Skaitļi un fakti: Eirozonā un Latvijā šogad lielākoties paredz ekonomikas kritumu 7-10% apmērā

Prognožu izteikšana par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz pasaules un atsevišķu valstu ekonomiku joprojām ir visai nepateicīga lieta, jo pašlaik nav skaidrs galvenais – vai pandēmija ir beigusies jeb tikai pierimusi. Tādēļ ikviens ekonomikas apskatnieks savas prognozes sāk ar vienu vai vairākām atrunām par to, kādēļ tās galu galā var būt galīgi greizas.  Tomēr skaidrs ir viens – šogad gan pasaules, gan Eiropas ekonomika piedzīvos kritumu, kurš drīzāk būs liels  nekā mērens. Gan eirozonai kopumā, gan Latvijai tajā skaitā šogad ekonomikas sarukums lielākoties tiek paredzēts 7-10% apmērā. 

Skaitļi un fakti: Eirozonā un Latvijā šogad lielākoties paredz ekonomikas kritumu 7-10% apmērāInguna Ukenābele, LETA, speciāli LR

    Savukārt nākamgad jau teju visā pasaulē tiek gaidīta izaugsmes atgriešanās. Tiesa ar vienu atrunu, - ja nebūs atgriezusies arī Covid-19. Notikumi Ķīnā, kura līdz šim tika uzskatīta par valsti, kur cīņa ar jauno koronavīrusu ir veiksmīgi uzvarēta, visiem liek būt ļoti piesardzīgiem.

    Ja infekcija uzliesmos ar jaunu spēku, tad visas līdzšinējās prognozes mierīgi varēs mest ārā un gatavoties nākamajām nepatikšanām.

    Mēģinājumi saķert prognozes

    Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska komentārā par Latvijas tautsaimniecības sniegumu gada pirmajā ceturksnī atzīst, ka Covid-19 ēnā prognožu izteikšana atgādina mēģinājumus dušā saķert slidenu ziepju gabaliņu. Tomēr, ja, pandēmijai ierodoties Eiropā, teju visi eksperti no prognožu izteikšanas atturējās, tad, slimībai iegūstot kontrolējamus apmērus un sāktoties noteikto ierobežojumu atcelšanai, krietni sazēlis arī prognožu klāsts.

    Vienojošais šajās prognozēs ir tas, ka šogad tiek prognozēts pamatīgs kritums. Latvijas gadījumā prognozes svārstās no 7-9% ekonomikas sarukuma šogad.

    Tomēr virkne ekonomistu uzskata, ka krituma zemākais punkts jau ir aiz muguras. Tas varētu būt bijis marts un aprīlis. Savukārt no maija jau varētu būt sākusies situācijas stabilizēšanās, bet gada otrajā pusē vajadzētu atsākties izaugsmei. Tiesa, jau atkal ar nosacījumu, ka mūs negaida pandēmijas otrais vilnis.

     

    Auditorkompānijas  "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols gan, ņemot vērā augsto nenoteiktības līmeni, drīzāk iesaka rēķināties ar to, ka ekonomika turpmāk varētu attīstīties zigzagveidīgi, kad kāpuma periodiem var sekot arī kritumi.

    „Pašlaik mēs esam ļoti optimistiski un domājam, ka pandēmija ir praktiski beigusies, bet viss var ļoti strauji mainīties, ja inficēšanās gadījumu skaits Latvijā un Eiropā pēkšņi atkal pieaugs.. Risinājums ir uzņēmumu spēja elastīgi pielāgoties dažādiem scenārijiem, kuri var parādīties nākotnē. Arī optimistiskajam scenārijam, kad visi ierobežojumi tiek atcelti un visas nozares atsāk darbu pilnā apjomā. Tomēr reālāks scenārijs ir, ka var parādīties vēl virkne satricinājumu ar dažāda veida pārsteigumiem. Uzņēmumu gatavība reaģēt un pielāgot savu biznesa modeli dažāda veida situācijām, kā arī spēja izmantot izdevības, kuras parādās, ir svarīgākais,” nākotnes ainu iezīmē Krols.

    Kritums divos scenārijos

    Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad Eiropas Savienības (ES) ekonomikā gaidāms kritums par 7,4%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 6,1%. Savukārt eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 7,7%, bet 2021. gadā atgriezīsies izaugsme 6,3% apmērā. Tostarp Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad Eiropas Komisijas ieskatā samazināsies par 7%, tādējādi uzrādot otru straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstu vidū aiz Lietuvas.

    Nākamajā gadā Latvijas ekonomika varētu pieaugt par 6,4%.

    Straujākais ekonomijas sarukums varētu būt Grieķijā (-9,7%), Itālijā (-9,5%), Spānijā (-9,4%) un Horvātijā (-9,1%). Savukārt mazākais IKP kritums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Polijā (-4,3%), Austrijā (-5,5%), Luksemburgā (-5,4%) un Maltā (-5,8%).

    Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) jaunākajās prognozēs Latvijai šogad lēš IKP kritumu 8,1% apmērā. Vienlaikus, pēc OECD jaunākajām aplēsēm, nākamgad Latvijas ekonomikā būs pieaugums par 6,3%. Organizācija prognozē, ka pasaules ekonomika šogad samazināsies par vismaz 6%, bet eirozonas ekonomikā OECD šogad sagaida IKP kritumu par 9,1%.

    Pasaules Banka lēš, ka pasaules ekonomika šogad samazināsies par 5,2%, reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara. Tostarp eirozonas ekonomikas kritums tiek prognozēts 9,1% apmērā.

    Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka pasaules iekšzemes kopprodukts šogad samazināsies par 4,9%. Atlabšana no recesijas būs lēnāka, nekā tika gaidīts, un vissmagāk krīzē cietīs mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, norāda SVF. Nākamgad SVF prognozē pasaules IKP pieaugumu par 5,4%. Eirozonai SVF prognozē ekonomikas kritumu par 10,2% šogad un pieaugumu par 6% nākamgad

    OECD pašlaik ir arī izveidojusi divus scenārija modeļus, vienam paredzot koronavīrusa izplatības otro vilni. Ja tāds tiks pieredzēts, Latvijas IKP šogad samazināsies par 10,2%, bet nākamgad pieaugs vien par 2%. OECD arī atgādina, ka ekonomikas izaugsme Latvijā palēninājās vēl pirms koronavīrusa pandēmijas, bet ekonomiskā aktivitāte atgriezīsies  pakāpeniski. Ekonomikas atlabšanu veicinās iekšzemes pieprasījums, bet eksports palielināsies lēnākā tempā, ņemot vērā smago recesiju Eiropā. Tikmēr investīcijas samazināsies un saglabāsies zemā līmenī arī visu 2021. gadu.

    Ja pasauli skars jauns koronavīrusa izplatības vilnis, pēc OECD aplēsēm kopējā lejupslīde var sasniegt 7,6%. Toties nākamgad globālā ekonomika palielināsies par 2,8-7,6%. Eirozonas ekonomika tādā gadījumā saruks par 11,5%, bet 2021. gadā pieaugs par 3,5%.

    Pasaules ekonomikas foruma veiktajā uzņēmumu riska menedžeru aptaujā tieši ieildzis ekonomikas kritums tiek minēts kā galvenās bažas, kuras pašlaik liek būt nemierīgiem uzņēmējiem no visas pasaules, jo tas līdzi var nest daudzu uzņēmumu bankrotus, veselu nozaru nespēju atkopties un pārrautas piegāžu ķēdes.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti