanai bija 149,2 miljoniem eiro, pērn tikai 26,3 miljoniem eiro, gatavojoties investīciju projektu straujākai ieviešanai 2017. gadā.

Arī atvasināto publisko personu budžetos ietaupījums

Atvasināto publisko personu budžetā tāpat kā pašvaldību budžetā 2016. gadā veidojies pārpalikums. Ieņēmumi pērn bija 318,7 miljoni eiro, salīdzinot ar 2015. gadu samazinoties par 20,9 miljoni eiro jeb 6,2%. Ieņēmumu kritums skaidrojams ar mazākiem transfertiem uz atvasināto publisko personu budžetiem. Savukārt izdevumi pērn bija 285 miljoni eiro un, salīdzinot ar 2015. gadu, samazinājās būtiski – par 106,4 miljoni eiro jeb 27,2%, veidojot budžeta bilancē 33,7 miljoni eiro pārpalikumu.

Vēl 2015. gadā atvasināto publisko personu budžeta bilancē bija 51,8 miljoni eiro deficīts. Izmaiņas bilancē saistāmas ar atliktiem izdevumiem investīcijām, t.sk. ES fondu projektu realizācijā. Piemēram, Latvijas Universitātes konsolidētā pamatbudžeta atlikums (bez ziedojumiem un dāvinājumiem) 2016. gada decembrī bija 7,9 miljoni eiro, kas atstāja būtisku iespaidu uz atvasināto publisko personu bilanci.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti