Budžets vēlēšanu gadā
Vēlēšanu gada Latvija līdz 15. oktobrim iesniedz ES saīsināto vispārējo valdības budžeta plāna projektu pie nemainīgas politikas scenārija. Jaunās valdības budžets jāiesniedz EK un eirogrupai atkāroti. Ja valsts neievēro finanšu stabilitātes nosacījumus, EK var prasīt to pārstrādāt. Ja prasības nepilda, EK var prasīt koriģēt budžetu, kompensēt neatbilstības.
Ja budžets nav pieņemts līdz 2019.gada sākumam, izdevumus nosaka finanšu ministrs. Tad valsts izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt 12. daļu no iepriekšējā gada piešķirtā. Ja budžeta nav, izdevumu “griesti” neietver jaunos lēmumus.
Vairāki likumi paredz lielākus izdevumus pensijām, solīts celt algas. Taču - ja nav budžeta, to īstenot nevarēs.
Nākamajā gadā ieņēmumi prognozēti 9,18 miljardi eiro, izdevumi – 9,2 miljardi eiro. 2018. gada valsts budžeta ieņēmumi bija plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā.
Lai valsts arī pēc jaunā gada varētu pildīt savus uzdevumus, likums paredz darbu turpināt pēc iepriekšējā gada valsts budžeta. Līdz ar to visiem, kam šā gada vidū valsts pielikusi pie algas vai pabalstiem, janvārī naudas kļūs mazāk.
Piemēram, skolotāji zaudēs septembrī apstiprināto algu palielinājumu, savukārt mediķi joprojām nesaņems pilnu samaksu par virsstundām. Tas pats attieksies uz pensiju indeksāciju.
Savukārt Valsts prezidents, kuram algu katru gadu nosaka valsts budžeta likums, atalgojumu nesaņems vispār.
Tāpat valsts nevarēs izpildīt Satversmes tiesas spriedumus gan par tiesnešu un prokuroru algu palielināšanu, gan par virsstundu apmaksu mediķiem. Samazinātos arī piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par otro un katru nākamo bērnu, jo arī tās tika ieviestas 2018. gada vidū, nevis sākumā.
Tāpēc valdība ieteikusi Saeimai grozīt likumu, lai pagaidu budžeta regulējumu balstītu nevis uz iepriekšējā gada valsts budžeta, bet gan apstiprināto budžeta ietvara likumu trīs gadiem.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina, ka “tas neatrisinās visus jautājumus, uz ko sabiedrība gaida, piemēram, būtisku mediķu algu palielinājumu, bet daudzas lietas atrisinās, piemēram, Satversmes tiesas lēmumus par tiesnešu un prokuroru algu palielinājumu un Satversmes tiesas lēmumu par mediķu virsstundu apmaksu”.
“Tas ir tas risinājums, ko mēs piedāvājam Saeimai. Saeimai, protams, pašai ir jālemj, bet ir svarīgi, ka viņi zina, kādi ir priekšnosacījumi nākamā gada budžeta darbībai, ja valdība netiek izveidota un ja budžets netiek pieņemts vēl šogad, un ka mēs no savas puses piedāvājam risinājumu,” skaidroja ministre.
Ministrijas jau ir uzrakstījušas vajadzīgos grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, tomēr Ministru kabinets lēmis likumprojektu nevis ierastajā kārtībā sūtīt apstiprināšanai Saeimā, bet gan informēt deputātus ar vēstuli.
Tādā veidā likumprojekta izstrādātāji būs paši deputāti, nevis Ministru kabinets.
“Mūsu uzdevums ir, lai patiešām parlaments to apstiprinātu. Lai parlaments nepateiktu, ka šī ir pagaidu valdība, kurai mēs neuzticamies. Šis, mūsuprāt, ir labākais variants, lai to lēmumu pieņem paši jaunie deputāti, bet tas ir sagatavots – iespējami labākais, kādu šajā situācijā var izdarīt. Mēs vienkārši rekomendējam ar to iet uz priekšu,” skaidroja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Par vajadzību steidzami grozīt likumu finanšu ministre trešdien, 21. novembrī, informēja Saeimas Budžeta komisiju. Tās priekšsēdētājs “Attīstībai/Par!” deputāts Mārtiņš Bondars ir pārliecināts, ka Saeima ministrijas piedāvājumu atbalstīs.
Bondars Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja, ka nākamajā trešdienā Finanšu ministrija uzaicināta uz komisiju, lai skaidrotu deputātiem situāciju.
Viņš sacīja, ka deputāti darīs visu, lai neviens Latvijas iedzīvotājs nesajustu nekādas neērtības tā dēļ, ka tekošā gada budžets ir vēl pieņemšanas procesā.
Bondars arī prognozēja, ka šī Saeima nākamā gada budžetu skatīs nākamā gada janvārī un varbūt pat februārī.
KONTEKSTS:
Pusotru mēnesi pēc 13. Saeimas vēlēšanām valdības veidošanas sarunas atkal nonāca strupceļā. Pēc vēlēšanām uz premjera amatu nopietni pretendēja trīs politisko spēku pārstāvji – Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns, “KPV LV” pārstāvis Aldis Gobzems un “Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks. Mēnesi partijas nespēja vienoties par koalīcijas aprisēm, un Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Bordānu veidot valdību, taču viņam tas neizdevās.
Pēc Bordāna neveiksmīgā mēģinājuma Vējonis 20. novembrī nolēma nevirzīt ne Gobzemu, ne Arti Pabriku premjera amatam, bet aicināja partijas aktīvāk strādāt, lai izveidotu valdību, dodot tām nedēļu laika līdz 26. novembrim.
