ĪSUMĀ:
- ASV ieviesa sankcijas pret Krievijas būvēto gāzes vadu “Nord Stream 2”.
- Sankcijas vērstas pret būvniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem un personām.
- “Nord Stream 2” pārstāvji sola pabeigt projektu pēc iespējas ātrāk, lai mazinātu sankciju ietekmi.
- Dalību būvniecībā apturēja Šveices kompānija “Allseas”.
- Nav skaidrs, vai darbus varēs pabeigt bez Šveices kompānijas līdzdalības.
- Krievija sola turpināt savus projektus neatkarīgi no jebkādām sankcijām.
- ASV ieviestās sankcijas asi kritizēja gan Vācija, gan Eiropas Komisija.
Pagājušajā nedēļas nogalē stājās spēkā Amerikas Savienoto Valstu ieviestās sankcijas pret Krievijas būvēto gāzes cauruļvadu “Nord Stream 2”.
Sankcijas ir vērstas pret uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti šī apjomīgā enerģētikas projekta īstenošanā. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai ir 60 dienu laika, lai identificētu tās kompānijas un personas, kuras sniedz savus pakalpojumus gāzesvada būvniecībā.
Sankcijas ļaus Savienotajām Valstīm atcelt šīm personām amerikāņu vīzas, vai arī iesaldēt to īpašumus. Pēc sankciju piemērošanas personām būs 30 dienu laikā sava darbība jāpārtrauc.
Reaģējot uz ASV sankciju stāšanos spēkā, “Nord Stream 2” pārstāvji ir solījuši pabeigt projektu pēc iespējas ātrāk, lai ASV sankciju radītie zaudējumi būtu pēc iespējami mazāki.
Tūlīt pēc sankciju stāšanās spēkā savu darbību cauruļvada būvniecībā apturēja Šveices kompānija “Allseas”.
Vācu prese ziņo, ka kompānijas „Allseas” vadību par draudošajām sankcijām vien dažas dienas iepriekš bija brīdinājuši vairāki ietekmīgi ASV senatori, tostarp viens no sankciju kaismīgākajiem aizstāvjiem senators Teds Kruzs. Kompānijas kuģi Dānijas teritoriālajos ūdeņos būvēja pēdējo gāzesvada posmu, un pagaidām nav skaidrs, vai darbus būs iespējams pabeigt bez Šveices kompānijas līdzdalības.
Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā gan norādīts, ka Krievija turpinās īstenot savus ekonomiskos projektus neatkarīgi no jebkādām sankcijām.
Nedēļas nogalē ASV ieviestās sankcijas asi kritizēja gan Vācija, gan Eiropas Komisija.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāve Ulrike Demmere norādījusi, ka Savienoto Valstu lēmums ietekmēs vācu un citu Eiropas valstu uzņēmumus, tāpēc šādu rīcību var uzskatīt par iejaukšanos citu valstu un Eiropas iekšējās lietās.
Vācu izdevums “Bild” ziņo, ka, īsi pirms ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja rīkojumu par sankciju ieviešanu, Vācijas ārlietu ministrija Vašingtonai esot nosūtījusi vēstuli, aicinot to nedarīt.
“Nord Stream 2” gāzesvads jau no pirmsākumiem ir vērtēts ļoti pretrunīgi. Gan Krievija, gan Vācija uzskata, ka šis gāzesvads ir nepieciešams, lai vairotu Vācijas un visas Eiropas enerģētisko drošību un rūpētos par gāzes piegādes ceļu daudzveidību.
No otras puses, nevienam nav noslēpums, ka viens no mērķiem ir aizvirzīt gāzes piegādes prom no Ukrainas, ar kuru Krievija faktiski atrodas karastāvoklī. Vācija gan, vienlaicīgi aizstāvot savas intereses, vienmēr ir uzstājusi uz nepieciešamību rūpēties arī par gāzes piegādēm Ukrainai un gāzes tranzītu caur tās teritoriju.
ASV sankcijas stājas spēkā laikā, kad Krievijas enerģētikas kompānijai “Gazprom” izdevās panākt vienošanos ar Ukrainu par gāzes tranzīta turpināšanu caur Ukrainas teritoriju.
Ukrainas gāzes kompānijas „Naftogaz” izpilddirektors Jurijs Vitrenko paziņojis, ka panāktā vienošanās ir uzskatāma par ļoti sarežģītu kompromisu. Vitrenko norādījis, ka Krievija ir vēlējusies tranzīta līgumu pagarināt tikai uz gadu, Ukraina – uz desmit gadiem. Arī transportējamās gāzes apjoms esot aptuveni pa vidu starp to, ko piedāvājuši ''Gazprom'' pārstāvji un ko gribējusi Ukraina.
Atsevišķi komentētāji jau norāda, ka, iespējams, tieši pateicoties ASV sankcijām, panāktās gāzes tranzīta vienošanās noteikumi ir izrādījušies izdevīgāki tieši Ukrainai.
Vienlaikus netrūkst arī ekspertu, kuri uzskata, ka ar jauno sankciju ieviešanu pret “Nord Stream 2” ASV faktiski atzīst, ka tās ir rīkojušās pārāk novēloti un to ietekmes sviras uz šo projektu ir niecīgas.
