ĪSUMĀ:
- Darbu pārtraukuši visi “Tokyo City” restorāni un piegādes dienests.
- Iemesls – VID bloķējis galvenos uzņēmuma norēķinu kontus.
- Nodokļu parāds radies pēc tam, kad LTV “Aizliegtais paņēmiens” restorānos atklāja aplokšņu algas un VID tam pievērsa īpašu uzmanību.
- “Tokyo City” to sauc par “pēkšņu VID vēršanos pret uzņēmumu”.
- Uzņēmums: VID neesot spējis piedzīt nodokļu parādus no 3 firmām, kas strādāja ar “Tokyo City” franšīzi.
- VID: notikusi uzņēmumu pāreja, ka jauns uzņēmums pārņem iepriekšējā resursus un turpināja strādāt bez parādsaistībām.
SIA "Tokyo City" izpilddirektore Gaļina Gaile pavēstīja, ka VID, nespējot piedzīt nodokļu parādus no trim 2019. gadā likvidētajiem uzņēmumiem SIA "Resto Court", SIA "Stollons" un SIA "Restograd", kas Latvijā iepriekš bija analoģiskas franšīzes ņēmēji, nolēmis šo trīs uzņēmumu parādu 10,5 miljonu eiro apmērā nepamatoti piedzīt no SIA "Tokyo City".
Gaile skaidroja radušos situāciju: "SIA "Tokyo City" Latvijas tirgū darbojas kopš 2017. gada nogales un līdz 2021. gadam nekad iepriekš no VID nebija saņēmis nevienu brīdinājumu vai oficiālu pieprasījumu, kas liecinātu par šāda parāda esamību. Šā gada 9. augustā "Tokyo City" saņēma VID lēmumu par piespiedu nodokļu parādu piedziņu, ko valsts institūcijai iepriekš nebija izdevies piedzīt no minētajiem trim franšīzes uzņēmumiem. VID ieskatā šo uzņēmumu nodokļu pārņēmējam ir jābūt SIA "Tokyo City". Dažu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas tika bloķēti uzņēmuma galvenie norēķinu konti, faktiski apturot "Tokyo City" saimniecisko darbību."
13.augustā uzņēmums ir pārsūdzējis VID lēmumu par parāda piedziņu. Dienestam ir jāsniedz atbilde 30 dienu laikā, taču, ja lieta ir pietiekoši nopietna un sarežģīta, dienests var pagarināt izskatīšanu līdz četriem mēnešiem. Tikai pēc tam “Tokyo City” varēs pārsūdzēt VID lēmumu tiesā.
VID: Šādus lēmumus nepieņem negaidīti
Savukārt VID norādīja, ka konkrēto gadījumu nevar komentēt, tomēr uzsvēra, ka šādus lēmumus, kas pieņemti padziļinātas izpētes rezultātā un skar uzņēmumu darbību, nepieņem negaidīti.
"Valsts ieņēmumu dienests laikus informē uzņēmumu par konstatētajiem faktiem un dienesta turpmāko rīcību. Aktīva komunikācija ar uzņēmumu ir būtiska abām iesaistītajām pusēm – tā ļauj VID pieņemt izsvērtu un pamatotu lēmumu, savukārt uzņēmumam ir iespēja skaidrot situāciju un sniegt savu pamatojumu, ja tāds ir," norādīja dienestā.
VID atgādināja, ka tas jau iepriekš skaidrojis – dažādos formātos īstenota uzņēmuma pāreja jaunu īpašnieku rokās, vecos uzņēmumus atstājot kā "tukšas čaulas", no kurām valsts, uzņēmuma darbinieki un citi kreditori vairs nevar atgūt līdzekļus, ir prakse, kas izmantota arī pēc pārkāpumiem nodokļu jomā.
Tādējādi, lai šādu praksi nepieļautu, konstatējot negodprātīgu uzņēmuma pāreju un ņemot vērā Komerclikumā noteikto solidāro atbildību, vecā uzņēmuma nenomaksātais nodokļu parāds tiek piedzīts arī no uzņēmuma ieguvēja, pieņemot lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
VID arī uzsvēra, ka ikvienam uzņēmumam, neatkarīgi no tā lieluma un darbības veida, sava saimnieciskā darbība jāveic tiesiski un godprātīgi, rūpējoties par savu darbinieku sociālo aizsardzību un vienlīdzīgu konkurenci ar citiem likumpaklausīgiem tirgus dalībniekiem.
Saskaņā ar likumu jebkurš uzņēmums lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu var apstrīdēt VID ģenerāldirektoram, savukārt VID ģenerāldirektora pieņemto lēmumu iespējams pārsūdzēt tiesā.
LTV Valsts ieņēmumu dienests atklāja, ka šo uzņēmumu darbiniekus, mantu un aktīvus ir pārņēmis kāds cits uzņēmums, kas šobrīd turpina saimniekot “Tokyo City” restorānos, bet jau bez nodokļu parādiem. Šo pazīmju kopums ļāvis secināt, ka ir notikusi uzņēmuma pāreja.
"Augstākā tiesa ir atzinusi, ka uzņēmuma pārejas gadījumā mēs drīkstam piedzīt nodokļu parādu no jaunā uzņēmuma. Uzņēmuma pāreju sakarā runājot, mums ir līdz šim virkne tiesvedību bijis, un varam lepni teikt, ka visas ir bijušas mums par labu," skaidroja VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.
KONTEKSTS:
Pirms vairākiem gadiem raidījums LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” atklāja, ka restorānos tiek maksātas aplokšņu algas. Pēc tam franšīzes uzņēmumiem pastiprinātu uzmanību pievērsa Valsts ieņēmumu dienests.
