Maija sākumā valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai pasūtīt padziļinātu izvērtējumu par diviem sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektiem – akciju sabiedrības “Skulte LNG Terminal” virzīto projektu blakus Skultes ostai un SIA “Kundziņsalas dienvidu projekts” iniciatīvu termināli veidot Rīgā. Vairāk nekā mēnesi ministrija gatavoja iepirkuma noteikumus.
Trešdien, 13. jūlijā, uzsākta sarunu procedūra. Tas nozīmē, ka pieteikties no malas eksperti nevarēs. Ministrija pati izvēlējusies četrus pretendentus, kam nosūtīts piedāvājums piedalīties atlasē.
“Subjektivitātes momenta nav. Mēs rīkojamies tā, kā to paredz Publisko iepirkumu likums. Tie ir komersanti, kuriem ir pieredze un, kas svarīgi, arī speciālisti, jo tur ir gan tehniski, gan finanšu, gan ekonomiski jautājumi, kur vajadzīga tomēr liela pieredze. Tie ir starptautiski uzņēmumi ar labu reputāciju, kas ir svarīgi, lai mazinātu politisku iejaukšanos,” skaidroja ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns.
Darba uzdevumā esot, piemēram, saprast, cik termināļu izmantošana izmaksātu patērētājiem un cik konkurētspējīgi konkrētie projekti būtu salīdzinājumā ar citiem termināļiem reģionā.
“Šis nedrīkst kļūt par politiskās virtuves objektu. Šeit ir jābūt maksimāli izdevīgākajam [variantam], kas atsauktos pēc tam gala lietotājam, lai mēs kā valsts un sabiedrība nepārmaksātu,” sacīja Butāns.
Tā kā valdība uzdeva ministrijai rezultātu iesniegt līdz 31. augustam, kompānijai izvērtējuma veikšanai būs aptuveni mēnesis.
Enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis uzskata, ka darbu paspēt šajā termiņā ir iespējams, jo projekti nav unikāli. Kā komplicētāko jautājumu viņš min tiesisko risku izvērtēšanu, piemēram, aizsargjoslu tuvumu, ietekmes uz vidi novērtējumu un iespējamas tiesvedības ar zemju īpašniekiem.
“Tieši šie varētu būt tie faktori, kas novilcināšanas gadījumā gan sadārdzinās projekta realizāciju, [gan paildzinās] laiku. Un mums ir precedenti, kad tiesiskie aspekti, tiesvedības un dažādi neatrisināti jautājumi var kavēt ļoti apjomīgus projektus,” norādīja Valdmanis.
Viņaprāt, termināli būtu iespējams izveidot pietiekami ātri, lai tas jau nākamajā apkures sezonā spētu piegādāt gāzi, vienlaikus atzīstot, ka tas būtu ambiciozs mērķis.
KONTEKSTS:
Jūlija vidū Saeima atbalstīja Latvijas atteikšanos no Krievijas dabasgāzes ar 2023. gada 1. janvāri. Lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes, valdība jau iepriekš uzdeva EM risināt pārrunas ar Igauniju par topošā Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu, bet tuvākajos gados Latvijā plānots izveidot savu termināli.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone iepriekš atzina, ka uzsāktas sarunas ar vairākiem potenciālajiem investoriem, kas būtu ieinteresēti LNG termināļa attīstībā Latvijā. Runa esot par iespējām attīstīt termināli Skultē, bet Rīgā varētu tikt piedāvātas vairākas vietas. Būtiskākie kritēriji LNG termināļa izveidei Latvijā – valsts neiesaistās projektā, tostarp nedod apsolījumus no valsts kapitālsabiedrībām, vai arī iesaistās iespējami maz.
EM saņēmusi trīs pieteikumus no potenciālajiem investoriem, kuri ir gatavi Latvijā uzbūvēt LNG termināli. Iepriekš ziņots par diviem LNG projektiem. Vienu no tiem – par termināļa būvniecību Skultē virza AS "Skulte LNG Terminal". Otrs ir Kundziņsalas termināļa projekts, ko vēlas attīstīt ASV investors "Millennium Energy Partners".
