Nevalstiskās organizācijas ir iepazinušās ar Valsts zemes dienesta izstrādāto īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodiku un projektētām kadastrālajām vērtībām 2022.gadam. Parakstītāji aicina Kadastrālās vērtības izmaiņas ieviest tikai kopīgi ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā un ne agrāk par 2023.gadu.
Organizācijas norāda, ka šāda situācija izveidojusies nepārdomātas politikas dēļ.
“Nekustamā īpašuma nodokļa un saistīto nodevu izmaksas, kas pieaugs, mainot kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodiku, bet neizdarot izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa likmēs, radīs papildu izmaksas visiem Latvijas komersantiem un negatīvi ietekmēs to konkurētspēju ārējos tirgos. Mūsu skatījumā šī jautājuma risināšanā nepieciešama mērķtiecīga sadarbība starp divām iesaistītajām ministrijām – Tieslietu ministriju, kuras pārziņā ir kadastrālo vērtību jautājumi, un Finanšu ministriju, kas atbildīga par nodokļu likmēm, lai novērstu nepatīkamu pārsteigumu 2022.gadā,” paziņojumā medijiem norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Iecerētās izmaiņas radīšot papildu izmaksas ne tikai nekustamo īpašumu nozarē, bet citu nozaru komersantiem, kuru īpašumā ir nekustamais īpašums komercdarbības nodrošināšanai.
Organizāciju vērtējumā šāds solis ir pretrunā ar ekonomikas loģiku, kur krīzes apstākļos ekonomiskā attīstība tiek stimulēta, nevis pasliktināta vēl vairāk. Rezultāts būšot darbinieku atlaišana, bezdarba pieaugums, nomas maksu kāpums un investīciju projektu apturēšana.
“Jaunās kadastrālās vērtības faktiski ir pielīdzināmas “jaunam OIK” – tikai šoreiz Latvijas nekustamajā īpašumā, jo investīciju vide šajā sektorā, kas jau līdz šim neizcēlās ar pievilcību, kļūst vēl mazāk konkurētspējīga. To ieviešanas gadījumā, investīcijas birojos, biznesa pakalpojumu centros un citos uzņēmējdarbības projektos pilnīgi noteikti vēl izdevīgākas kļūs Viļņā un Tallinā,” norādījis Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (“Jaunā Vienotība”), finanšu ministram Jānim Reiram (“Jaunā Vienotība”), tieslietu ministram Jānim Bordānam (Jaunā konservatīvā partija) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (“KPV LV”). Vēstulē pausts parakstītāju viedoklis, ka Kadastrālās vērtības izmaiņas drīkst ieviest tikai kopīgi ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā un ne agrāk par 2023. gadu.
KONTEKSTS:
Pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības aprēķinātas, izmantojot nekustamo īpašumu darījumus par 2012. un 2013. gadu. Savukārt jaunās projektētās kadastrālās vērtības aprēķinātas atbilstoši situācijai tirgū uz 2019. gada 1. jūliju.
Saeima 2017. gadā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredzēja vēl līdz 2020. gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Tādējādi novērsts nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums tuvākajos gados, bet 2022. gada sākumā lielākajai daļai īpašumu Latvijā pieaugtu kadastrālā vērtība. Visstraujāk vērtība augs lauksaimniecības zemei un dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgā. Tas nozīmē, ka vairākas reizes var pieaugt arī nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).
JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns piedāvāja atbrīvot no mājokļa nodokļa lielāko daļu mājokļu, primārajam mājoklim nosakot 100 000 eiro neapliekamo minimumu ēkām. Priekšlikums ļautu nodokli nemaksāt apmēram 95% Latvijas iedzīvotāju – privātpersonu.
Attiecīgo likumprojektu JKP Saeimā iesniedza augusta sākumā. Ieceres par risinājumu šajā situācija dažādiem politiskajiem spēkiem atšķiras, lai gan norāda uz kopīgu mērķi – nepieļaut lielāku NĪN maksājumu pieaugumu
