ĪSUMĀ:
- Autobusos un vilcienos pasažieru skaits pērn sarucis par 31%.
- Valsts kavējas ar zaudējumu segšanu pārvadātājiem par 2 mēnešiem.
- “Dobeles autobusu parks”: Bijām spiesti aizkavēties ar nodokļu nomaksu.
- “Jēkabpils autobusu parks”: Valsts kavēja, sedzam no saviem līdzekļiem.
- “Nordeka”: Valsts finansējuma kavēšanās liek taupīt un pārskatīt iekšējās rezerves.
- Autotransporta direkcija: Finansējums jau pirms pandēmijas nebija pietiekams.
- Direkcija: Būs jāsedz vēl zaudējumi, kas bija 2020. gadā.
Līdz ar pandēmiju un ar to saistītajiem ierobežojumiem reģionālajiem maršrutu autobusiem un vilcieniem pārvadāto pasažieru skaits pērn sarucis par 31% salīdzinājumā ar 2019. gadu.
Izlīst caur adatas aci – šādi 2020. gada izskaņu vērtē SIA “Dobeles autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Aldis Rutkis. Viņa pārstāvētais uzņēmums ir viens no 23 komersantiem, kuriem ir līgums ar Autotransporta direkciju par regulāro pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu, un tas nozīmē, ka teorētiski krīzes sekas ļoti dramatiski nevajadzētu izjust.
“Visu 2020. gadu valsts pildīja savus pienākumus salīdzinoši labi, bet gada beigās bija krīzes situācija. Mūsu uzņēmumam pietrūka vien dažu dienu, lai mēs pilnībā apstātos. Pasūtītājs no savas puses nepildīja šos pienākumus, naudas plūsma bija bremzēta, un mums nebija, ne par ko nopirkt degvielu, ne īsti ko samaksāt algās. Mēs bijām spiesti aizkavēties ar nodokļu nomaksu, lai samaksātu darbiniekiem algas,” stāstīja Rutkis.
Uzņēmumam ir arī kredītsaistības, jo līgumā ar Autotransporta direkciju paredzēts nodrošināt noteikta vecuma autobusus. Tie iegādāti līzingā, un saistības ir aktuālas vienmēr, arī krīzē.
“Mums paveicās, ka mēs tiešām izlīdām caur adatas aci, un šos līzinga maksājumus mēs nomaksājām. Mēs šos līzinga maksājumus nebūtu varējuši nomaksāt, ja mēs nebūtu aizkavējuši valstij nodokļu nomaksu. Bet paldies Dievam, mēs iekļāvāmies normās, kurās mūs “nekar pie zvana”,” stāstīja Rutkis.
Viņš gan piebilda, ka šāda aizķeršanās līdz 2020. gadam nekad nav bijusi.
Reizēm ir bijušas dažu nedēļu nobīdes, bet šoreiz naudu no valsts saņēma gandrīz ar divu mēnešu nobīdi.
Šobrīd “Dobeles autobusu parks” neplāno pārdot autobusus, lai segtu līzinga maksājumus, un arī nākotnē raugās ar cerībām.
Arī SIA "Jēkabpils autobusu parks" valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis apliecināja, ka naudas plūsmas aizkavēšanās no valsts puses bija.
“Bet mums bija drošības spilvens uzņēmumā, un mēs to kompensējām no saviem līdzekļiem, ko pēc tam atguvām no Autotransporta direkcijas. Protams, arī krīzes laikā pārskatījām dažas štata vienības, un apjoma krituma dēļ ir arī daži negatīvi lēmumi pieņemti attiecībā uz šoferiem un personālu,” atzina Ščerbickis.
AS “Nordeka” Pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Edvards Valdmanis sacīja, ka šāda valsts finansējuma kavēšanās liek taupīt un pārskatīt iekšējās rezerves, jo ieņēmumi no pārdotajām biļetēm līdz ar pasažieru plūsmas kritumu ir krasi samazinājušies.
“Tiek runāts ar resursu piegādātājiem, degvielas piegādātājiem, un notiek sarunas ar banku, ka, iespējams, līzinga maksājumi kavēsies. Šādas lietas ir nepieciešams organizēt finansējuma trūkuma brīžos, jo šobrīd pārvadātāji ir ļoti atkarīgi no valsts finansējuma,” atzina Valdmanis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šāda kavēšanās no Autotransporta direkcijas puses nav ierasta prakse, un pieļāva, ka arī valdības līmenī ir jāizšķiras, kurai nozarei Covid-19 krīzes seku likvidēšanā palīdzīga roka jāsniedz vispirms.
Kopumā līdz ar pandēmiju un ar to saistītajiem ierobežojumiem reģionālajiem maršrutu autobusiem un vilcieniem pārvadāto pasažieru skaits pērn sarucis par 31%.
“Tiešā veidā tas sitiens ir pa valsts budžetu un valsts maciņu,” atzina Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš.
Viņš sacīja, ka bāzes finansējums ir nedaudz vairāk nekā 60 miljoni eiro un tas jau pirms pandēmijas bija par maz. Tie galvenokārt tiek novirzīti autobusu un vilcienu pārvadājumu zaudējumu segšanai. Šai summai pērn tika pieprasīti un saņemti papildus klāt 24,5 miljoni eiro, un no tiem 15 miljoni eiro bija tieši Covid-19 seku mazināšanai. Attiecībā uz 2020. gadu vēl finanšu pārskats top.
“Mūsu prognoze, ka būs nepieciešams vēl finansējums, lai nosegtu tos zaudējumus, kas bija 2020. gadā. Par 2021. gadu mūsu rīcībā šobrīd ir tikai bāzes finansējums, un jau ir skaidrs, ka tas ir par maz,” sacīja Godiņs.
Viņš stāstīja, ka pēc pirmajiem diviem šī gada mēnešiem direkcija nāks klajā ar aprēķiniem un prognozēm par nepieciešamo papildu finansējumu. Godiņš teica, ka vissmagākā situācija šajā krīzē ir starptautiskajiem pasažieru pārvadātājiem, kurus valsts nedotē, un tie strādā pēc komercprincipiem.
