Ministru kabinetā iesniegtajā ikgadējā Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā Fiskālās disciplīnas padome atzinusi, ka, salīdzinot ar 2015. un 2016.gadiem, vērojama būtiska fiskālās politikas plānu ekspansija, kas neatbilst pašlaik labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem un pastiprina procikliskas ievirzes – tiek pastiprināti sildīta valsts ekonomika un netiek mazināts valsts kopējais parāds.
Tāpat valdībai būtu jāīsteno plāni efektīvākai valsts parāda samazināšanai attiecībā pret IKP, jo patlaban plānošanas dokumentos tālāka termiņa mērķos valsts parāda līmenis attiecībā pret IKP tiek nepārtraukti pārskatīts ar augšupejošu tendenci, norādīts padomes paziņojumā medijiem.
"Kopumā Latvijas valdība turpina ievērot atbildīgu fiskālo politiku, tiek ievērotas visas pamatprasības, ko nosaka Fiskālās disciplīnas likums,” paziņojumā medijiem norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Vienlaikus tiek uzvērts, ka valdība varētu enerģiskāk veikt budžeta deficīta samazināšanu un gatavot budžetu ar pārpalikumu: “Ekonomika turpina attīstīties ļoti ātri, ekonomikas rezultāti iepriecina, un tas nozīmē, ka šādā ekonomiskajā situācijā nav pamata gatavot budžetu ar deficītu un palielināt valsts parādu.”
Padome uzskata, ka valdībai ir obligāti jāveido fiskālā nodrošinājuma rezerve 2019.gadam.
"Tāpat kā mēs nedrīkstam braukt ar auto bez OCTA polises, tāpat valsts nedrīkst veidot savu fiskālo politiku, neveidojot fiskālā nodrošinājuma rezervi vismaz 0,1% apmērā no IKP,” uzsver Platais.
Savukārt iecerētā nodokļu reforma 2018. un 2019. gados nepastiprina valsts budžeta ieņēmumus un attālina no valdības mērķa nodokļu iekasēšanā sasniegt trešdaļu no IKP. Spēcīga ekonomikas izaugsme mazina nodokļu reformas negatīvos efektus. Tomēr vidējā termiņā, ES fondu līdzekļu īpatsvaram budžeta ieņēmumos samazinoties, nodokļu iekasēšanas jautājums kļūs arvien aktuālāks, norāda padome, uzsverot – ekonomikas cikla augšupeja liek kritiskāk vērtēt arī ēnu ekonomikas samazināšanas tempu.
Padomi satrauc arī valdības prakse pārdalīt ietaupījumus budžeta posteņos, lai noteiktu maksimālos budžeta izdevumu apmērus. 2017.gadā padome sniedza sešus neatbilstības ziņojumus par līdzekļu pārdali neatbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, kuru kopējā ietekme veido 44,9 miljonus eiro, bet 2018.gadā – vienu neatbilstības ziņojumu.
Padome arī norāda uz nepieciešamību uzlabot fiskālo risku vērtējumu. "Padome uzskata, ka valdībai būtu daudz rūpīgāk jāvērtē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, finanšu sektora un ar publisko – privāto partnerību saistītos fiskālos riskus, tos atspoguļojot budžeta ietvara dokumentos," uzsver Platais.
Padomi satrauc arī tas, ka ilgtermiņa fiskālās stabilitātes rādītāji ir piesaistīti samērā optimistiskam demogrāfiskajam scenārijam.
"Ir jārēķinās, ka valstī iedzīvotāju skaits kopumā samazinās un īpaši uztraucoši samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Turpmāk Latvijas ekonomikas attīstībā tas būs nozīmīgs faktors, ar ko ir jārēķinās," norāda Platais. Tāpēc padome uzskata, ka nepieciešama papildu analīze par publiskā sektora attīstību un publisko pakalpojumu apmēra koriģēšanu atbilstoši ilgtermiņa demogrāfiskajām prognozēm. Īstermiņā būtu lietderīgi samazināt publiskajā sektorā strādājošo skaitu, it īpaši apstākļos, kad ir labvēlīga situācija strādājošo pāriešanai uz nodarbinātību privātajā sektorā.
Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Stabilitātes programmas ziņojumiem padome pozitīvi vērtē Finanšu ministrijas makroekonomiskās attīstības scenāriju un tā jutīguma analīzi. "Šāda jutīguma analīze ir gudrs instruments, jo ļauj prognozēt dažādu scenāriju ietekmi uz valsts fiskālo politiku. Piemēram, nesenie notikumi Latvijā ar “ABLV Bank” nesa līdzi zaudētas darbavietas, samazinātu ekonomisko aktivitāti, mazākus nodokļu ieņēmumus. Ar jutīguma analīzi var efektīvi prognozēt šādu notikumu ietekmi uz valsts budžetu, kas valdībai kopumā ļaus veidot labāku fiskālo politiku nekā patlaban," norāda Mortens Hansens, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis.
