ĪSUMĀ:
- Ekonomikas ministrijai līdz maija beigām jāizanalizē, vai Latvijā nepieciešams LNG terminālis.
- Notiek sarunas ar vairākiem potenciāliem investoriem LNG termināļa attīstībai Latvijā.
- Ekonomikas ministrija šobrīd redz trīs reālus piedāvājumus LNG termināļa attīstībai.
- EP viceprezidents Zīle: Svarīgi nodrošināt jauna LNG termināļa izveidi pēc iespējas ātrāk.
- Vienīgais LNG terminālis, ko Baltijas reģionā plānots izbūvēt šajā gadā, plānots Paldiskos.
- Latvija vēlas būt dalībniece Paldisku LNG termināļa projektā.
- LNG termināļa attīstībai Latvijā jāvērtē riski, tostarp tas, kur liks gāzi, norādīja Zīle.
- Būtiskākie kritēriji – valsts neiesaistās LNG termināļa projektā vai dara to iespējami maz.
- Skultes LNG termināļa attīstītāji grib līgumu uz 10 gadiem par infrastruktūras izmantošanu.
Pēc iespējas ātrāk
Zīle norādīja, ka valdības konceptuālais atbalsts šāda termināļa būvei Latvijā nenozīmē, ka šāda infrastruktūra arī tiks izbūvēta. Maija beigās būs Ekonomikas ministrijas (EM) analīze par to, vai šāds terminālis Latvijā vispār ir nepieciešams. Turklāt privātiem investoriem par savu naudu un risku līdz šim nav bijis liegts būvēt šādu termināli, par ko arī notikušas diskusijas. Tiesa, situācija tagad ir cita saistībā ar plāniem atteikties no Krievijas dabasgāzes.
Alternatīvs dabasgāzes piegādes avots ir Klaipēdā jau strādājošais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, taču ar tā jaudām Baltijas reģionam var nepietikt, teica Zīle, uzsverot, ka šobrīd ir svarīgi nodrošināt jauna sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi pēc iespējas ātrāk. Un vienīgais LNG terminālis, kuru Baltijas reģionā varēs izbūvēt jau šajā gadā, plānots Paldiskos, Igaunijā, teica EP deputāts.
"Mums ir jāpiedalās ātrākā iespējamā garantētā gāzes nodrošinājumā pie straujas Krievijas gāzes pazušanas un arī mūsu pašu apņemšanās ar nākamā gada sākumu izbeigt šo gāzi lietot.
Mums ir jāsaprot, kādi nosacījumi var būt no Paldisku termināļa, jo tas ir daudz ātrāk uzbūvējams nekā jebkurš Latvijā būvējams terminālis," teica Zīle.
EM parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) diskusijā norādīja, ka arī ar Paldisku LNG termināli Baltijas valstu reģionam – Somijai, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai – pēc atteikšanās no Krievijas dabasgāzes var nepietikt, jo no Klaipēdas termināļa dabasgāzi pa jauno cauruļvadu vēlēsies saņemt arī Polija. "Tātad šīs plūsmas ir dinamiski mainījušās šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Tas viss ir noticis pēdējo divu mēnešu periodā, un ietekmes turpināsies arī ilgtermiņā," teica Indriksone.
Viņa atzina, ka tieši tāpēc Latvija vēlas būt dalībniece Paldisku LNG termināļa projektā un "sēdēt pie galda, kad tiks lemts par šo jaudu sadalījumu un iespējamām piegādēm".
"Jo mums izšķirošas ir tuvākās divas apkures sezonas, kad mums nebūs nekādu citu termināļu šobrīd (..)," sacīja Indriksone.
Ar vai bez valsts iesaistes?
EP deputāts skaidroja, ka Latvijā LNG termināli varētu uzbūvēt ne ātrāk kā līdz 2023. gada beigām. Potenciālā projekta attīstībai ir jāvērtē visas potenciālās izmaksas, arī riski, kur liks gāzi, ņemot vērā, ka tās patēriņam līdz ar Eiropas Savienības "zaļo kursu" būtu jāiet mazumā. Tāpat jāņem vērā tas, ka starp Lietuvu un Poliju maijā būs izbūvēts gāzes cauruļvads, tāpat tas nākamgad plānots no Norvēģijas uz Poliju.
Zīle norādīja, ka jautājumā par iespējamā LNG termināļa attīstību Latvijā būtu jāiet "soli pa solim". Arī būtu jāsaprot, kādi iespējamie "minimālie galvojumi" būtu nepieciešami termināļa attīstītājiem, piemēram, "Latvenergo" nodrošinot minimālos iepirkumus, vai arī kādas saistības kā gāzes glabātājs uzņemtos "Conexus".
"Bet ir jāsaprot sekas. Līgums ar šiem investoriem būs uz 10 vai 15 gadiem. Mēs nezinām, kāds būs gāzes tirgus, kāds būs patēriņš, pieprasījums pēc gāzes un cena pa šo laiku. Tas Ekonomikas ministrijai viss ir jāizanalizē un, es ceru, ka tas viss tiks izdarīts. Tad arī būs politiķu lēmumu laiks," teica Zīle, norādot – būtiski, lai diskusijas valdībā par šo jautājumu būtu atklātā, nevis slēgtā sēdē.
EM parlamentārā sekretāre atzina, ka līdz šim ir uzsāktas sarunas ar vairākiem potenciālajiem investoriem, kas būtu ieinteresēti LNG termināļa attīstībā Latvijā.
Būtiskākie kritēriji LNG termināļa izveidei Latvijā – valsts neiesaistās projektā, tostarp nedod apsolījumus no valsts kapitālsabiedrībām, vai arī iesaistās iespējami maz.
"Valsts iesaiste nozīmē ne tikai tiešu naudas došanu vai iesaisti finansējumā, bet arī garantiju sniegšanu. Tas nozīmē – ja terminālis nav pietiekami noslogots un šī [sašķidrinātās gāzes] regazifikācijas pakalpojuma sniegšanas ieņēmumi ir mazāki nekā izdevumi, tad valstij vai valsts uzņēmumiem ir jāpiefinansē garantētajā apmērā. Tas ir tas modelis, kāds mēdz būt šāda veida projektiem," skaidroja Indriksone.
Pēc viņas teiktā, ideālais un atbalstāmais risinājums būtu tas, kur investori apņemtos LNG termināļa attīstību bez valsts iesaistes. "Mums rakstiskā veidā neviens piedāvājums, tieši pasakot, ka nav vajadzīga nekāda līmeņa valsts iesaiste, vēl nav saņemts. Bet mēs ceram, ka tuvākajā laikā mēs varētu saņemt precīzus piedāvājumus," sacīja EM parlamentārā sekretāre.
Viņa atzina, ka EM šobrīd redz trīs "reālus" piedāvājumus LNG termināļa attīstībai. Runa ir par iespējām attīstīt termināli jau iepriekš minētajā Skultē, bet Rīgā varētu tikt piedāvātas vairākas vietas.
Attīstītāji vēlas līgumu
SIA "Skulte LNG Terminal" valdes priekšsēdētājs Uldis Salmiņš diskusijā Latvijas Radio raidījumā sacīja, ka LNG termināļa attīstībai Latvijā netiek runāts par valsts garantijām.
"Tas, kas ir nepieciešams jebkuram šāda veida investoram, kas būvēs Skultē vai Paldiskos, ir vienošanās ar lielākajiem gāzes patērētājiem par šīs infrastruktūras izmantošanu. Tas nozīmē, ka ir jābūt pārliecībai, ka tā izbūvētā infrastruktūra nestāvēs dīkā un ka tā tiks izmantota. Tie ir komerciāla rakstura līgumi ar lielākajiem patērētājiem. Tas ir tas, par ko šajā sakarā ir runa, nevis par valsts garantijām," norādīja uzņēmējs.
Pēc viņa teiktā, LNG termināļa attīstītājiem būtu nepieciešams, lai līgums par infrastruktūras izmantošanu tiktu slēgts uz aptuveni 10 gadiem.
Šāds līgums būtu jāslēdz ar gāzes patērētājiem un tirgotājiem, teica Salmiņš, norādot, ka valsts finansiālu atbalstu Skultes LNG termināļa projekta attīstītāji neprasa. Pēc Salmiņa teiktā, LNG termināļa attīstībai Latvijā būtu jānovērtē ekonomiski izdevīgākais risinājums ilgtermiņā – LNG termināli Skultē var izbūvēt trīs reizes lētāk nekā citviet, ņemot vērā, ka nav nepieciešams izbūvēt LNG krātuves, jo plānots savienojums ar Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvi.
Zīle gan norādīja, ka Skultes LNG termināļa plānotā jauda – 6,2 miljardi kubikmetru – ir gandrīz četras reizes vairāk, nekā Latvijai vajag. "Tātad, ja jūs nepārdodat kaimiņiem, tad jums tā jauda netiek izmantota, ko paredzat Skultes terminālī," atzīmēja EP deputāts.
KONTEKSTS:
Koalīcija sēdē pirmdien, 11. aprīlī, vienojās, ka Latvijā būtu jāattīsta pašai savs sašķidrinātās dabasgāzes terminālis. Tāpat varas partijas vienojās, ka Latvija no Krievijas dabasgāzes piegādēm atteiksies ar nākamā gada 1. janvāri, pēc koalīcijas sēdes informēja valdības pārstāvji.
Vairāk nekā desmit gadus gan politiķu, gan ekspertu vidū aktīvi apspriestas ieceres par alternatīvām gāzes piegādēm Baltijas reģionam un Somijai, un kā ātrākais ceļš alternatīvo piegāžu nodrošināšanai minēta reģionālā gāzes termināļa izveide kādā no četru valstu ostām. Gatavību līdzfinansēt šo projektu pauda Eiropas Komisija (EK). Sākotnēji kā perspektīvākā vieta šāda termināļa izveidei minēta Rīgas osta. Galvenie argumenti par labu šai izvēlei minēts Inčukalna pazemes gāzes krātuves tuvums, vēsturiski attīstītā gāzes pārvades infrastruktūra un ģeogrāfiskais novietojums.
Lai gan atbalstu reģionālā termināļa izveidei Latvijā no Baltijas valstīm solīja Lietuva, lielākās problēmas bijušas ar Igauniju. Valstīm nespējot vienoties par reģionālā termināļa atrašanās vietu, kā vidutājs pieaicināta EK. Tās noalgotie konsultanti pretēji Latvijas cerībām kā perspektīvāko termināļa celtniecības vietu rekomendēja Somu līča piekrasti Igaunijā vai Somijā. Tikmēr Lietuva 2014. gada beigās Klaipēdas ostā jau bija pabeigusi savu termināli – tas savu darbību uzsāka 2015. gada beigās.
