Tradicionālais mājražotāju gadatirgus Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā šoreiz kļuvis par pārtikas amatnieku festivālu. Mazie pārtikas ražotāji līdztekus tirdzniecībai apmeklētājus iepazīstināja arī ar ēdieniem, ko var pagatavot no Latvijā ražotiem produktiem. Īpaša produktu grupa ir ''dārzeņu smeķis''. Vienā no stendiem gardi smaržo ceptas šitaki sēnes.
"Šitaki var lietot svaigā veidā, kas ir visveselīgākais, bet šodien mēs piedāvājam nogaršot ceptas sēnes, un degustācijā arī sēņu maize un sēņu sviests," pastāstīja zemnieku saimniecības ''Trubenieki'' saimnieks Jānis Volksons.
Turpat līdzās arī dārzeņu audzētāji, kuri tomātiem, sīpoliem un citiem ierastajiem dārzeņiem radījuši pievienoto vērtību, pārvēršot tos džemos, marmelādēs un pesto.
"Sapratām, ka ziemā arī jāpelna. Mēs nevaram tikai vasarā pelnīt, tāpēc izdomājām, ka mēs varam audzēt arī bišķi vairāk, lai mēs varētu salikt arī stikla burciņās. Receptes esmu ņēmusi no žurnāliem, grāmatām, un arī pati kaut ko no sevis ielikusi," stāstīja zemnieku saimniecības ''Vārpas'' saimniece Baiba Rankevica.
Festivālā starts dots arī jau trešajam tūrisma maršrutam, kurā iesaistījušies desmit mājražotāji.
"Šeit mēs tā kā vairāk aicinām skolēnus, ģimenes ar bērniem, jo šeit pie katra saimnieka var uzzināt kā top," skaidroja biedrības''Lauku partnerība ''Lielupe'' projektu vadītāja, pasākuma organizatore Videga Strautniece.
Kā atzīst uzrunātie saimnieki, lai arī tūristu uzņemšana prasa papildus darbu, tā dod arī papildus ienākumus.
"Mēs skatījāmies skeptiski uz to, bet tagad tas ir ļoti, ļoti pozitīvi. Pagaidām visas sēnes aiziet saimniecībā uz vietas, ko nopērk tūristi un apēd degustācijās," sacīja saimniecības ''Trubenieki'' vadītājs Volksons.
Zemgalē katrā novadā esot no 30 līdz 50 mājražotāju, un to skaits būtiski nemainoties. Dažiem mājražošana ir kā platforma, lai ar laiku izveidotu kārtīgu ražotni.Tomēr tādu neesot daudz.
"Pēc manas pieredzes, var teikt, ka tomēr paliek tajā esošajā līmenī, un strādā pa tiešo ar pircējiem, un ražo svaigu un kvalitatīvu produkciju, jo tiklīdz tu tā kā palielini apjomus, tu vairs to nevari nodrošināt," norādīja pasākuma organizatore Strautniece.
Festivālā, kura mērķis bija mudināt cilvēkus vairāk ēst vietējo pārtiku, piedalījās 50 pārtikas amatnieki no deviņiem Zemgales reģiona novadiem.