Viņa atzina, ka Igaunijas un Somijas sadarbības partneru piedāvājums Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa attīstībai paredz, ka Igaunijas, Latvijas un Somijas gāzes pārvades sistēmu operatori dibina kopīgu uzņēmumu, kas faktiski veiktu kuģa nomas funkcijas un pakalpojuma nodrošināšanu pie termināļa.
"Kopīgi tiek dibināta kapitālsabiedrība, kurā ir jāiegulda pamatkapitālā finansējums, kas ir kā bāzes finansējums šī pakalpojuma uzsākšanai un nodrošināšanai. Tiek plānots, ka šis terminālis tiešām būs noslogots maksimāli, un pie tās noslodzes, kāda ir plānota – ne 100%, bet mazāk, visi tie izdevumi, kas tiks ieguldīti, tiks atpelnīti un atgūti," teica EM parlamentārā sekretāre.
Latvijas ieguldījums veidotu aptuveni trešdaļu no uzņēmuma pamatkapitāla, un šī proporcija noteikta atbilstoši Latvijas, Igaunijas un Somijas valstu kopējam dabasgāzes patēriņam. Somija varētu ieguldīt vairāk nekā pusi šīs kompānijas pamatkapitāla, bet Igaunija – padsmit procentus, stāstīja Indriksone.
Viņa atzina, ka pagaidām nav skaidrs, vai 30 līdz 40 miljoni eiro, ko Latvija varētu ieguldīt kopuzņēmuma pamatkapitālā, būs valsts budžeta vai kāda valstij pilnībā vai daļēji piederoša uzņēmuma līdzekļi.
Indriksone norādīja, ka lēmumi par konkrētiem cipariem un finansējuma apmēru sekos pēc tam, kad būs parakstīts memorands par Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa darbības pamatprincipiem.
KONTEKSTS:
Valdība konceptuāli vienojusies atteikties no Krievijas dabasgāzes ar 2023. gada sākumu. Lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes, EM uzdots risināt pārrunas ar Igauniju par topošā Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu, bet tuvākajos gados Latvijā plānots izveidot savu termināli.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) iepriekš atzina, ka EM sākusi sarunas ar vairākiem potenciālajiem sašķidrinātas dabasgāzes termināļa investoriem.
