Uzņēmumu pārstāvji: Komandējumu nekad nebūs tik daudz kā pirms Covid-19 krīzes

Došanās ārvalstu komandējumos tādā intensitātē kā pirms Covid-19 krīzes ir uz neatgriešanos, par to ir pārliecināti Latvijas Radio uzrunātie uzņēmumu un valsts iestāžu pārstāvji. Šajā pusgadā dažādas mācības un digitālās iemaņas ir gūtas. Protams, ne visās nozarēs un jomās strādājošajiem der virtuālie komandējumi, bet arī pielāgošanās situācijai un komandējuma lietderības izvērtēšana ir kļuvusi svarīgāka.

ĪSUMĀ:

  • Uzņēmēji priecājas par naudas ietaupījumu, samazinot komandējumu daudzumu.
  • Ir nozares, kurās komandējumi tomēr joprojām būs svarīgi.
  • Arī LIAA ietaupījis naudu, jo komandējumu skaits samazinājies uz pusi.
  • Komunikācijas eksperte prognozē, ka komandējumu nekad nebūs tik daudz kā iepriekš.

Uzņēmumu pārstāvji: Komandējumu nekad nebūs tik daudz kā pirms Covid-19 krīzesLinda Zalāne

"DPD Latvija" 2019. gadā pirmajos trīs mēnešos bija vairāk nekā 80 komandējumu, bet šī gada pirmajos mēnešos uzņēmuma darbinieki devās vien 38 komandējumos, pārsvarā tepat uz Baltijas valstīm. "DPD Latvija" valdes priekšsēdētājs Jānis Grants atzina, ka naudas ietaupījums ir iespaidīgs un komandējumu neesamība nav ietekmējusi darba kvalitāti.

"Skatos, ka 2019. gadā mēs tērējām vairāk nekā 150 tūkstošus eiro gadā dažādos komandējumos. Skaidrs kā diena, ka 2020. gadā šī summa samazināsies vairāk nekā uz pusi. Nav tā, ka, ja mēs netiekamies, tad nevaram risināt jautājumus. Tā nav. Mēs izmantojam 21. gadsimta saziņas līdzekļus – "Skype", "Team", "Zoom". Es esmu diezgan tālu no domas, ka mēs atgriezīsimies tajos komandējumu apmēros, kas bija 2019. gadā. Pavisam noteikti ne," stāstīja Grants.

Arī "Elko Grupa" komandējumiem līdz šim tērēja pāris simtus tūkstošus eiro gadā. Uzņēmuma personāla un administrācijas direktore Lauma Vernere pastāstīja, ka patlaban komandējumos darbinieki nebrauc nekur. Protams, ietaupījums ir jūtams, bet investīciju mērķis jau ir skaidrs.

"Mums vajag investēt normālos videokonferenču risinājumos, kuri līdz šim nebija tik svarīgi, un mēs dzīvojām ar to, kas bija. Tagad ir skaidrs, ka tas kļūst svarīgāk. Skaidrs, ka šādas investīcijas ir un būs, un tas kļūst svarīgāk. Bet šobrīd –  jā, tas mums ir būtisks ietaupījums," sacīja Vernere.

Arī "Eco Baltia" grupas uzņēmumi ik mēnesi komandējumos tērēja vairākus desmitus tūkstošus eiro. Grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs gan atzina, ka komandējumu trūkumu izjūt, jo ne visu var izdarīt attālināti.

"Faktiski šie līdzekļi ir dabīgs ietaupījums, kas palīdz pārvarēt Covid-19 sekas, jo ir ieņēmumu sarukums un ir bijusi arī dīkstāve. Es domāju, ka nepieciešamība braukāt un iepazīties ar uzņēmumiem, protams, saglabāsies. Bet attiecībā uz tādu ikdienas attiecību uzturēšanu, domāju, ka mūsdienu digitālie rīki ietupa gan naudu, gan laiku šo attiecību uzturēšanai," stāstīja Simanovičs.

Covid-19 atnākšana parādīja, ka uzturēt attiecības ir jāiemācās arī attālināti, ne tikai satiekoties, nodibinot acu kontaktu un novērtējot emocijas.

"Attālināti nodibināt jaunas attiecības ir diezgan sarežģīti. Protams, ir saglabājies e-pasts, telefons, bet mūsu biznesā ir nepieciešams nogādāt paraugus, diskutēt ar klientu," norādīja uzņēmējs.

"Mūsu bizness ir 100% eksports. Līdz ar to mums komandējumu īpatsvars vadībā, pārdošanā, iepirkumu konkursos, menedžēšanā ir ļoti liels," norādīja "Skonto Plan" valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis. Viņš atminējās, ka līdz jūlijam komandējumu apjoms nokritās par 100%.

"Šobrīd (jūlija beigās, augustā) tie nepieciešamā apmērā ir atjaunojušies. Protams, ir finansiālie ieguvumi, bet es to uzskatu par īstermiņa prieku, jo tā ir vienkārši pielāgošanās situācijai," sacīja Freimanis.

Viņš atzina, ka attālināti sazināties ar ārvalstu partneriem vieglāk ir tiem uzņēmumiem, kas pārdod preces, nevis strādā celtniecības jomā, kur ir svarīgi būt uz vietas objektā. Līdz ar to attālinātā saziņa, viņaprāt, ir īstermiņa risinājums.

Ne tikai biznesa vidē, bet arī valsts iestādēs komandējuma apjoms sarucis ievērojami. Piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) organizē komandējumus gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm, un to apjoms šogad salīdzinot ar pagājušo gadu sarucis par 50%.

"Līdz ar to mēs rēķinām, ka 130 – 150 tūkstošu eiro ietaupījums. Bet, kur tad mēs liekam to naudu? Mums ir jāsasniedz izvirzītie mērķi – lūst vai plīst. Tad attiecīgi mēs šo naudu ieguldām dažādas citās aktivitātēs, dažādiem attālinātiem jeb hibrīdveida formātiem, dažādām reklāmas kampaņām, lai palīdzētu ieiet mūsu uzņēmējiem eksporta tirgos. Esam iegādājušies arī dažādas digitālās platformas un digitālos rīkus," stāstīja aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Komunikācijas eksperte Dagnija Lejiņa prognozē, ka tādā apjomā un intensitātē, kā pirms Covid-19 krīzes, komandējumi neatgriezīsies nekad un to skaits samazināsies vismaz desmit reizes. Protams, liela nozīme, kādā nozarē uzņēmums darbojas.

"Es domāju, ka mēs bijām iegājuši galējībās.

Daudzi komandējumi bija nevajadzīgi, tikai dēļ dažām stundām, lidmašīnas bija pārpildītas. Tas nav tikai izmaksu jautājums, darba organizēšanas, laika un produktivitātes jautājums, bet arī ilgtspējas jautājums. Aizvien vairāk gan darba vietas, gan paši darbinieki domā par saviem nospiedumiem vidē, zaļajām pēdām," norādīja Lejiņa.

Eksperte prognozē, ka aktuāli kļūs tā dēvētie hibrīda komandējumi, proti, starptautisko kontaktu uzturēšanā tiks likta lietā gan tiešā komunikācija, gan attālinātā. Tai pašā laikā viņa vērsa uzmanību uz cilvēku emocionālo stāvokli, jo ilgstoša strādāšana attālināti nav viegla un sociālā izolētība var veicināt arī darba apnikumu. Dagnija Lejiņa ir pārliecināta, ka medusmēnesis attālinātā darba, tostarp virtuālo komandējumu ieviešanā ir beidzies un nu sākusies otrā sezona.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti