Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) pirms darījuma noslēgšanas par „Liepājas metalurga” pārņemšanu kategoriski atsakās sniegt jebkādu komentāru par valsts ieguldījuma jēgu un nozīmi Latvijas ekonomikas izaugsmē. Arī citi valstsvīri atsakās publiski izvērtēt, cik jēdzīgs ir šāds ieguldījums un kādu labumu tas dos Latvijas tautsaimniecībai. Nav noslēpums, ka ar pārņemtā „airBaltic” pārdošanu valstij nesokas. Turklāt „Liepājas metalurgam” izvēlēts tas pats konsultants, kas lidsabiedrībai, proti, „Prudentia”, kas abos gadījumos ieteikusi valstij aktīvi iesaistīties uzņēmuma glābšanā, lai pēc tam jau pārdotu privātam investoram. Bankas „Citadele” pārdošana vairākkārt atlikta, jo nav atradies neviens pircējs, kas būtu gatavs maksāt valsts cerēto summu, kas pat attālināti nelīdzinās tai summai, kuru valsts ieguldīja grimstošās „Parex” bankas glābšanā.
Ekonomiste Tatjana Volkova stāsta, ka šajā gadījumā ir vairāk jādomā par darba vietu nodrošināšanu, jo šajā uzņēmumā ir vairāk kā 2000 darbinieku, tā arī ir sociāla atbildība no valsts puses. Tāpat arī Liepājas pilsētai tas ir ļoti nozīmīgs uzņēmums. Lai varētu veiksmīgi veikt parādu restrukturizāciju, gan arī paša uzņēmuma stabilizēšanu, būtu nepieciešama valsts iejaukšanās.
Pēc ekonomistes domām, uzreiz atrast privāto investoru, kas būtu ieinteresēts „Liepājas metalurgā”, ir teju neiespējami. Vilcināšanās var apdraudēt uzņēmuma pastāvēšanu nākotnē. Pēc Volkovas vārdiem, tas neiet tik ātri, tas nozīmē, ka meklēs uzreiz investoru, tad paies zināms laiks, uzņēmuma darbībai tas varētu būt izšķiroši.
Investoru piesaistes eksperts, finanšu konsultāciju kompānijas „Superia” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Krūtainis atgādina, ka Eiropas Komisija rūpīgi raugās, lai valsts ar savu iejaukšanos neapdraudētu veselīgu konkurenci. Krūtainis uzskata, ka valstij, iesaistoties privātajā biznesā, ļoti uzmanīgi vajadzētu izvērtēt plusus un mīnusus, jo ir sociālie elementi, otrs ir Eiropas prasības, kas ir domātas, lai valsts nevarētu ilgstoši subsidēt uzņēmumus.
Pēc eksperta skaidrojuma, svarīgi ir parādīt, ka arī privātais kreditors ir gatavs iesaistīties Liepājas metalurga glābšanā. Valsts ir izveidojusi kreditoru klubu, ja tas nav spējīgs salikt kopā piedāvājumu, kas būtu labi privātajiem, tad tas būtu pretēji Eiropas prasībām un tas nebūtu efektīvi ilgtermiņā.
„Liepājas metalurga” lielākie akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals konceptuāli piekrīt kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas par simbolisku cenu - vienu latu. Ar trešo lielo akcionāru Kirovu Lipmanu vēl notiks pārrunas. „Liepājas metalurga” kreditori ir Valsts kase, valstij pilnībā piederošais „Latvenergo”, banka „Citadele” ar valsts kapitālu, kā arī privātās bankas.
