Rēķinu apmaksa, skaidras naudas iemaksa kontā, uzņēmumiem monētu apmaiņa pret banknotēm – šādas un citas grūtības saskata valcēnieši, aizveroties pēdējai pilsētā vēl palikušajai bankas filiālei.
„Sašauti cilvēki, it sevišķi veci cilvēki, kas pat ar bankomātu nemāk [darboties], ir lūguši palīdzību. Es ar bankomātu, protams, māku, bet nu atkal tur ir, piemēram, iemaksas, kur atkal man ir grūtāk,” saka valcēniete Valda Cvetkova.
„Hipotēku banku nolikvidēja, tad mēs visi uz SEB banku [pārgājām], tagad atkal to nolikvidē. Problēmas ir. - Jūs arī kādus maksājumus varbūt veicat bankā? - Jā, vīrs man maksā, es nē, viņš kārto visus komunālos maksājumus. - Bet nevis caur internetbanku? - Nē, internetbanka man neinteresē,” saka valcēniete Ilga Būda.
Arī pašvaldībā atzīst, ka bankas trūkumu noteikti izjutīs - kaut vai izmaksājot pabalstus, kam nereti nepieciešama skaidra nauda. Regulāri braukt pēc naudas uz kādu citu pilsētu ir dārgi un jādomā arī par drošību.
„Sociāli ekonomiskā situācija ir tāda, ka ir cilvēki, kuriem nemaz nav bankas konta, bet viņiem sociālā palīdzība tomēr pienākas. Tātad pat gribēdami, mēs citu formu atrast nevaram. Ir diezgan tomēr daudz vecu cilvēku, cilvēku ar vāju redzi, kas nav lietojuši un nelietos internetbanku, tad viņiem faktiski banku pakalpojums vairs nav pieejams,” skaidro Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Pašvaldībā vērtē – šīs ir sekas nepārdomātai valsts attieksmei pret banku jomu. Latvijā būtu jāveido valstij un pašvaldībām piederoša attīstības banka, jāsniedz atbalsts krājaizdevu sabiedrību veidošanai, jo ārvalstu bankas vadās tikai pēc peļņas rādītājiem.
„Kas šeit Latvijā notiek un jo īpaši ar sociāli neaizsargātāko daļu vai mazajiem uzņēmējiem, protams, viņiem tas nerūp. Bet mums pašiem tam vajadzētu rūpēt. Mums kā valstij būtu jānodrošina šī alternatīva,” ir pārliecināts Krauklis.
Novads gan veiks pārrunas arī ar citām Latvijā strādājošajām bankām par iespēju atvērt filiāli Valkā, tomēr lielas cerības uz to pagaidām netiek liktas.
