Krustpunktā

NMPD vadītāja Liene Cipule: Plānots, ka koronavīrusa analīzes veiks vēl viena laboratorija

Krustpunktā

Koronavīrusa izraisīta ietekme uz ekonomiku. Situācija tūrismā un aviosatiksmē

Rosina celt mikrouzņēmuma nodokli: Kā tas ietekmēs uzņēmējus un budžetu

Uzņēmējs: Mikrouzņēmumu nodoklis būtu jāsaglabā jauniem uzņēmumiem

Mikrouzņēmumu nodokļa režīms būtu jāsaglabā kā pārejas forma no pašnodarbinātā vai patenta maksājuma uz vispārējo nodokļu režīmu, bet, vienkārši ierobežojot mikrouzņēmumu darbību un ceļot nodokļa likmi, tam nebūs nekādas jēgas, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda uzņēmējs Valērijs Makrekovs.
 

"Krustpunktā" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē raksti - Krustpunktā

 

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Viņš uzsvēra, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmam ir jāatrod sava precīza vieta, un uzņēmēju ieskatā tas būtu piemērots jauniem uzņēmumiem attīstības periodā.

Tad mikrouzņēmumu nodokļa režīms varētu būt ierobežots laikā, piemēram, uz pieciem gadiem, un, ja šajā laikā uzņēmums neattīstās un nepāriet uz vispārējo režīmu, tad acīmredzot tam jāatgriežas pie patentmaksājuma vai pašnodarbinātā statusa.

Turklāt pārejai no viena režīma uz otru jābūt pietiekami vieglai, bet šobrīd tā tas nav, norādīja Makrekovs.

Tāpat mikrouzņēmumu nodokļa režīmam jābūt pietiekami viegli administrējamam, bet šobrīd, pieliekot klāt sociālās iemaksas, tas jau vairs nav tik vienkāršs, kā bija sākotnēji iecerēts, norādīja uzņēmējs.   

Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka raidījumā sacīja, ka izmaiņām nodokļu režīmos arī nevajadzētu stāties spēkā uzreiz ar nākamo gadu, cilvēkiem jādod pārejas periods.   

KONTEKSTS:

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka mikrouzņēmuma nodokļa režīms kā tāds jāsaglabā, taču nodokļu apjoms jāpielīdzina vispārējam nodokļu režīmam.  Saglabājot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, būtu jāliedz slēgt līgumus ar juridiskajām personām, ļaujot sniegt pakalpojumus tikai fiziskajām personām.

Šogad Finanšu ministrija (FM) sākusi gatavot nodokļu politikas izmaiņas no 2021. gada līdz 2025. gadam. Izskanējuši vairāki priekšlikumi -  samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes vairākām produktu grupām, piedāvā ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, izskanēja arī iecere celt akcīzi tabakas izstrādājumiem un dabas resursu nodokli, piedāvāts arī palielināt ģimenes valsts pabalstu. Izskanēja varianti par diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes izmaiņām.

Priekšlikumus Finanšu ministrija apkopo informatīvajā ziņojumā. Nodokļu politikas izmaiņas jāapstiprina valdībā līdz jūnijam.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt