Debesis ņirb no gājputniem. Pēc garā nogurdinošā ceļa tie nolūko vietu, lai atpūstos un barotos. Pērnajos rugājos zosis meklē sadīgušus graudus un asnus.
Palienēs un blakus tīrumos pulcējas tūkstošiem zosu. Kurzemē kādam saimniekam zosis jau nobradājušas un noēdušas vismaz 10 hektārus ziemas kviešu.
Šis ir otrais gads, kad lauksaimnieki drīkst, kā juridiski noformulēts noteikumos, letāli atbaidīt zosis. Tas nozīmē, kādu zosi no bara nošaujot. Kopumā Latvijā nomedīt drīkst 1000 putnu, un šaut drīkst tikai ar DAP atļauju.
Atļauju nomedīt zosis šobrīd pieprasījušas 130 saimniecības.
To var pieprasīt zemnieki, kuri audzē zosu iecienītās kultūras - piemēram, ziemas kviešus, miežus, pupas, zirņus, kukurūzu, un kuru platības gājputni tiešām izposta. Atļaujas būs spēkā līdz 15. maijam.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode norādīja: “Visām saimniecībām ir piecu putnu limits, un ja to sasniedz, tad pēc tam ir iespējas vēl piecus klāt līdz atļaujas derīguma beigām. Pēc pagājušā gada pieredzes mēs secinājām, ka reti kurš bijis spējīgs vairāk par 5 putniem iegūt, bija tikai dažas saimniecības. Kopējais skaits no tām 1000 bija 70.”
Eiropas Padomes direktīva par savvaļas putnu aizsardzību aizliedz pavasarī medīt migrējošos putnus. Taču, ir paredzēts izņēmums gadījumos, ja tiek nodarīti būtiski postījumi lauksaimniecībai, nav citu efektīvu metožu, un ja tas nekaitē sugas populācijai. Nav daudz valstu, kuras izmanto šo izņēmumu.
“Par katru atļauju izsniegto, par katru iegūto zosi mums ir jāatskaitās. Tas tiek skrupulozi pārbaudīts. (..) Tāda vienkārša šaušana kā medības pavasarī nozīmē, ja kaut ko tādu mēs atļautu, tad rudenī varētu kost pirkstos ar to, ka nomedījamo zosu būtu krietni mazāk. Jo tā zoss, ko pazaudējam pavasarī, ir principā 7 zaudētas zosis rudenī. No ieguvumu viedokļa,” skaidroja Strode.
Pērn, izskatot pieteikumus par postījumiem augkopībā, DAP par pamatotiem atzina 62 gadījumus.
Kompensācijās kopumā tika izmaksāti 372 000 eiro. Līdz šim spēkā bija nosacījums, ka atbalsta apmērs 3 gadu periodā vienam saņēmējam nedrīkstēja pārsniegt 30 000 eiro. Un, ja zemnieks pirms tam jau bija saņēmis kompensāciju, tad nākamajā gadā tā nepienācās.
“Tagad ir uztaisīts taisnīgāk. Ministrijas ilgstoši saskaņoja izmaiņas ar Eiropas Komisiju. Un ja ir nopostīts, nav vairs sliekšņa līdz kuram var maksāt,” atzīmēja DAP pārstāve.
Tagad kompensācijas apjoms ir 80% no zaudējumiem, un to izmaksās katru gadu.
