Pārdod vēl nenolasītas Latvijas zemenes
Maija beigās Vidzemes tirgū poļu zemenes maksāja 4 -5 eiro par kilogramu, Latvijas ogas - pat 18 eiro, un pircēju tām netrūka. Bet “Aizliegtais paņēmiens” pārliecinājās, ka daudzi cilvēki, kuri gribēja atbalstīt vietējos ražotājus, tika nekaunīgi piekrāpti.
Piemēram, Vidzemes tirgū kādi jaunieši stāstīja, ka tirgo zemenes no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mācību un pētījumu saimniecības, kas atrodas Vecaucē. Raidījuma komanda devās uz šo centru, lai to pārbaudītu, bet izrādījās, ka tajā brīdī tur vēl nekādu zemeņu nebija, tās tikai plānoja sākt lasīt.
Arī Centrāltirgū kāds tirgonis piedāvāja ogas it kā no saimniecības “Mucenieki” Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā. Taču, atrodot šo saimniecību, raidījuma komanda atklāja, ka saimnieks te nemaz nedzīvo, bet kaimiņi zināja stāstīt, ka viņš tikai reizēm atbrauc, dažas zemenes pie mājas gan ir iestādītas, bet vēl ir zaļas, bet vienīgajā siltumnīcā aug gurķi un tomāti.
Kopumā raidījuma komanda nolūkoja vairākas saimniecības, kurās it kā būtu jābūt pirmajām Latvijas zemenēm, kā par to vēsta uzraksti Centrāltirgū. Dažas saimniecības no tām nav atrodamas vispār, kādā atzina, ka ne gluži te audzējot zemenes, bet gan citur – teju otrā Latvijas galā.
Par atsevišķiem krāpšanas gadījumiem raidījums vērsās arī Pārtikas un veterinārajā dienestā, un rezultātā, piemēram, laipnie tirgotāji it ka no Latvijas Lauksaimniecības universitātes tika sodīti ar 50 eiro naudas sodu.
Ja parēķina cenas starpību starp Polijas un Latvijas zemenēm tobrīd, tad 50 eiro ir vien kāds piecu kilogramu jautājums. Maksimālais sods ir 250 eiro, bet tik lielus PVD praktiski nepiemērojot.
Centrāltirgus – Polijas tomātu tirgus filiāle
Līdzīga situācija ir arī ar tomātiem. Piemēram, Centrāltirgū kāda kundze apgalvo, ka tomāti nāk no Ozolnieku pagasta, bet saimniecības nosaukumu atsakās atklāt, jo “pārāk daudz jautājumu”.
Pārsvarā tirgotāju formula, ko teikt, ir vienkārša - tomāti no Latvijas, tad tālāk vai nu no Iecavas, Bauskas vai Tukuma, bet, ja jautā, no kurienes tieši, tad tirgotājs vairs nezina, jo tomātus gādājot saimniece no vairākām Latvijas vietām. Bet saimnieces uz vietas, protams, nav.
Un neviens likums šobrīd neuzliek par pienākumu pārdevējam arī smalki atskaitīties pircējiem, no kurienes tomāts īsti nācis.
Raidījuma komanda, pārbaudot tomātu izcelsmi, piemēram, uzmeklēja Jelgavas novada saimniecību “Skursteņi”, kurai tirgus mājaslapā pat ir atvēlēts atsevišķs stāsts. Bet pašā saimniecībā saņemta atbilde – “nē , šogad tomātus neaudzējam”.
Pozitīvs izņēmums ir “Andra tomāti”, kas sastopami gan dienas, gan arī nakts tirgū, un pašu Andri arī izdodas sastapt viņa saimniecībā, un jau no pirmajiem teikumiem ir saprotams, ka īsts ir gan Andris, gan arī viņa tomāti.
Andris gatavs izrādīt siltumnīcas, bet sarunas laikā viņš atzīst, ka krāpnieku ne mazums.
“Daudzi ir pieņemsim tādi, kas ir audzinājuši paši, bet vienkārši parēķinājuši, ka ir vieglāk aizbraukt uz Poliju nopirkt,” saka Andris.
Arī pašam pirms diviem gadiem bijis nepatīkams pārsteigums, kāda viņa pārdevēja, viņam nezinot, tirgojusi arī Polijas tomātus. “Mēs viņu darbā pieņēmām, algu maksājām, un viņa pa starpu piepērk Polijas tomātus. Tanī brīdī, kad viņu pieķēra, viņai bija 60 eiro dienā, ar to viņai tāpat bija par maz…” stāsta Andris.
Krāpjas arī nakts tirgū
Pārbaudes saimniecības liecināja, ka Rīgas Centrāltirgus ar atsevišķiem izņēmumiem drīzāk ir Polijas tirgus filiāle nekā vieta, kur var nopirkt Latvijā audzētu produkciju. Turklāt daudzi no šiem viltus tirgotājiem bauda Latvijas zemniekiem domātos labumus, zemāku maksu par tirdzniecības vietu un arī mazāk birokrātijas.
Un arī nakts tirgus, kas tautā tiek saukts par zemnieku tirgu, nav izņēmums. Par to raidījums pārliecinājās, lūkojoties pēc avenēm. Piemēram tirgū piedāvātas avenes no Lielplatones “Vizbuļiem”, kas atrodoties Jelgavas novadā. Realitātē “Vizbuļos” ir tikai daži krūmi, turklāt ogas vēl nebija gatavas, un komandas satiktās sievas saka, kā ir – aveņu vēl šeit nav.
Nakts tirgū varēja atrast arī Daigas Meires avenes no “Jaunlauriem” Carnikavas novadā. Taču raidījuma komanda noskaidroja, ka “Jaunlauros” ir tikai lepna savrupmāja ar dārzu, kurā nevienu aveni nemaz neredz.
Tur satiktā Daiga arī atzina, ka šeit neko neaudzē, bet gan audzējot Tukumā. Nākamajā dienā nakts tirgū arī uzraksts vēstīja, ka Daigas avenes nāk no Tukuma novada zemnieku saimniecības “Oši”.
Tukuma novadā ir reģistrētas divas saimniecības ar šādu nosaukumu, pirmā nodarbojoties ar cūkkopību un nekādas avenes neaudzējot, un arī otrajai - par avenēm pirmā dzirdēšana, pārliecinājās raidījums.
Kontrole ir tikai formalitāte
Visu šo sistēmu kontrolē Pārtikas veterinārais dienests, šogad vien jau veiktas vairāk nekā simt pārbaudes un problēmas ar preču izcelsmi bijis katrā otrajā gadījumā. Kopā ar policiju notika arī vairāki masveidīgi reidi, kuros izņemti dārzeņi un augļi simtos kilogramu, kurus reida laikā pārdevējs visbiežāk pamet.
Vēl kā kontroles mehānisms ieviesta arī pašvaldību atbildība - lai sāktu, ko tirgot, jāsaņem pašvaldību apliecinājums, ka viņu novadā un konkrētajā saimniecībās vispār kas aug.
Bet pašvaldības, izrādās, ir tā noslogotas, ka tas viss notiek tikai uz papīra.
Bauskas novada pašvaldībā raidījuma pārstāvjiem pastāstīja, ka saimniecības raksta iesniegumu un uzskaita smalki visu, ko viņi audzē, “un to mēs arī izziņā visu sarakstām”. Uz vietas pārbaudes nenotiek, jo “mēs jau apmēram zinām, kas nodarbojas, kas nē”.
Arī Jelgavas novada Lielplatones pagasta pārstāvji uz vietas neko nepārauda, “vienkārši mēs pārbaudām, vai viņiem tāda zemes platība ir pēc līgumiem, un tad arī izsniedzam izziņu”. Tātad kārtējā birokrātija, kurai faktiski nav nekādas jēgas, secina raidījums.
