ĪSUMĀ:
- EK piedāvā tuvākajos gados novirzīt ekonomikas veicināšanai 750 miljardus eiro.
- No Somijas puses par to būs jāsaka jāvārds arī valsts parlamentam.
- Taču Somijā deputāti nav pārliecināti par EK piedāvājumu kā labāko.
- Somijas deputāti un valdība vēlas mainīt sadalījumu starp subsīdijām un aizdevumiem.
- Somijas politiķi arī grib saīsināt kopējā parāda atmaksas termiņu.
Piektdien, 19. jūnijā, Eiropas Savienības (ES) valstu līderi pirmo reizi visi kopā videokonferencē apspriedīs Eiropas Komisijas piedāvāto paketi krīzes pārvarēšanai. Ir skaidrs, ka diskusijas būs sarežģītas un vienošanos ar pirmo piegājienu nebūs iespējams panākt.
Turklāt, lai ļautu Eiropas Komisijai aizņemties naudu starptautiskajos finanšu tirgos, vairākās valstīs ir nepieciešams nacionālā parlamenta balsojums. Tā tas ir arī Somijā, kur parlamenta deputāti šobrīd nebūt nav pārliecināti par to, vai Eiropas Komisija ir izstrādājusi labāko variantu.
Somijas Ziņu aģentūras STT žurnāliste Annīna Luotonena norādīja, ka Helsinkos vēl ir daudz neatbildētu jautājumu: „Somijas Eiropas lietu ministre Titi Tupurainena ir izteikusi prieku par to, ka naudu dalībvalstīm tiek piedāvāts sadalīt caur daudzgadu budžetu. Tas nozīmē, ka tiks ievēroti politiskie principi, par kuriem ir vienojušās visas 27 valstis.
Tāpat liels jautājums joprojām ir par to, kādi būs nosacījumi, kas valstīm jāizpilda.”
Somijas parlamenta Konstitucionālo lietu komiteja ir izteikusi šaubas par piedāvātās paketes atbilstību Eiropas Savienības pamatlīgumiem. Komitejas vadītāja Johanna Ojala-Niemele vērsa uzmanību uz punktu, kas norāda uz līdzsvarotu budžetu. Pēc viņas domām,
neesot pilnībā skaidrs, vai šis punkts pieļauj Eiropas Komisijas aizņemšanos ar mērķi izdalīt šo naudu subsīdijās.
Tāpat Somijas parlamenta komiteja pieprasa valdībai iesniegt visaptverošu analīzi par riskiem un pienākumiem, kas var rasties no šīs ekonomikas glābšanas programmas.
Savukārt Somijas parlamenta Eiropas lietu komiteja bija atbalstošāka. Tās deputāti pauda, ka Somijai ir svarīgi saglabāt savus eksporta tirgus. Tādēļ palīdzība citām Eiropas valstīm nāks par labu arī Somijas uzņēmējiem.
Tomēr gan deputāti, gan Somijas valdība vēlas mainīt sadalījumu starp subsīdijām un aizdevumiem un saīsināt kopējā parāda atmaksas termiņu.
KONTEKSTS:
EK piedāvā ES valstu ekonomikas glābšanai novirzīt 750 miljardus eiro, no kuriem 500 miljardi eiro tiktu piešķirti kā subsīdijas, kas nav tieši jāatmaksā. Un pārējie 250 miljardi valstīm tiktu aizdoti. Naudu šīm vajadzībām Eiropas Komisija plāno aizņemties finanšu tirgos.
Dienvideiropas valstis kopumā ir apmierinātas ar šo priekšlikumu, jo Itālija un Spānija saņems lauvas tiesu no palīdzības. Piedāvājumu atbalsta arī Francija un Vācija. Tomēr tā dēvēto sīkstuļu grupa, kurā ietilpst Austrija, Dānija, Nīderlande un Zviedrija, ir pretējās domās. Viņi gribētu, lai lielāko palīdzības daļu veidotu aizdevumi nevis subsīdijas.
