Sāks diskusiju par samazināto PVN likmi vairākām precēm; Reirs skeptisks

Finanšu ministrija (FM) sākusi gatavot nodokļu politikas izmaiņas no 2021. gada līdz 2025. gadam. Izskanējis arī priekšlikums samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes vairākām produktu grupām. Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) gan par to ir noskaņots skeptiski.

ĪSUMĀ:

  • FM sāk gatavot nodokļu politikas izmaiņas 2021. - 2025. gadam.
  • Pašlaik apkopoti sabiedrības priekšlikumi.
  • Viens no tiem paredz samazināt PVN vairākām preču grupām.
  • Reirs par to ir skeptisks.
  • Preses izdevēji priecātos par PVN likmes samazinājumu.  
  • FM: pašlaik izskanējuši tikai priekšlikumi, ko apkopo informatīvajā ziņojumā.   
  • Nodokļu politikas izmaiņas jāapstiprina valdībā līdz jūnijam.
  • FM: rūpīgi tiks izvērtēti un pārskatīti nodokļu atvieglojumi.
  • FM: visiem iedzīvotājiem ir jābūt vienotiem principiem, maksājot nodokļus.
  • Par iecerētajām izmaiņām turpinās diskusijas.
  • Priekšlikumos piedāvā ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.
  • Izskan iecere celt akcīzi tabakas izstrādājumiem un dabas resursu nodokli.
  • Piedāvāts arī palielināt ģimenes valsts pabalstu.
  • Izskan varianti par diferencēto neapliekamo minimumu un IIN likmes maiņām.

Reirs LTV norādīja, ka projektu pagaidām varētu dēvēt par vēlmju sarakstu, jo par iesniegtajiem priekšlikumiem vēl tikai plānotas diskusijas.

Viņš bija skeptisks, ka nākotnē kādiem produktiem vai to grupām varētu samazināt PVN, jo, kā apliecina arī Latvijas Bankas pētījumi, tas nepalīdz cīņā ar nabadzību, bet tieši otrādi – palīdz tiem, kuru iespējās ir iegādāties produktus bieži un daudz.

Aģentūra LETA vēstīja, ka nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021. gada līdz 2025. gadam piedāvāts piemērot samazināto PVN likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un laikrakstiem.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors un valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis atgādināja, ka pirms krīzes presei jau bijis samazināts PVN 5% apmērā. Atgriežoties pie samazinātas PVN likmes, ieguvējs būtu lasītājs.

“Mēs uz to skatāmies ar prieku un gandarījumu, jo jau gadiem mēs par to runājam un atgādinām, ka pirms krīzes laikrakstiem jau bija šis 5% PVN, tad valstī bija slikti un valsts aicināja ar izpratni attiekties pret to, ka likme tiek pacelta. Tad mēs būsim sagaidījuši to mirkli, kad likme būs nolikta atpakaļ tajā līmenī, kāda tā bija pirms šī ne visai patīkamā posma mūsu valsts dzīvē. Ja tāda stāsies spēkā, tas, protams, būs atbalsts, bet vajadzību ir daudz un tā būs atbalsta lieta lasītājam. PVN jau maksā lasītājs. Protams, 0%, kā ir dažās attīstītās Eiropas valstīs, būtu sapnis,” sacīja Līcis.

Sāks diskusiju par samazināto PVN likmi vairākām precēm; Reirs skeptisksKristaps Feldmanis

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors Valters Bolēvics Latvijas Radio skaidroja – ar iniciatīvu samazināt PVN medikamentiem asociācija Saeimā vēršas jau vismaz divus gadus. Šobrīd gan neesot skaidrs, kādām tieši medikamentu grupām tiks izskatīts samazinātais PVN.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (“KPV LV”) norādīja, ka PVN likmes samazināšana ir sabiedrības iniciatīva, par kuru vēl spriedīs. Viņš uzsvēra – Finanšu ministrija šos piedāvājumus nedz atbalsta, nedz noraida.

Atis Zakatistovs: Par samazināto PVNKristaps Feldmanis

Šis ir pirmais solis, pēc kura Finanšu ministrija piedāvā sarunu ar sabiedrību, ar nozaru pārstāvjiem, darba devējiem un citiem, lai nonāktu pie kopsaucēja. Finanšu ministrija gan ir jau aprēķinājusi ietekmi uz valsts budžetu katrai no grupām, ja tām tiktu samazināts PVN.

“Ja medikamentiem samazina PVN likmes uz 5%, tas valsts budžetam izmaksās 30 miljonus eiro. Ja pārtikai samazinām, ja tas tiek darīts gaļai un zivīm, tas ir 25 miljoni valsts kasei. Ja tas ir maizei, graudaugiem, tas ir 22 miljoni eiro, ja tas ir piena produktiem, tad 30 miljoni. Restorānu pakalpojumu samazinātais PVN pēc ministrijas aprēķiniem izmaksātu 30 miljonus eiro valsts kasei. Laikrakstu un periodikas samazinātais PVN izmaksātu 2 miljonus eiro, kultūras pakalpojumu samazinātais PVN arī izmaksātu 2 miljonus. Grāmatu samazinātais PVN izmaksātu 0,4 miljonus,” ietekmi uzskaitīja Zakatistovs.

“Tā kā viss, kas saistās ar PVN, ir sarkani cipari, un kaut kad nākotnē, kad tiks saprasta nodokļu kopējā sistēma, būs jāskatās, ko valsts var atļauties, ko nevar atļauties,” sacīja Zakatistovs.

Zakatistovs gan norādīja, ka gala lēmums par iespējamu PVN samazināšanu kādai vai vairākām preču un pakalpojumu grupām varētu tikt pieņemts līdz maija beigām un tas varētu paredzēt ka tiek atbalstīta daļa no samazinātā PVN iniciatīvām, bet iespējams arī, ka atbalstīta netiktu neviena.

Finanšu ministrija paziņojumā medijiem informēja, ka izskanējusī informācija par iespējamām nodokļu politikas izmaiņām ir politisko partiju, valdības sociālo un sadarbības partneru un nevalstisko organizāciju priekšlikumu apkopojums par katru no nodokļiem informatīvajam ziņojumam par kopējām nodokļu politikas pamatnostādnēm.

Nodokļu politikas izmaiņas jāapstiprina valdībā līdz jūnijam, un tad tām jānonāk Saeimā, lai varētu savlaicīgi pieņemt nepieciešamos grozījumus likumos un ļaut darba devējiem un darba ņēmējiem sagatavoties tiem, informēja ministrija.

FM informēja, ka, lai novērstu izvairīšanos no ļaunprātīgas nodokļu nemaksāšanas, rūpīgi tiks izvērtēti un pārskatīti nodokļu atvieglojumi.

Tāpat tiks ņemta vērā Eiropas jaunā izaugsmes stratēģija jeb Eiropas zaļais kurss. Tā samazinās emisijas, vienlaikus radot darbavietas un uzlabojot dzīves kvalitāti.

FM norāda, ka visiem iedzīvotājiem ir jābūt vienotiem principiem, maksājot nodokļus. Piemēram, mikrouzņēmumu režīmā strādājošie, patentu maksātāji, autoratlīdzību saņēmēji, mākslīgās pusslodzēs vai ceturtdaļslodzēs nodarbinātie neveic taisnīgas sociālās iemaksas, tādējādi apdraud savu sociālo nodrošinājumu, kā arī nepiedalās pilnvērtīgā veselības finansēšanā.  

Publiskais formāts, kurā pašlaik tiek apzinātas sabiedrības (to pārstāvošo nevalstisko organizāciju) skatījums un vēlmes, tiek skatīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Vienlaikus notiek valdību veidojošo partiju konsultācijas, sadarbības sanāksmes un viedokļu koordinācija par nodokļu jautājumiem.

“Tālāk mēs, politiķi, lemsim, ko virzīt tālāk, par ko ir iespējama vienošanās. Tad šādu dokumentu mēs sagatavosim valdībai, un valdības pieņemtais dokuments par tiem nodokļiem, par kuriem ir iespēja vienoties, būs pamats diskusijai gan Saeimā Budžeta komisijā, gan valdībā, un tad tiks veidots nodokļu piedāvājums,” sacīja Reirs.

Aģentūra LETA ziņoja, ka patlaban medikamentiem tiek piemērota PVN likme 12% apmērā, bet to piedāvā samazināt līdz 5%.

Laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā tiek piemērota PVN likme 12% apmērā, bet to piedāvā samazināt līdz 5% iekšzemes un Eiropas Savienības (ES) valstu izdevumiem, savukārt ārpus ES valstu laikrakstiem un periodikai PVN likme būtu 21%.  

Tāpat rosināts līdz 5% samazināt PVN likmi grāmatām, bet elektroniskajām grāmatām rosināts piemērot likmi 12% apmērā. Samazinot likmi fiziska formāta grāmatām uz 5%, fiskālā ietekme aplēsta negatīva 1,3 miljonu eiro apmērā.

Rosināts arī vairs nepiemērot PVN atbrīvojumu kultūras pakalpojumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldību kultūras iestādes. Šiem pakalpojumiem plānots noteikt PVN likmi 21% apmērā, tādējādi budžets papildus iegūtu 2,1 miljonu eiro.

Restorānu pakalpojumiem patlaban tiek piemērota PVN likme 21% apmērā, bet to piedāvāts samazināt līdz 12%.

Virknei pārtikas produktu - svaigai gaļai un zivīm, maizei un graudaugu izstrādājumiem, pienam, sieram, biezpienam, krējumam un olām - patlaban piemērota PVN likmi 21% apmērā, tomēr to piedāvāts samazināt līdz 5%. 

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Tāpat piedāvāts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, pakāpeniski paaugstināt dabas resursu nodokli (DRN) sadzīves atkritumu apglabāšanai atkritumu poligonos un atsevišķiem produktiem atcelt šī nodokļa atbrīvojumus.

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvā palielināt ģimenes valsts pabalstu par bērniem, lēšot, ka gadā tas izmaksātu papildu no 81 līdz pat 97 miljoniem eiro, kā arī piedāvāts mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes,  vēsta LETA. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti