Panorāma

Pētīs informāciju saistībā ar “Latvijas maisījumu”

Panorāma

Dnipro bažas par karadarbības tuvošanos

No Krievijas gāzes plāno atteikties 2023. gada 1. janvārī

Premjers: Latvija attīstīs savu sašķidrinātās dabasgāzes termināli

Koalīcija sēdē pirmdien, 11. aprīlī, vienojās, ka Latvijā būtu jāattīsta pašai savs sašķidrinātās dabasgāzes terminālis. Tāpat varas partijas vienojās, ka Latvija no Krievijas dabasgāzes piegādēm atteiksies ar nākamā gada 1. janvāri, pēc koalīcijas sēdes informēja valdības pārstāvji.

Latvijā attīstīs savu LNG termināli

Kā norādījusi Inčukalna dabasgāzes krātuves operatora "Conexus Baltic Grid" vadība, ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG termināli nevar nodrošināt visu Baltijas reģionu. Tāpēc priekšnoteikums, lai atteiktos no Krievijas gāzes, ir vēl viens terminālis. Koalīcijas partijas šodien vienojušās, ka valdībai jāatbalsta jauna termināļa būvniecība Latvijā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") sacīja – koalīcija piekritusi, ka Latvijā būtu jāattīsta tāds sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kur sašķidrinātās dabasgāzes regazifikāciju būtu iespējams veikt pašā terminālī.

"Uzticēsim Ekonomikas ministrijai (EM) strādāt ar potenciālajiem investoriem, izvēloties labāko projektu, labāko vietu, kur šo darīt.

Bet svarīgi, ka Latvija ies uz sava dabasgāzes termināļa attīstību," teica Kariņš.

Iepriekš premjers minēja divas potenciālās termināļa attīstības vietas – Skultes un Rīgas ostu, kuras šodien apstiprināja arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).

Ekonomikas ministrs atzina, ka EM sākusi sarunas ar vairākiem potenciālajiem sašķidrinātas dabasgāzes termināļa investoriem.

Saskaņā ar pašu uzņēmēju prognozēm sašķidrinātās dabasgāzes termināli Latvijā varētu uzbūvēt līdz 2023.–2024. gadam.

"Šāds projekts kopā ar Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvi veidos unikālu gāzes apgādes sistēmu," teica ministrs.

Ministrs akcentēja, ka sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Latvijā jāattīsta privātajiem uzņēmumiem bez valsts finansiālas līdzdalības. "Ir dažādi piedāvājumi no komersantiem saņemti, negribētu analizēt katru projektu," noteica Vitenbergs.

Sadarbosies ar Paldiskiem un Klaipēdu

EM vienlaikus būs jāturpina sadarboties ar Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kā arī strādāt ar Igauniju un Somiju, lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku termināļa, kas darbu uzsāks jau rudenī. Latvija no šī termināļa dabasgāzi varētu sākt saņemt gada beigās, pieļāva Vitenbergs.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš norādīja, ka ar Paldisku termināļa atklāšanu no Krievijas gāzes Latvija varēs atteikties, taču paliek jautājums, kur gāzi pirkt.

"Tehnoloģijas šodien, kā izveidot ātri termināļus un kā viņus pārvietot, nav problēma. Protams, ir jāizbūvē cauruļvadi. Ja tas tā tiks izdarīts līdz rudenim, tad mēs teiktu, ka infrastruktūra ir vietā. Tad iestājās pats galvenais jautājums – no kurienes resurss?" vaicāja eksperts.

Ekonomikas ministrs norādīja, ka pagājušajā nedēļā vizītē ASV interesi par gāzes piegādi Latvijai paudušas sešas kompānijas, ar kurām "Latvenergo" drīzumā varētu noslēgt sadarbības līgumus. Jaunas piegādes gan, visticamāk, nenotiks agrāk par 4. ceturksni, jo līdz tam Klaipēdas termināļa grafiks jau ir aizpildīts.

Ekonomikas ministrs Vitenbergs noliedza, ka Latvijai gāzes varētu pietrūkt, ja plūsma no Krievijas apsīkst jau šogad.

"Šobrīd jau ir 7,5 teravatstundas, kas ir iepumpētas Inčukalnā, un tā tendence turpinās. Būs vēl divas papildus "Latvenergo" teravatstundas, kas ir nopirktas, un šobrīd tuvākajiem mēnešiem un apkures sākumam nav bažu, ka gāzes varētu nepietikt vai pietrūkt," norādīja ministrs.

Ozoliņš par iespēju Latvijā būvēt trešo LNG termināli Baltijā izteicās skeptiski, jo reģiona vajadzības jau būšot nosegtas pēc Paldisku termināļa pabeigšanas. Tomēr premjers uzsvēra, ka Latvijas gadījumā terminālis būtu atšķirīgs ar to, ka tam būtu pašam sava regazifikācijas spēja, kas citur nav. Tas termināli padarīs ekonomiski izdevīgāku, turklāt termināļa izveidē nav paredzēts ieguldīt valsts naudu.

Ekonomikas ministrs atzīmēja, ka līdz ar to Igaunijas Paldisku terminālis un Klaipēdas terminālis būs galvenie dabasgāzes piegādes ceļi līdz brīdim, kad Latvija būs uzbūvējusi savu termināli. 

"Attīstīsim savu termināli, vienlaikus esam atvērti sadarbībai ar ziemeļu un dienvidu kaimiņiem," teica premjers.

KONTEKSTS:

Vairāk nekā desmit gadus gan politiķu, gan ekspertu vidū aktīvi apspriestas ieceres par alternatīvām gāzes piegādēm Baltijas reģionam un Somijai, un kā ātrākais ceļš alternatīvo piegāžu nodrošināšanai minēta reģionālā gāzes termināļa izveide kādā no četru valstu ostām. Gatavību līdzfinansēt šo projektu pauda Eiropas Komisija (EK). Sākotnēji kā perspektīvākā vieta šāda termināļa izveidei minēta Rīgas osta. Galvenie argumenti par labu šai izvēlei minēts Inčukalna pazemes gāzes krātuves tuvums, vēsturiski attīstītā gāzes pārvades infrastruktūra un ģeogrāfiskais novietojums.

Lai gan atbalstu reģionālā termināļa izveidei Latvijā no Baltijas valstīm solīja Lietuva, lielākās problēmas bijušas ar Igauniju. Valstīm nespējot vienoties par reģionālā termināļa atrašanās vietu, kā vidutājs pieaicināta EK. Tās noalgotie konsultanti pretēji Latvijas cerībām kā perspektīvāko termināļa celtniecības vietu rekomendēja Somu līča piekrasti Igaunijā vai Somijā. Tikmēr Lietuva 2014. gada beigās Klaipēdas ostā jau bija pabeigusi savu termināli – tas savu darbību uzsāka 2015. gada beigās.

Latvijas koalīcijas partijas pagājušajā nedēļā vienojās, ka Latvijai saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā pēc iespējas ātrāk jāatsakās no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Par enerģētikas jomu atbildīgajai EM uzdots izstrādāt informatīvo ziņojumu ar risinājumiem, kā tieši Latvija varētu atteikties no Krievijas dabasgāzes piegādēm. EM izstrādātie scenāriji vērtēšanai koalīcijā bija jāiesniedz šonedēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt