Pievienotās vērtības nodoklis ir visai vecs nodoklis, izdomāts pēc Otrā pasaules kara un tiek vērtēts kā labs un svarīgs.
Latvijā tas ienes apmēram 30% no budžeta ieņēmumiem, tātad tas ir otrs ienesīgākais nodoklis tūlīt aiz Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
ES PVN direktīva paredz, ka šī nodokļa standartlikme nevar būt zemāka par 15%.
Viszemākā likme no ES dalībvalstīm ir Luksemburgā – 16%, bet vidējā likme bloka valstīs ir 21%, kam atbilst arī Latvijas izvēle. Visaugstākā likme ir Ungārijā – 27%.
Nodokļu sistēma kā bites darbs ap ziedu
Zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneris Jānis Taukačs salīdzināja nodokļu sistēmu ar bitēm un medu: "Tas nodokļu sistēmas skaistums, manuprāt, ir kā bitei paņemt medu no zieda, nenodarot pāri tam ziedam. Un PVN pēc būtības paņem katrā preces vai pakalpojuma tapšanas periodā no tā katra posma kaut kādu daļiņu. Ja sistēma strādā ideāli, tad, protams, ka katrs ir samaksājis gandrīz nemanot to savu mazumiņu, un kopumā sanāk viss kārtībā."
Lai šim ziedam nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu, PVN tiek piešķirtas pazeminātās likmes. Jau atkal – ir rāmis, kuru nosaka iepriekš pieminētā direktīva. Tā paredz atļauju dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi – vienu ne zemāku par 12% un otru ne zemāku par 5%. Taču šeit jāpiebilst, ka
ir arī tāds atsevišķu preču un pakalpojumu saraksts, piemēram, veselības un higiēnas preces, pasažieru pārvadājumi un, cita starpā, arī pārtika, kam var noteikt pat vēl zemāku likmi.
Tātad šis jautājums par pazeminātajām likmēm ir nacionālo valstu vadību ziņā.
Lielākoties tās piešķir, lai atbalstītu vietējos ražotājus un mazturīgākos iedzīvotājus. Tomēr nozares profesionāļi uzsver, ka bieži šis PVN likmes samazinājums nemaz nesasniedz patērētāju. Viens no iemesliem – tas nogulstas pie tirgotājiem.
"Pat ja šie tirgotāji samazina cenas, tad arī tas nesasniedz to mērķi tāpēc, ka liela daļa pircēju ir turīgie cilvēki. Un faktiski vienmēr lielākā daļa. Tādēļ ir citi mehānismi gan caur pabalstiem, gan caur, piemēram, to pašu neapliekamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo daļu ir iespēja atbalstīt tiešām šo mērķauditoriju, mazturīgos iedzīvotājus, pensionārus un tamlīdzīgi," skaidroja Taukačs.
Turklāt samazinātās PVN likmes rada diezgan daudz strīdu. Piemēram, vēl nesen Ziemassvētkos Anglijā bija strīds par to, vai piparkūka ir pārtikas produkts vai tomēr saldums. Jo pārtikas produktiem tika piemērota nulles likme, savukārt saldumiem – standartlikme.
Ar kaimiņiem situācija līdzīga
Latvijā šobrīd šķēpi tiek lauzti par samazinātās 5% likmes Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem atcelšanu. Bija plānots, ka no 1. janvāra tiem atkal tiks piemērota standarta 21% likme, taču nozares spiediena rezultātā valdība tomēr atbalstīja 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu. Tas valstij izmaksās 16 miljonus eiro, kurus valdība cer kompensēt, paceļot citu – akcīzes nodokļa likmi. Vienlaikus tas aizvien nav tas, uz ko cerēja nozare.
Ja salīdzināmies ar kaimiņvalstīm, situācija ir līdzīga, vismaz, ja runājam par likmēm.
PVN standarta un samazinātajās likmēs atšķirības ir ne pārāk lielas, pat ja ņem vērā, ka igauņi standartlikmi plāno celt. Lietuvā, piemēram, ir divas samazinātās likmes, taču nevienu no tām nepiemēro pārtikai.
Tomēr interesanti, ka vairums, īpaši turīgākās ES valstis, kurās iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks un tādēļ viņi pat varētu atļauties maksāt vairāk, pārtikai – turklāt plašākai produktu grupai – piemēro zemāku PVN likmi. Piemēram, Vācijā tie ir 7%, Luksemburgā pat tikai 3%. Īrijā lielākajai daļai pārtikas produktu PVN netiek piemērots vispār.
Rēķināties ar ienākumiem no PVN ir pārdroši
Pērn ieņēmumi Latvijas valsts budžetā no PVN bija pieauguši līdz 3,5 miljardiem eiro, šogad tika prognozēti teju 3,8 miljardi eiro, bet nākamgad jau vairāk nekā 4 miljardi eiro. Tomēr pēc PVN likmes augļiem un dārzeņiem piemērošanas 12%, nevis 21% apmērā, ieņēmumi no šī nodokļa būs par 16 miljoniem mazāki, prognozējusi Finanšu ministrija.
Taču pētnieki uzsver, ka rēķināties ar šādiem ienākumiem ir pārdroši. Proti, jo augstāka PVN likme, jo lielāks kārdinājums uzņēmējiem daļu naudas paturēt kabatā.
